Bēbis desmit minūtēs!

 22. janvāris 2009 15:00 Pieredze  skatījumi: 13935

Tā kā man ir bijušas piecas dzemdības, rakstīšu par pašām ekstremālākajām. Par tām, kurās dzima mana pirmā meitiņa.



Ilustrācijai izmantota Sanitas Dzergačas iesūtītā bilde. Attēlā redzamais bērniņš nav raksta varonis.


Naktī sākās dīvainas sāpes muguras lejasdaļā, bet es tām nepievērsu uzmanību. Pēc kāda laika sāpes sāka atkārtoties biežāk un daudz jūtamāk, bet es klusām staigāju pa istabu šurpu un turpu, lai nevienu nepamodinātu, jo mazums, kas var sāpēt. Ap astoņiem no rīta mani jaunākie brāļi un māsas sāka celties, lai dotos uz skolu. Viņi prasīja man, kāpēc es skraidu kā negudra. Es sacīju, ka mugura drusku sāp. Mamma prasīja, cik ilgi jau sāp. Es atteicu, ka jau no kādiem vieniem naktī.

''Lūdzu, tikai mašīnā nedzemdē.'' Es smējos: kā sanāks, tā sanāks.

Mamma uzreiz izsauca ātro palīdzību, bet es tikai skraidu pa istabu šurpu un turpu. Ātrie bija klāt pēc 15 minūtēm. Izprašņāja mani, kas un kā, un, lūdzošām acīm skatoties, teica: ''Lūdzu, tikai mašīnā nedzemdē.'' Es smējos: kā sanāks, tā sanāks. Ātrie brauca tādā ātrumā, ka man likās, ka mēs pacelsimies gaisā. Es pa mašīnu lēkāju kā jo-jo uz katras bedrītes līdz griestiem. Līdz slimnīcai mēs tikām un tikko paspējām arī uz dzemdību nodaļu. Man paspēja novilkt mēteli, bet pārējo apģērbu vilka nost jau uz dzemdību galda. 10 minūtes pēc ierašanās mana Guntiņa jau bija klāt. Lūk, tādas bija manas trakulīgās dzemdības! :))

 

Iesūtījusi rita30, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit. 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk