IT zināšanas, svešvalodas, radošums un prasme komunicēt - kompetences, ko prasīs nākotnes darbiniekiem

 
Lai kādas nebūtu nākotnē attīstītākās nozares, ir skaidrs – bez informāciju tehnoloģiju iesaistes neiztikt. Jau tagad gan Latvijā, gan visā Eiropā palielinās pieprasījums pēc IT speciālistiem. Turklāt skaidrs, ka, palielinoties digitalizācijas ietekmei visās jomās, zināšanas IT jomā noderēs ne tikai šīs jomas speciālistiem, bet arī jebkuram no mums, lai orientētos gan profesionālajā vidē, gan arī ikdienišķos un sadzīviskos procesos.
 
Lai gan bērnos pārsvarā jau dabiski ir interese par to, kā darbojas dators un ko ar to iespējams paveikt, svarīgi, lai viņiem līdzās būtu kāds, kurš palīdz apgūt iemaņas rīkoties ar datoru. Neraugoties uz to, ka šobrīd informātiku bērniem skolā sāk mācīt tikai 5.klasē, apgūt zināšanas iespējams jau agrāk. Ja vecākiem tam nav laika, bērni var izmantot iespēju, ko nodrošina jau 2007. gadā uzsāktā publisko bibliotēku attīstības programma “Trešais tēva dēls”, kuras ietvaros bibliotekāri apguvuši nepieciešamās metodikas zināšanas un datorprasmes, lai varētu palīdzēt sākumskolas bērniem apgūt IT pamatiemaņas. Savukārt pamatsoļus specifiskajās programmēšanas zinībās iespējams apgūt speciāli izveidotos informātikas un/vai programmēšanas pulciņos, kā, piemēram, LearnIT skola, kur nodarbību laikā bērni mācās veidot spēles un aplikācijas, kā arī risina loģiku attīstošus uzdevumus.

LASI ARĪ: Aizgāji no darba, aizcērtot durvis? 7 soļi uz patiesu atvainošanos jebkurā darbavietā

Atpazīt savu kastīti, lai izkāptu no tās. Deviņi cilvēku tipi, to vājās un stiprās puses

Tavs draugs - bez darba. Kā viņu atbalstīt un ko nekad neteikt?

 
Ne mazāk svarīgas darba tirgū ir valodu zināšanas. Noderēs ne tikai tagad tik ļoti nepieciešamā angļu un krievu valoda, bet pagaidām vēl visnotaļ eksotiskās Āzijas valodas, kā arī skandināvu valodas. Nostiprinoties un attīstoties tirdzniecības sakariem ar šo reģionu valstīm, sagaidāms, ka arvien pieprasītāki kļūs dažādi nozaru speciālisti, kas labi pārvaldīs šīs valodas. Turklāt jo agrīnākā vecumā valoda tiek mācīta un ir klausāma, jo vieglāk to iemācīties. Bērniem pirmos vārdus un frāzes apgūstamajā valodā visefektīvāk iemācīt ar rotaļas palīdzību – vienalga, vai tā būtu krāsaina bilžu grāmata ar vienkāršiem bilžu parakstiem, vai multiplikācijas filmiņa, kurā skan konkrētā valoda – šādā veidā pasniegta, valoda “iesēdīsies atmiņā” daudz ātrāk un pamatīgāk.  

 
Lai cik izglītota jaunā paaudze  nebūtu tehnoloģiju un valodu jomā, ir jāattīsta arī tā smadzeņu puslode, kas atbild par radošumu un iztēli. Arvien vairāk nozarēs, arvien vairāk situācijās tiek gūts apstiprinājums, ka ļoti svarīga ir ne tikai trenēta loģiskā domāšana, bet arī spēja uz situācijām un uzdevumiem paraudzīties no nestandarta skatupunkta, liekot lietā radošumu. Patiesību sakot, bērniem šī spēja piemīt jau dabiski, pati no sevis, taču svarīgi to neapslāpēt un palīdzēt tai attīstīties, lai, arī pieaudzis būdams, cilvēks spētu domāt “ārpus rāmjiem” un piedāvāt svaigas un oriģinālas idejas.

 
Ne mazāk svarīgi, lai radušās idejas un piedāvājamos risinājumus darbinieks spēj paust skaidri un precīzi. Tātad ļoti būtiska vērtība darba tirgū gan tagad, gan, neapšaubāmi, arī nākotnē ir prasme komunicēt ar kolēģiem, vadību, sadarbības partneriem un klientiem – spēja savu viedokli paust atklāti, skaidri, vienlaikus toleranti un protot arī uzklausīt citu cilvēku viedokli. Šīs prasmes bērnam var iemācīt gan dažādās emocionālo inteliģenci attīstošās nodarbībās, gan arī vienkārši atbalstot bērna iesaisti dažādos ārpusskolas pulciņos, mūzikas un mākslas skolās u.tml., kur socializēšanās ar apkārtējiem veicinās komunikācijas prasmju attīstību.
 

Materiāls publicēts sadarbībā ar  Compensa Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāli