Kā pareizi rūpēties par mazu zēnu un meiteņu intīmo higiēnu?

Zēnu vecākiem

Cik bieži mazgāties?

Bērnudārza vecuma puikām būtu jāmazgājas katru dienu, bet pietiks ar vienu reizi, saka bērnu ķirurģe Marija Kraule. Intīmās vietas mazgā tieši tāpat kā jebkuru citu ķermeņa daļu – izmantojot ūdeni un vecumam atbilstošas ziepes vai dušas želeju.
 

“Bērna āda jebkurā vietā ir jutīgāka nekā pieaugušajiem, un, lai tā nekļūtu pārāk sausa, līdz skolas vecumam būtu jālieto bērnu ziepes vai dušas želeja,” iesaka ārste.
Bet ar ūdeni vien mazgāties būtu par maz, jo zem priekšādiņas krājas urīna atliekas, kas rada mikrobiem patīkamu vidi. Ja nav iekaisumu, nekādus speciālus intīmās higiēnas līdzekļus izmantot nav nepieciešams. Nevajadzētu izvēlēties arī antibakteriālās ziepes.

Kā pareizi mazgāties?

Sākot no divu vai trīs gadu vecuma, zēnam vajadzētu sākt mācīties atvērt priekšādiņu – ādas kroku, kas apņem un nosedz dzimumlocekļa galviņu. Ja sākumā priekšādiņu nevar atvērt pilnībā, vajadzētu to pamazām stimulēt – bērnam darot to pašam un tā, lai nerodas sāpes vai diskomforts. 
 

Mazgājoties priekšādiņa būtu jāatver pilnībā (ja vien tas iespējams) un dzimumlocekļa galviņa jānomazgā ar ūdeni un kādu no mazgāšanās līdzekļiem. 

Pēc tam šo vietu noskalo un nosusina, bet priekšādiņu pārvelk pāri dzimumlocekļa galviņai.

Svarīgi! 

Pēc mazgāšanās nedrīkst atstāt priekšādiņu atvērtu.

Ko darīt solo mammām? 

Ja mamma audzina dēlu viena un ģimenē nav vīriešu, kas zēnam parādītu, kā priekšādiņa atvelkama, informāciju par to var meklēt mācību materiālos internetā.

Kādas ir biežākās kļūdas?

Pirmkārt, jāatceras, ka ar spēku un vienā reizē pilnībā atverot priekšādiņu, to iespējams satraumēt. Var rasties plīsumi un mikroplīsumi, kas dzīstot veido rētaudus. Rezultātā priekšādiņa sašaurināsies vēl vairāk, norāda ārste.
 

Otra tipiskākā kļūda ir nedarīt neko, domājot, ka “viss nomazgājas pats no sevis”. Līdz trīs gadu vecumam priekšādiņa atveras tikai tik daudz, lai zēns varētu pačurāt, bet vēlāk tai ir jāatveras pilnībā. “Ir vecāki, kas tam nepievērš uzmanību. Arī bērnu dakteri to reizēm nedara,” novērojusi Marija Kraule, “un tad pusaudža vecumā bērns pats konstatē, ka kaut kas nav kārtībā.” Tādā gadījumā laikus vajadzētu vērsties pie ķirurga vai urologa.
 

Zēniem, tāpat kā meitenēm, pēc peldēšanās nevajadzētu ļaut ilgu laiku skraidīt slapjās peldbiksēs. 

Ideālā variantā pēc dzīvošanās pa ūdeni jūrā vai dīķī vajadzētu noskaloties un uzvilkt sausu apģērbu. Pretējā gadījumā ķīmiskas un mehāniskas iedarbības rezultātā var veidoties ādas kairinājums.

Der zināt 

Higiēnas procedūru laikā vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai abi sēklinieki ir noslīdējuši. Tas apskates laikā būtu jāpārbauda arī ārstam.

Kad vērsties pie ārsta?

Puišiem, kuriem vēl pilnībā neatveras priekšādiņa, sliktas higiēnas dēļ vai arī tāpēc, ka viņi netīrām rokām mēģina izpētīt savus dzimumorgānus, var veidoties dzimumlocekļa galviņas iekaisums – balanīts. 
 

Par balanītu liecina tādi simptomi kā:

• sāpes;
• apsārtums;
• dzimumlocekļa pietūkums;
• strutaini izdalījumi no priekšādiņas;
• sāpīga urinācija.

Tādā gadījumā noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta. Pie speciālista jādodas arī tad, ja līdz skolas vecumam priekšādiņa vēl pilnībā neatveras. Tas būtu jāpārbauda ne tikai vecākiem, bet arī ģimenes ārstam vai pediatram. 
 

Ja priekšādiņa neatveras līdz pat pusaudža vecumam, erekcijas vai dzimumdzīves laikā priekšādiņā var rasties traumas. “To var pārplēst, jo tādas fizioloģiskas kustības, kā vajadzētu, nav iespējamas,” paskaidro Marija Kraule. 
Ja gūta akūta trauma, steidzami nepieciešams meklēt ārsta palīdzību.

Svarīgi! 

Traumu vai infekciju gadījumā mājas apstākļos bez ārsta rekomendācijas dzimumlocekli vai sēkliniekus nevajadzētu apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekļiem, piemēram, spirta salvetēm vai ūdeņraža pārskābi.

Atceries! 

Mazgājot gan zēnu, gan meiteņu apakšbiksītes, vajadzētu izvēlēties veļas pulveri un veļas mīkstinātāju no bēbīšiem paredzēto mazgāšanas līdzekļu klāsta vai arī pēc mazgāšanas vēlreiz izskalot. Pretējā gadījumā sastāvdaļas var radīt ķīmisku kairinājumu un līdz ar to apsārtumu, izsitumus dibena un cirkšņu rajonā.

Meiteņu vecākiem

Cik bieži mazgāties?

Bērnudārza vecumā meitenēm vēl nav sieviešu hormonu, vulva ir plāna, sarkana, to ir viegli sakairināt, stāsta Bērnu slimnīcas ginekoloģe Ieva Baurovska. 
 

Rūpējoties par meitenīšu higiēnu, svarīgi, lai tā būtu regulāra, taču – ne pārspīlēti bieža. Starpenes rajonu vajadzētu nomazgāt vienu līdz divas reizes dienā. 

Pēc katras čurāšanas un kakāšanas reizes nav nepieciešams šo rajonu ne mazgāt, ne tīrīt ar mitrajām salvetēm. Mehāniski tīrot un slaukot, var tikt bojāta gļotāda. Tas var veicināt apsārtuma parādīšanos, sūrstēšanu, nepatīkamu sajūtu čurāšanas laikā. 

Tā vietā divu līdz trīs gadu vecumā vajadzētu iemācīt meitenīti pareizi lietot tualetes papīru, jo dārziņā tas būs jāveic patstāvīgi. Pēc čurāšanas pielikt pāris “lapiņu” un nosusināt starpenes rajonu. Pēc kakāšanas dibens jāslauka no priekšpuses uz aizmuguri. Sākumā ieteicams pieskatīt, kā bērns to dara.
 

Taču starpenes rajonu nedrīkst mazgāt arī pārāk reti – nepietiks ar reizi dažās dienās vai nedēļas laikā, izmantojot bērnu ziepes vai dušas želeju. Tas var radīt kairinājumu. “Un tad meitene vairs negrib mazgāties, jo ir nepatīkami,” piebilst Ieva Baurovska.

Kādus higiēnas līdzekļus izvēlēties?

Kā pirmos atbalstāmos mazgāšanas līdzekļus ginekoloģe iesaka ūdeni un, ja vēlas, papildus izmantot arī meiteņu intīmās ziepes. Ieteicams izvēlēties tādas, kas pieejamas aptiekā, piemēram, “Babe”, “Bübchen” un “Dermoxen” zīmola produkciju. Nevajadzētu izmantot pieaugušo dušas želejas, vannas putas vai bumbas.

Svarīgi! 

Vecuma īpatnību dēļ mazām meitenēm nedrīkst izmantot sievietēm paredzētos intīmās kopšanas līdzekļus ar skābo pH.
 

Pareizi būtu nomazgāt ne tikai ārpusi, bet arī centrālo daļu pirms ieejas pie maksts. Neatverot lielās lūpas, centrā paliek urīna paliekas, baktērijas. 

“Atverītes šajā vecumā ir ļoti mazas un traumēt neko nevar,” mierina Ieva Baurovska.

Ko darīt, ja meiteni audzina solo tētis? 

Jebkuram vecākam ir jāspēj nodrošināt savam bērnam atbilstošu higiēnu. Ja meitas higiēnas jautājumi rada emocionāli neērtu situāciju vai trūkst zināšanu, ko un kā mazgāt, šo pienākumu var deleģēt kādai citai ģimenes sievietei – māsai, paša mammai.

Ko darīt, ja radies apsārtums?

Kairinājumu dzimumorgānu apvidū var izraisīt arī:

1. pārtikas alerģija;
2. parazīti – par to var liecināt tas, ka bērns naktī nemierīgi guļ, knosās, kasa dibena apvidu;
3. nepiemērots apģērbs – siltie legingi vasarā, džinsi ar šuvi, kas berž;
4. baseina, jūras apmeklējums – slapjš peldkostīms, smiltis.

Par kairinājumu, iekaisumu var liecināt apsārtums, sīki izsitumi, sāpes, visbiežāk – čurājot vai pēc tam –, izdalījumi neatbilstošā krāsā, plaisas.

Ja kairinājums ir radies, tā mazināšanai var izmantot:

• sodas vanniņas – vienu reizi dienā, vakaros, iegremdējoties uz piecām līdz 10 minūtēm; attiecība – viena tējkarote sodas uz glāzi ūdens;
• kumelīšu tēju – koncentrācijai jābūt tādai, lai ūdens būtu viegli dzeltens, tam jābūt viegli siltam, rīkojas līdzīgi kā ar sodas vanniņām;
• speciāli šim mērķim paredzētu krēmu – uzklāj divas reizes dienā.

Ja kairinājumu izraisījusi pārtikas alerģija un zināms, kurš produkts vainīgs, simptomu mazināšanai to vajadzētu nekavējoties izslēgt no uztura. Ja tas nav zināms, vispirms jāatsakās no saldumiem.

Savukārt, ja radušās aizdomas par parazītu klātbūtni organismā, nepieciešams lietot prettārpu zāles. Bet, ja apsārtums radies nepiemērota apģērba izvēles dēļ, ieteicams izvēlēties valkāt svārkus, platas bikses, naktī gulēt platā pidžamā, bez apakšbiksītēm.
 

Lai baseina vai pludmales apmeklējums nesagādātu rūgtu pēcgaršu, pirms un pēc tam ieteicams uzklāt aizsargājošu krēmu, smiltis noskalot ar ūdeni, pēc peldes ilgu laiku nestaigāt slapjā peldkostīmā, bet uzvilkt sausu apģērbu.

Kad doties pie ārsta?

Ja meitenītei novērojami sarkani, brūni, pelēcīgi vai zaļi izdalījumi, tie ir ar nepatīkamu smaržu, pēc iespējas ātrāk vajadzētu doties pie ārsta. 
 

Iemesli var būt vairāki, piemēram:

1. svešķermenis makstī – lai gan vecākiem šķiet, ka bērns neko tādu nevar būt izdarījis, gana bieži gadās, ka bērnudārza vecuma meitenes tur kaut ko iebāž, jo vienkārši cenšas izpētīt savu ķermeni;
2. nepiemērotu krēmu, higiēnas līdzekļu un paņēmienu izmantošana (zaļi izdalījumi).
   Piezīme. Plašāk par to var lasīt Veselapasaule.lv, meklētājā ievadot atslēgas vārdu “vulvīts”.