Sarkanie karogi attiecībās, kuri sākumā var šķist pavisam nevainīgi

Centrālās Statistikas Pārvaldes dati atspoguļo, ka Latvijā vairāk nekā 30% sieviešu un 40% vīriešu bērnībā no vecākiem ir pieredzējuši emocionālu vai fizisku vardarbību1, bet pasaules dati ir vēl satraucošāki – ar emocionālu vardarbību no aprūpētājiem saskaras divi no trim bērniem.2 Tieši bērnības pieredze šādu uzvedību normalizē un bieži rada priekšnoteikumus šādu attiecību atkārtošanai pieaugušā vecumā. Skaitļi nemelo: viena no sešām meitenēm 15–19 gadu vecumā, kuras bijušas attiecībās pēdējā gada laikā, ir pieredzējušas partnera vardarbību.3 

Komanda, kurā katrs sevi saglabā

Veselīgas attiecības ir tādas, kur valda savstarpēja cieņa, uzticēšanās un emocionāla drošība. Katrs partneris saglabā individualitāti – katram ir savas vajadzības, vērtības un robežas, ko otrs nevis cenšas mainīt, bet respektē. Kas ir veselīgu attiecību pamatā?

• Godīgums un atbildība. Partneri uzņemas atbildību par savu rīcību un spēj atzīt kļūdas. 
•  Atvērta komunikācija. Abi partneri ir atklāti un spēj paust jūtas. Viņi saprot, ka domstarpības ir normālas, un, ja viņi viens otru sāpina, tam seko nevis attaisnojumi, bet reālas izmaiņas.
• Vienošanās un taisnīgums. Nevis viens pret otru, bet viens ar otru. Strīdos nav uzvarētāju – to atrisinājums ir kompromiss, kurā abu vēlmes ir vienlīdz svarīgas. 
•  Cieņa un atbalsts. Tavs partneris nav tavs īpašums. Abi ir indivīdi ar saviem draugiem, interesēm, vajadzībām, robežām.
• Personīgā integritāte. Darbs pie attiecībām sākas ar darbu pie sevis. Saglabājot katrs savu "es", partneri rūpējas par kopīgo "mēs".

Piekrišana nav vienreizēja

Patiesu tuvību raksturo arī spēja būt intīmiem vienam ar otru, taču intimitāte sākas ar piekrišanu. Veselīgās attiecībās partneri viens otra robežas un privātumu ciena. Pieķeršanās, izrādot to ar apskāvieniem, skūpstiem un sadošanos rokās, vai nodarbošanās ar seksu – tai jābūt brīvai un informētai rīcībai. Piemēram, ja partneris solījis izmantot prezervatīvu, bet to nelieto, tad pilnīgas piekrišanas nav. 

Svarīgi atcerēties – piekrišana nav vienreizēja. Katram ir tiesības pateikt “nē” jebkurā brīdī. Tā ir neatņemama attiecību daļa. Pirms jebkādas rīcības pārliecinies, vai otrs jūtas tikpat ērti, cik tu! Lai sāktu sarunu par piekrišanu, var uzdot vienkāršus jautājumus: “Vai jutīsies ērti, ja es…?”, “Vai mēs varam…?”, “Vai tu vēlies, lai es…?” Tā tu varēsi skaidri uzzināt otra vēlmes un izvairīties no pārpratumiem. Tāpat pievērs uzmanību signāliem bez vārdiem, piemēram, ja partneris ķermeniski izrāda diskomfortu vai nepārliecinātību, tas jāuztver nopietni. Veselīgas robežas un atklāta saskarsme ļauj abiem justies droši bez nevajadzīga spiediena.

“Viņš jau mani nesit”

Visbiežāk runā par fizisku un seksuālu vardarbību, taču patiesībā visizplatītākā forma ir neredzamie pāridarījumi jeb psiholoģiskā vardarbība. Tā atstāj neredzamas rētas, un gan Latvijā, gan pasaulē tolerance pret to joprojām ir liela. Trešdaļa sieviešu Eiropā ir pieredzējusi partnera vardarbību. Visaugstākais risks ir jauniešu grupā – 35% sieviešu no 18 līdz 29 gadiem ir pieredzējušas vardarbību, starp visiem gadījumiem dominē tieši emocionālie pāridarījumi.4 Šāda vardarbība un toksiskas attiecības atstāj paliekošas sekas uz pašcieņu un emocionālo veselību. Kā atpazīt, kad rūpes jau kļuvušas par kontroli?

Sarkanie karogi

•  Partneris ir kļuvis par tavu “digitālo uzraugu”. Viņš pieprasa tavas sociālo tīklu vai telefona paroles, sakot: “Ja mēs viens otram uzticamies, mums nav, ko slēpt.’' Partneris vēlas, lai tev nepārtraukti ir ieslēgts GPS, vēlas, lai uz viņa ziņām vai zvaniem atbildi nekavējoties. Ja šīs prasības neizpildi, seko pārmetumi un strīdi.
•   Partneris noliedz tavas jūtas, izmantojot tādas frāzes kā “Tu pārspīlē”, “Tā nemaz nenotika” u.tml. Situācijās, kurās nepareizi rīkojies partneris, tu beigās tāpat esi tas, kurš atvainojas, jo viņš ir prasmīgi licis tev justies vainīgam.
•   Strauji un intensīvi mīlestības apliecinājumi. Jau pašā attiecību sākumā partneris saka “Es tevi mīlu”, plāno kopīgu nākotni un vēlas laiku nepārtraukti pavadīt kopā.
•  Partneris cenšas tevi izolēt no citiem cilvēkiem, kritizējot tavus draugus vai ģimeni. Viņš nevēlas, lai tu apmeklē pasākumus bez viņa, radot tevī vainas izjūtu, ja dodies prom.
• Partneris tevi publiski pazemo, jokojot par tevi vai izceļot to, kas tev liek justies nedroši vai neērti. Ja tu liec viņam saprast, ka tev tas liek justies nepatīkami, viņš atbild, ka tas taču ir joks.

Vardarbība parasti darbojas kā cikls. Pēc notikumu eskalācijas nāk “medusmēneša” fāze ar uzmanības apliecinājumiem, dāvanām un solījumiem, ka tā vairs nenotiks. Tā ar upuri tiek manipulēts, radot neatbilstošu realitātes izpratni un sniedzot cerības uz labāku nākotni. Atceries – vardarbība nav pieļaujama nekādā formā! Veselīgas attiecības tevi papildina, nevis sāpina vai ierobežo. Pajautā sev šodien: “Kā es savās attiecībās jūtos?”

Mācīt veselīgas robežas jau šodien

Latvija ilgi bijusi starp tām valstīm, kurās ir augsti vardarbības rādītāji. Skaitļi skaidri atspoguļo to, ka vardarbība ir nevis privāta problēma, bet gan sabiedrības veselības krīze. Ja vardarbību piedzīvo lielākā daļa bērnu, par veselīgām robežām jārunā jau šodien. Jūtot, ka tavās attiecībās zūd drošība, – runā! 

informāciju sagatavojs Roberts Osis, biedrības “Papardes zieds” projektu vadītājs