Ķermeniskās rotaļāšanās nozīme tēvam ar bērnu

Spēles un rotaļas ir ļoti svarīgas bērnam jau no dzimšanas – tās ne tikai veicina bērna attīstību, bet arī veido drošu emocionālo piesaisti vecākiem. Bērns, ar kuru vecāki spēlējas, jūtas svarīgs. Un ir tik lieliski, ja bērnam jau kopš dzimšanas ir iespēja baudīt ne tikai mammas maigumu un klātbūtni, bet arī tēta – parasti drosmīgāko un aktīvāko darbošanos ar bērnu.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Iveta Aunīte

    Iveta Aunīte

    Psiholoģe

FOTO:

Kāpēc bērniem ir tik svarīgi saņemt arī uzmanību no tēta un ko bērnam var sniegt tēva atšķirīgā pieeja rotaļu procesā, stāsta Rimi Bērniem attiecību un labsajūtas eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
 

Pieskārieni un ķermeniskais kontakts zīdaiņa vecuma posmā ir īpaši svarīgs. Tieši ar pieskārieniem mazulim tiek minimizēts stress, kas rodas, nonākot jaunajā un nezināmajā vidē. Jāatzīst, ka mūsu kultūrā vīriešiem nav īpaši pieņemts izrādīt tik daudz jūtu, dalīties ar pieskārieniem, čubināties un mīlināties ar saviem bērniem. Īpaši pret zēniem daži tēvi var just mulsumu un apjukumu – vai un kā izrādīt pieķeršanos dēlam. Tomēr šī ir lieta, ko būtu vērts mainīt – mazam bērnam ir vajadzīgi gan mammas, gan tēta pieskārieni. Noteikti nav tā, ka pieskārieni un mīļošana ir tikai mammas vai sieviešu dzimtes pārstāvju ziņā! “Jaunajiem vecākiem jāzina, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai gan meitene, gan zēns veselīgai psihoemocionālai attīstībai saņemtu arī tēva pieskārienus,” uzsver speciāliste. 

 

Rotaļas un kopā būšana – vēl mazulim mammas puncī esot

Interesanti, ka jau grūtniecības laikā tētis var attīstīt un nodibināt ķermenisku un garīgu kontaktu ar savu mazuli un tas nekas, ka mazais vēl nav piedzimis! Pirmais pieskāriens mazulim notiek vēl pirms viņa dzimšanas, un tas ir ļoti būtiski. Caur pieskārienu grūtnieces vēderam tētis var pieskarties savam mazulim un sākt pamazām dibināt attiecības ar bērnu. Tētiem noteikti nevajadzētu skeptiski skatīties uz šādu kopā būšanu nedz ar savu bērnu, nedz bērna māmiņu. Tas, ka tētis paijās grūtnieces vēderu un runāsies ar vēderā esošo bēbi, pirmkārt, būs īpaši svarīgi un patīkami mazuļa mammai.

 

Ar vienkāršu tēta pieskārienu grūtnieces vēderam var panākt divas jaukas lietas. Gan mazulis jūtas vēlams un gaidīts šajā lielajā pasaulē, gan sievietei ir patīkami šādi pieskārieni.

 

 Savukārt, ja labi jūtas mamma, mazulis sajutīs šo mammas garastāvokli un arī viņš jutīsies labāk. “Ar vienkāršu tēta pieskārienu grūtnieces vēderam var panākt divas jaukas lietas. Gan mazulis jūtas vēlams un gaidīts šajā lielajā pasaulē, gan sievietei ir patīkami šādi pieskārieni. Topošo māmiņu var nomierināt tas, ka topošais tētis rūpējas gan par mazuļa, gan viņas pašas labsajūtu. Tas, ko mazulis sajūt caur šādu tēta pieskārienu, ir – mēs tevi gaidām un gribam. Tas ir ārkārtīgi svarīgi jebkuram bērniņam,” ķermeniskā kontakta nozīmi vēl grūtniecības laikā uzsver Iveta Aunīte. 

 

Tētis ar mani spēlējas = tētis mani mīl!

Jau pēc piedzimšanas mazulis alkst vecāku uzmanību, glāstus un rotaļas. Mazulis šajā pasaulē jūtas mīlēts un iegūst drošību sajūtu tieši caur to laiku, ko vecāki velta bērnam. Tāpēc jau no dzimšanas bērnam ir tik svarīgs kopīgs darbošanās laiks gan ar mammu, gan tēti.

 

Kad mazulis piedzimis – kopā būšana caur aprūpi

Reizēm gadās, ka dzimtas sievietes (ne tikai jaunā māmiņa) ar ļoti lielu piesardzību uztic mazo bērniņu vīrieša lielajām rokām, domājot, ka vīrietis nez vai mācēs apieties ar mazuli. Saprotams, ka ne katrs vīrietis spēs turēties pretī šādam sieviešu viedoklim un vieglāk šķiet atkāpties un savu praktisko darbošanos ar bērnu atliek otrajā plānā. Taču tēta iesaistīšana mazuļa apkopšanā ir ļoti nozīmīga, tāpēc jaunajām māmiņām būtu labi piedomāt pie tā, lai arī tētis atrastu to savu veidu, kā viņš var darboties ar mazo. Var lūgt un rosināt tēti piedalīties mazuļa vannošanā, autiņbiksīšu nomaiņā. Tieši praktiska kopā būšana ar bērnu, bērna aprūpēšana un apkopšana var stiprināt jaunā tēta pārliecību par sevi kā par vecāku. Tāpat praktiskā mazuļa aprūpēšana – mazgāšana, ģērbšana, autiņbiksīšu nomaiņa – nodrošina bērnam tik vajadzīgo ķermenisko kontaktu. Ģērbjot bērnu, viņš saņem vecāku pieskārienus, glāstus, acu kontaktu, uzmanību un iespēju komunicēt ar savu vecāku. Tētis var ģērbt bērnu un skaitīt kādu dzejolīti, dziedāt vai stāstīt bērnam, kur ir deguntiņš, un kur – kāju pirkstiņi. Šeit cieši var savīties gan aprūpe, gan rotaļāšanās.

 

Ļoti svarīgi, lai mammas neiejauktos tajā, kā darbojas tētis ar bērnu. Vienīgais jautājums, kur ir jāiejaucas, ir bērna drošības jautājums.

Reklāma
Reklāma

 

 

Rotaļas ar tēti – drosmīgākas un dinamiskākas

Būtiski, lai tētis ar mazuli varētu darboties arī savā veidā – čubināt un aijāt bērnu tā, kā tētim tas ir ērti un patīkami, nevis tā, kā to iedomājusies mamma. Novērots, ka tēti biežāk izvēlas aktīvākas, dinamiskākas un drosmīgākas rotaļas – šūpo bērnus augstāk, aktīvāk kustās, skrien un dauzās. Iveta Aunīte norāda, ka tas var bērnu attīstīt un nostiprināt fiziski, padarīt mazuļa ķermeni spēcīgāku, bet jo sevišķi šādas aktīvas rotaļas ir arī laiks, kas tiek pavadīts kopā, ciešā kontaktā. Šādas aktīvas rotaļas var būt tas veids, kā tētis dod bērnam nedalītu uzmanību. Šīs rotaļas ir par tuvību, par drošību. Darot aktīvas lietas kopā ar bērnu, tētis var būt tas, kas parāda bērnam arī dažādus riskus, kas var notikt – kur var paklupt, kur var sasist galvu, kāpēc jābūt uzmanīgam. 

Ļoti svarīgi, lai mammas neiejauktos tajā, kā darbojas tētis ar bērnu. Vienīgais jautājums, kur ir jāiejaucas, ir bērna drošības jautājums. “Bērna drošība vienmēr ir pirmajā vietā! Šis jautājums iet roku rokā ar visiem akrobātiskajiem trikiem, kurus citreiz pāragri vai pārāk aktīvi grib veikt jaunie tēti. Abiem jaunajiem vecākiem ir jābūt informētiem par to, ko ar mazu bērnu drīkst vai nedrīkst darīt,” atgādina speciāliste. Kā vislabāk otram vecākam norādīt uz to, ka kādas noteiktas lietas bērnam ir bīstamas? Vislabākais būs, ja to tētim, piemēram, norādīs nevis mamma, bet speciālists. “Ir jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu. Šī konsultācija ir vēlama abiem vecākiem, lai abi vecāki dzird vienu un to pašu informāciju. Vai nu tas ir ārsts, kam vecāki uzticas, vai literatūras avots, kur vecāki iegūst informāciju par drošu mazuļa aprūpi. Nezinot atsevišķas lietas vecāki var neapzināti nodarīt mazulim pāri,” drošības noteikumu nozīmi ieskicē speciāliste.

 

Vai aktīvās rotaļas ir tikai tētiem? 

Lomu sadalījums – mamma aprūpē, bet tētis daudzās – ir stereotipisks, uzskata Iveta Aunīte. Lai arī ir novērojumi, ka tēvi ir aktīvāki rotaļās ar bērniem, nevienu vairs nepārsteigs tētis, kas aijā un mīļo mazuli vai mamma, kas skrien un lec ar saviem bērniem.

 

Mācām bērnam noteikt savas robežas

Bērnam pieaugot, pieskārienu distance kļūst arvien lielāka un pieaugušajiem ir jārespektē, ja bērns pieskārienus vai ķermenisko kontaktu konkrētajā brīdī nevēlas. Pat 8, 9 vai 10 mēnešus vecs bērns jau var paradīt, ka viņam ķermeniskais kontakts nav patīkams un viņš vēlas pauzi no rotaļas – bērns var griezt prom galvu, ar rokām atgrūst pieaugušo vai aizrāpot prom. To nevajadzētu tulkot kā nepatiku pret vecāku. Caur šādas vēlēšanās respektēšanu mēs mācām bērnam viņa robežas un to, ka bērns drīkst izradīt un savā veidā stāstīt, kas viņam patīk un kas nepatīk. Ja vēlamies bērnu cienīt ķermeniski, tad šīs robežas ievērot ir ļoti svarīgi! Citreiz labi domāta spēle ar kutināšanu var beigties ar asarām, ja pieaugušais laikus neievēro signālus, ko bērns nodod, ka kontakts kļūst pārāk intensīvs. Ja bērnam mazotnē nav iemācīts noturēt savas robežas, pieaugušā vecumā cilvēkam var būt grūti tās noturēt, var veidoties risks veidot atkarības attiecības. 

 

Negribu spēlēties ar lellēm. Vai tas ir slikti?

Tētiem noteikti nevajag pārdzīvot, ja viņus neinteresē visi iespējamie rotaļu veidi. Labākais ir izvēlēties tās rotaļas, kurās tētis jūtas drošs un kas viņam pašam sagādā prieku. Būs tēti, kam patiks dauzīties, un būs tādi tēti, kam patiks spēlēties ar auto. Visas rotaļas ir vērtīgas, ja pieaugušais tam velta simtprocentīgu atdevi.