Cik bieži jāmazgā grīda, pa kuru rāpo mazulis? Atbild profesore Dace Zavadska

“Ja iepriekš mājoklī veikta uzkopšana pēc vispāratzītiem standartiem, ģimenē ienākot mazajam rāpotājam, nekāda īpaša piesardzība un ieradumu maiņa nav nepieciešama, jo īpaši, ja higiēnas standarti vienmēr bijuši tādi, kādi tie ir pieņemti civilizētā sabiedrībā,” norāda Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, pediatre un infektoloģe. Grīda noteikti nav jāmazgā katru dienu, bet arī dzīvošana bardakā un grīdas uzkopšana reizi divos mēnešos nav pieņemama. Tāpat svarīgi ir nekrist galējībās, jo agrāk vai vēlāk – sākot staigāt, biedrojoties ar vienaudžiem, spēlējoties smilšu kastē vai bērnu laukumiņā – mazais satiksies ar apkārtējās vides mikrobiem.

Optimālā tīrība mājās: 

• vispareizāk būtu grīdu vispirms izsūkt vai izslaucīt un tad mazgāt – ar apaviem mājās tiek ienestas smiltis, ikdienā rodas arī citi gruži, ko nevar pilnvērtīgi savākt, tikai mazgājot grīdu; 
• reizi nedēļā veikt mitro uzkopšanu. Atkarībā no sezonas to var darīt arī biežāk, piemēram, ja atkušņa laikā mājās sanesas vairāk smilšu un netīrumu;
• izpurināt vai izsūkt paklājus.

Mikroflora, kas sargā

Uz tīrību mājās būtu jāraugās no bērna attīstības skatpunkta. Tā vienmēr ir bijis

 un, visticamāk, arī būs, ka bērns fizioloģiski un motori attīstās roku rokā ar to, kā nobriest viņa imūnā sistēma. Saskarsme ar ārpasaules mikrofloru mazulim ir jau brīdī, kad viņš, tikko piedzimis, tiek uzlikts uz mammas vēdera, pieskaras ādai un satver krūti. Kad mazais vēl nerāpo, bet sāk visu ko likt mutē, tādā veidā atklājot pasauli, viņš caur mutes gļotādu iepazīst daudz un dažādus mikrobus no apkārtējās vides. Tālāk loģiskā attīstības ceļā, kāds tas no dabas ir iekārtots, viņš iepazīst arvien jaunus mikrobus un kādā brīdī nonāk arī uz grīdas, kur vide ir daudz pilnāka gan ar potenciāli bīstamiem mikrobiem, gan ikdienā jau daudzviet sastaptiem.
 

Jāsaprot, ka ikdienišķus mikrobus mazuļa ceļā nevaram izslēgt pavisam. Ne velti ir teiciens: katrs bērns kādu kurpju zoli ir nolaizījis. Tas nesludina, ka to darīt jāļauj un jāveicina, bet tikai apliecina, ka dzīvē ir dažādas situācijas. Ja bērniņš ir piedzimis un attīstījies laikā, ir vesels, ikdienišķiem mājas mikrobiem nevajadzētu būt nekam bīstamam. Tāpat, ja mazais ir bijis vai joprojām tiek zīdīts, viņa kuņģa un zarnu trakts ir ar labāku, pret mikrobiem noturīgāku mikrofloru, un tā viņu sargā. Tāpat mutē ar siekalām visiem cilvēkiem izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas piedalās imūnās sistēmas aizsardzības procesā.

Uzmanību! 
Rāpojošu bērnu neliec uz grīdas publiskās vietās – lidostās, slimnīcās, veikalos. Jā, bērniņam ir vajadzīga kustību brīvība, bet tādās vietās viņš no visas apkārtējās pasaules “uzlasīs” mikrobus, ko viņa imūnsistēma vēl var nespēt tolerēt, un var attīstīties infekcija.

Neienes mājās tuberkulozi!

Tas, kas noteikti būtu jāievēro, – nestaigāt pa iekštelpām ar ielas apaviem. Tie būtju jānovelk un jāatstāj pie durvīm. Šis atgādinājums ir ļoti svarīgs, jo Latvijas sabiedrībā atkal pieaug tuberkulozes dati – saslimušo skaits ar katru gadu kļūst lielāks – un ielas apavi ir viens no veidiem, kā šīs slimības ierosinātājus varam atnest mājās. 

Tuberkuloze ir infekcija, kas izplatās ar mazām, pilienveida daļiņām, kā arī siekalām un krēpām, piemēram, ja kāds uz ielas nospļaujas un mēs tajā iekāpjam.

 Un to diemžēl var novērot diezgan izteikti – cilvēki spļauj zemē, un tas vairo iespēju šajās siekalās iekāpt un tādā veidā infekciju aiznest mājās. Piemēram, sezonālas infekcijas, kā kovids, gripa, rinovīrusi, enterovīrusi un citi no klasikās vīrusu plejādes, ārējā vidē ir neizturīgas – tām, lai dzīvotu, nepieciešamas šūnas, pie kurām pieķerties. Savukārt tuberkulozes izraisītājs tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis ārējā vidē – tātad, kad mikrobs ir izelpots vai izspļauts – ir gana noturīga, dzīvotspēju saglabājot pat līdz trim nedēļām.

Tiesa, ne visi, kas sastapsies ar tuberkulozes izraisītāju, tiešām saslims ar tuberkulozi, jo imūnsistēma var nostrādāt un neļaut infekcijai attīstīties, taču, ja runa ir par rāpotājiem, maziem bērniem, tad viņu imūnā sistēma uz pilnu jaudu strādā, sākot aptuveni no divu gadu vecuma. Tāpēc jaundzimušajiem un zīdaiņiem daudzas infekcijas ir krietni bīstamākas. Tas arī ir skaidrojums tam, kāpēc pret bīstamākajām infekcijām vismazākie bērni tiek vakcinēti, tostarp pret tuberkulozi.

Vai ūdenim, ar kuru mazgā grīdu, jāpievieno dezinficējoši līdzekļi?

Nē, ir pietiekami grīdu izmazgāt ar tīru ūdeni, tikai jāatceras laiku pa laikam nomainīt grīdas lupatu, kā arī uzkopšanas laikā to kārtīgi izskalot. Pretējā gadījumā ar netīru lupatu vai mazgāšanas slotu netīrumi uz grīdas tiek uzturēti.
Izņēmums ir, ja mājdzīvniekam bijuši parazīti vai blusas. Tad pēc attārpošanas un atblusošanas grīdu var uzkopt ar ūdeni, kuram pievienots mazliet terpentīna. Tikai, tā kā terpentīns ir kodīga viela, ja bērniņš ir mazs, ar viņu tajā brīdī vajadzētu ieiet citā telpā vai iziet ārā. Tāpat nevajadzētu mazo laist rāpot pa grīdu, kamēr tā vēl ir slapja.

Ja mājās ir mājdzīvnieki

Dzīvojot kopā ar četrkājainajiem draugiem, papildu risks ir parazīti, kuru oliņas var palikt uz grīdas un paklājos. Lai no tiem izvairītos, dzīvniekus būtu regulāri jāattārpo. Savukārt, ja dzīvniekam ir pamanīti tārpi, vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu par nepieciešamību lietot zāles pret parazītiem visai ģimenei. Efektīvāki ir recepšu medikamenti, turklāt tie iedarbojas uz plašāku parazītu klāstu.