Kartupeļi, makaroni. Atkārtot! Kāpēc bērns izvēlas vienveidīgu uzturu

Bērns ēd tikai kartupeļus. Nē, mērci nevajag un salātus ne tik. Šķiet, ir bērni, kas varētu pārtikt tikai no kartupeļiem, makaroniem un kečupa, un viņiem pat nekārojas pamēģināt kādu jaunu garšu.
  • Olga Ļubina, sertificēta uztura speciāliste

    Olga Ļubina, sertificēta uztura speciāliste

    Uztura speciāliste

“Ir vērts atcerēties, ka vecāki ir tie, kas nosaka, ko bērns ēdīs; bērns nosaka, cik daudz viņš ēdīs,” atgādina Olga Ļubina.

FOTO:

“Ir vērts atcerēties, ka vecāki ir tie, kas nosaka, ko bērns ēdīs; bērns nosaka, cik daudz viņš ēdīs,” atgādina Olga Ļubina.

Šī ir viena no populārākajām tēmām par bērnu uzturu vecākiem, kuriem ir bērnudārza vecuma atvases, – vienveidīgs uzturs bērniem. Šī problēma skar vairākumu ģimeņu – kādu vairāk, kādu mazāk, bet praktiski visi vecāki ir saskārušies ar to, ka viņu bērns neēd kādu konkrētu produktu vai pat produktu grupu. Bieži vien ir grūti saņemt no bērna piekrišanu pagaršot ko jaunu. Kāpēc tas tā ir, kad jāceļ trauksme, un vai vispār tā ir jāceļ attiecībā uz šo jautājumu?

 

Kad ēšana ir garlaicīga

Varētu teikt, ka vienveidīgs uzturs iet roku rokā ar izvēlīgumu – bērns atsakās no jauniem produktiem un ēdieniem, ēd vienu un to pašu, negrib pat pamēģināt ko jaunu. Rezultātā bērnam ļoti krasi samazinās apēstā ēdiena klāsts. Dažreiz tas ir normas robežās, bet ir gadījumi, kad ir vērts vērsties pie speciālistiem. Lai saprastu, kurš variants ir piemeklējis jūsu ģimeni, iesākumā jāatceras bērna fizioloģija – sasniedzot viena gada vecumu, bērna augšanas temps kļūst lēnāks. Vairs nav tik straujš svara un auguma pieaugums – tas nav kā zīdaiņa vecumā, kad mazulis divkāršo un trīskāršo savu svaru dažu mēnešu laikā. 

Tā kā bērna augšanas temps palēninās, apetītes samazināšanās šajā vecuma posmā ir sagaidāma. 

Savukārt bērna kognitīvās un fiziskās spējas uzlabojas – nu jau viņš ir iemācījies staigāt, uzkāpt uz kādas virsmas, attīstās sīkā motorika, līdz ar to apkārtējā pasaule kļūst aizvien aizraujošāka un ikdienas rutīna ar ēšanu, mazgāšanos un citām “neinteresantām” lietām šķiet vienkārši lieka laika tērēšana. Tāpēc var gadīties, ka bērns negrib sēdēt pie galda, negrib ēst, jo viņam ir jāskrien izzināt pasauli. Līdz ar to apetīte un organisma vajadzības pēc uzturvielām ir mazākas, interese par ēdienu – arī, un sekas – vecāki redz, ka bērns ēd nelabprāt. 

 

Uzlabotie ēdieni – ceļš uz vienveidīgu uzturu

Iedzimts reflekss un aizsargmehānisms, kas pasargāja bērnus jau no mazotnes, ir neofobija, kas parādās bērnudārznieka vecumā. Izzinot pasauli, daba ir ielikusi bērnam refleksu būt piesardzīgam un visu ko pēc kārtas mutē tomēr nelikt. Līdz ar to kļūst grūtāk mazajam piedāvāt jaunus produktus un ēdienus, jo viņš nav pārliecināts par to drošumu. Mēģinot izdabāt bērnam un panākt, ka viņš kaut ko ēd, vecāki nereti meklē dažādus risinājumus, līdz sāk mazajam piedāvāt “garšīgākas” lietas. Piemēram, baltmaizi rudzu maizes vietā, makaronus griķu vietā, cīsiņus kotletes vietā, biezpiena sieriņu biezpiena vietā. Tas var novest pie tā, ka izveidojas bērns, kurš ēd tikai baltmaizi, makaronus un sieriņus, jo… tie ir garšīgi, saldi, tie ātri dod enerģiju, un mazais var ātrāk tikt skriet savās darīšanās! Šie ir tādi “pirkstiņēdieni”, kurus ir vieglāk ēst. Piemēram, griķi visu laiku krīt no dakšas vai karotes, bet makaronus var paņemt rokā, un gatavs! Cīsiņš ir ne tikai sāļš un garšas pastiprinātāju bagāts, kas visnotaļ veicinās lielāku apetīti, bet ar to arī nav jāpiepūlas – nav jākošļā, kā, piemēram, tas jādara ar gaļas gabalu. Līdz ar to, sajūtot, ka ir ēdieni, kas ir vieglāk lietojami un ir garšīgāki, bērns izvēlas ērtāku un garšīgāku ceļu, kuru iet. 

 

Kādu uzturvielu trūkumu var izraisīt vienveidīgs ēdiens:

  • olbaltumvielu,
  • dzelzs,
  • polinepiesātināto taukskābju,
  • šķiedrvielu,
  • B grupas vitamīnu,
  • cinka,
  • kalcija.

 

Kad tas ir par traku?

Reklāma
Reklāma

Protams, var būt arī situācijas, kad ir jāceļ trauksme, piemēram, ja bērns ēd tikai vienas konsistences, vienas krāsas ēdienu, un, ja netiek piedāvāts cits, viņu apmierinošs variants, viņš var neēst vispār un ilgstoši atteikties no ēdiena. Ja tas nepāriet dažu dienu, nedēļu laikā, tad, protams, ir iemesls vērsties pie ģimenes ārsta pēc palīdzības, lai saprastu, kā risināt šo situāciju. Šāds strikts izvēlīgums nav normas robežās, un tas var būt arī kā simptoms pie autiskā spektra traucējumiem. Savukārt, ja bērns ēd tikai makaronus, cīsiņus, bet tajā pašā laikā ir atvērts dažāda veida našķiem, piemēram, konfektēm, cepumiem, šokolādei, tad, saprotams, šis nav gadījums, kad ir runa par nopietnām psiholoģiskām problēmām, vienkārši mazais ir izlutināts un ēd tikai to, kas viņam ir pa prātam. 

 

Kādas ir sekas vienveidīgam uzturam

Izvēlīgs un vienveidīgs uzturs var novest pie uzturvielu deficīta. 

Visbiežāk bērniem, kas ēd izteikti vienveidīgi, trūkst olbaltumvielu, dzelzs, polinepiesātināto taukskābju, šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, cinka, kalcija. 

Ja bērna ēdienkarte netiek koriģēta, tas var atstāt negatīvas sekas uz viņa organismu. Ja organismā trūkst olbaltumvielu (piemēram, bērns pārtiek no miltu izstrādājumiem, saldumiem), tad var tikt aizkavēta augšana, pavājināsies imunitāte, mazais var sākt biežāk slimot. Gadījumā, ja bērns atsakās ēst gaļu, bet ļoti labprāt lieto uzturā piena produktus, piemēram, dzer pienu, ēd jogurtu un biezpiena sieriņus, tad attiecīgi var sagaidīt, ka ar laiku attīstīsies dzelzs deficīta anēmija. Gaļa, zivis un olas satur dzelzi, bet piena produkti – kalciju, kas savukārt traucē uzsūkties dzelzij, kas jau tā tiek uzņemta mazākā daudzumā. 

 

Vai piedāvāt bērnam multivitamīnus, ja viņš ēd vienveidīgi?

Ja bērna uzturs ir ļoti vienveidīgs, vajadzētu apskatīties kopējo dienā uzņemto uzturvielu, makro un mikroelementu daudzumu. Ja tiek konstatēts uzturvielu deficīts, ir jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu vai uztura speciālistu par nepieciešamību papildus lietot uztura bagātinātājus.

 

Kā pārraut apburto loku

Cik gan zināma ir situācija, ka bērns atsakās no piedāvātas vakariņu zupas, jo neesot izsalcis, taču pēc laika, kad vecāki ēd viņa iecienītu uzkodu, mazais uz to labprāt piesakās. Vecākiem ir jāatceras, ka ir ļoti svarīgi nepakļauties bērna vēlmei ēst tikai dažus produktus. Un ka viņi ir tie, kas nosaka, ko bērns ēdīs, bērns nosaka, cik daudz viņš ēdīs. Ja mazais sāk manipulēt ar ēdiena daudzumu un atsakās ēst vecāku piedāvāto ēdienu, bet pēc stundas jau prasa kādu gardumu, ir vērts ņemt vērā, ka ir ļoti svarīgi ievērot laika intervālu un neļaut bērnam našķēties. Ja bērns saņems iekāroto uzkodu, nepaēdis pamata ēdienreizi, nākamajā pamatēdienreizē viņš nebūs izsalcis un zinās, ka tagad var arī neēst zupu, jo pēc kāda brītiņa varēs dabūt konfekti vai maizīti, kas viņam garšo labāk. Vecākiem nepieciešama izturība un neatlaidība, lai izdotos pieturēties pie veselīgajiem ģimenes ēšanas paradumiem. Turpiniet vārīt zupas, gatavot sautējumus, ēdiet paši un piedāvājiet tos bērniem!