Vecākiem Rīgā turpmāk var nākties piemaksāt par skolēnu un bērnudārznieku pusdienām

Kopš 2014. gada skolēnu ēdināšanai izglītības iestādēs dienā tiek atvēlēti 1,42 eiro, taču pārtikas produktu cenas šo 8 gadu laikā ir būtiski mainījušās, arī citas izmaksas ir pieaugušas. Aprīļa sākumā Rīgas dome organizēja diskusiju, kurā piedalīties bija aicināti gan deputāti, gan ēdinātāju un vecāku pārstāvji, jo puses ir satrauktas par jau šobrīd pazemināto ēdienu kvalitāti skolās un bērnudārzos.
Šobrīd var diezgan droši apgalvot, ka izdosies pilnībā saglabāt brīvpusdienas sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu bērniem, taču pārējiem būs jāmeklē risinājums – valsts vai vecāku līdzfinansējums, atzīst Rīgas domes pārstāve.

FOTO: Shutterstock.com

Šobrīd var diezgan droši apgalvot, ka izdosies pilnībā saglabāt brīvpusdienas sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu bērniem, taču pārējiem būs jāmeklē risinājums – valsts vai vecāku līdzfinansējums, atzīst Rīgas domes pārstāve.

Jau šobrīd ēdinātāji ir spiesti ekonomēt uz ēdiena kvalitātes rēķina, bet, ja nekas nemainīsies, rudenī izglītojamie var pat palikt vispār bez maltītēm. Šobrīd norit aktīvas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm, lai meklētu risinājumus šai situācijai. 

 

 

Taupība uz kvalitātes rēķina

“Mēs visu laiku no daudz kā atsakāmies, lai taupītu, bet pēdējais pusgads – divas lielās krīzes – ir novedis pie tā, ka šobrīd finansējums, ko saņemam viena izglītojamā ēdināšanai dienā, ir kļuvis pilnīgi nekonkurētspējīgs. Mums vairs nav uz ko ietaupīt, tāpēc nezinām, vai rudenī vispār varēsim turpināt nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus,” Mammamuntetiem.lv saka Jānis Meija, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis. 

 

Viņš arī atzīst, ka šobrīd ēdinātāji spiesti ietaupīt uz ēdienu kvalitātes rēķina: “Tie ir apstākļi, ko nevaram ietekmēt. Cenas kļūst tikai augstākas, tāpēc šobrīd jau esam spiesti ķerties klāt tam, kas tika atlikts līdz beidzamajam. Mēs pārskatām ēdienkarti, ņemam ārā to, ko nevaram atļauties nopirkt. Tas ietekmē kopējo ēdiena kvalitāti.”

 

Arvien lielāku slogu uz ēdināšanas izmaksām rada arī darbaspēka izmaksu pieaugums. Interesanti, ka no 1,42 eiro, kas šobrīd tiek tērēti viena bērna ēdināšanai, vien 42% veido pašu produktu izmaksas, pārējā daļa ir darbinieku algas, elektroenerģijas izmaksas un tamlīdzīgi izdevumi. 

 

Vismaz 2 eiro dienā 

Cik tad šobrīd vajadzētu maksāt pusdienām skolā? Dažādas iestādes ir sagatavojušas samērā atšķirīgus skaitļus, piemēram, pašvaldības rosina noteikt cenu 3 eiro, arī Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka pusdienām jāmaksā vismaz 3 eiro, bet ēdinātāju pārstāvis J. Meija uzskata, ka sākotnēji būtu pat iespējams iztikt ar zemāku summu: 

 

“Lai mēs varētu izpildīt normatīvās prasības vismaz minimālā līmenī, par kompleksajām pusdienām būtu jāmaksā ne mazāk kā 2 eiro. Jāsaka gan, ka šobrīd vienu konkrētu summu nosaukt ir grūti, ņemot vērā, cik ātri mainās notikumi un cenas.”

 

Aplūkojot datus par Rīgas pašvaldību, tie runā paši par sevi – šobrīd Rīgā kompleksās pusdienas ik dienu tiek nodrošinātas 100 496 audzēkņiem, līdz ar to gadā šim mērķim tiek novirzīti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Savukārt valsts līdzfinansē pusdienas tikai 1.-4.klašu audzēkņiem, un arī šajā gadījumā sedzot vien pusi no izmaksām. Rīgas pašvaldība šobrīd finansē pusdienas gan pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklētājiem, gan arī 1.-12.klašu skolēniem

 

Kur ņemt šo naudu? Iveta Ratinīka, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja stāsta: 

“Pie pašreizējā skolēnu skaita, palielinot pašvaldības finansējumu tikai par 1 centu dienā, gadā tas nozīmē papildus 240 tūkstošus eiro. 

Reklāma
Reklāma

Līdz nākamā mācību gada sākumam, lai turpinātu nodrošināt pusdienas, Rīgas dome jau ir ieguldījusi papildus vairāk nekā 877 tūkstošus eiro. Ilgtermiņā diemžēl šādus izdevumus pašvaldība atļauties nevar, jo tik lielu iekšējo rezervju nav. Šobrīd var diezgan droši apgalvot, ka izdosies pilnībā saglabāt brīvpusdienas sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu bērniem, taču pārējiem būs jāmeklē risinājums – valsts vai vecāku līdzfinansējums.”

 

Sarežģītie noteikumi

Kopumā problēmas, uz ko ēdināšanas jomā norāda visas iesaistītās puses, ir divas. Nepieciešams ne tikai pārskatīt finansējumu, bet arī veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Noteikumi ir jāpielāgo faktiskajai situācijai un iespējām.

 

Noteikumi to pašreizējā formā ir ne tikai novecojuši, bet arī neloģiski. Piemēram, paredzēts, ka ēdienus jāpasniedz servētus porcijās, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas tik liels pārtikas atkritumu daudzums, 

saprātīgāk būtu ļaut bērniem uz šķīvja pašiem uzlikt tik daudz ēdiena, cik viņi apēdīs, kā arī izvēlēties, vai konkrētajā dienā piedāvātos salātus likt vai nelikt šķīvī. 

Ir arī vairāki, pēc speciālistu domām, neloģiski nosacījumi par konkrētu produktu izmantošanu un sagatavošanu.

 

Rīgas domes, ēdinātāju un vecāku pārstāvji jau ir iesnieguši savus priekšlikumus valdībai, aicinot veikt grozījumus minētajos Ministru kabineta noteikumos. “Ceram, ka valdība ieklausīties nekavējoties, situācijai ir jāmainās. Mēs uzskatām, ka valstij jāveic pārmaiņas gan prasībās, gan jālemj par papildu finansējuma piešķiršanu. Labs piemērs ir Igaunija, kur jau šobrīd 1 eiro katra bērna pusdienām dienā dotē valsts,” pauž J. Meija.

 

Vecāki gatavi piemaksāt, bet ar vairākiem nosacījumiem

Kā viens no variantiem, ja valsts nebūs gatava sniegt atbalstu skolēnu ēdināšanai, tiek izskatīts arī vecāku līdzfinansējums. 

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka kopumā vecāki situāciju izprot – pārtikas produktu cenas ir kļuvušas augstākas, neviens vairs nedomā, ka par 1,42 eiro iespējams nodrošināt siltu un kvalitatīvu ēdienu: “Vecāki teic, ka būtu gatavi piemaksāt, taču ar dažiem nosacījumiem. Mēs kā vecāku organizācijas pārstāvji jau iepriekšējos gados esam mudinājuši izglītības iestādēs pāriet uz pašapkalpošanās principu, jo tas ēdinātājam dod iespēju piedāvāt bērniem vairākus ēdienu variantus, kā arī nodrošināt, lai ēdiens ir silts. Bieži dzirdam sūdzības, ka uz galda saservētais ēdiens bērniem ir atdzisis” 

 

Otra lieta, uz ko norāda I. Akmentiņa-Smildziņa, ir nemainīgās ēdienkartes, kuras bieži tiek sastādītas uz jauna mācību gada sākumu un mācību gada ietvaros ne reizi netiek mainītas. Būtu vēlams monitorēt situāciju – ēdinātāji paši var analizēt, kurā dienā veidojas lielākais pārtikas atkritumu daudzums un pārskatīt tās dienas ēdienkarti. Tāpat var veikt skolēnu aptaujas par to, kas viņiem garšo un negaršo, protams, sabalansējot to ar veselīga uztura pamatprincipiem. 

Bērniem ir jābūt paēdušākiem, un atkritumos izmestajam pārtikas daudzumam izglītības iestādēs ir jāsamazinās. 

 

“Vecākiem ir svarīgi, lai bērns pa dienu paēd siltu un kvalitatīvu ēdienu. Tas ir īpaši būtiski, ja pēc stundām ir pulciņi un treniņi. Vecāki ir aizņemti savās ikdienas darba gaitās, taču viņi ir gatavi samaksāt, lai bērnam ir iespēja saņemt kvalitatīvas siltas pusdienas,” rezumē vecāku organizācijas vadītāja.