Psihoterapeite iesaka ļaut pusaudžiem atvēlēt vairāk laika virtuālai saziņai ar vienaudžiem

Valaine atgādināja, ka pusaudžu vecumā bērniem ir svarīga socializācija ar saviem vienaudžiem, kas tagad ir ierobežota. Pusaudžiem nozīmīgs ir savu skolasbiedru, draugu viedoklis, jo tas palīdz viņiem izveidot savu identitāti.

"Vienaudžu atbalsts tagad ir ļoti nepieciešams, tādēļ vecākiem vajadzētu ļaut vairāk laika veltīt virtuālai saziņai ar saviem klasesbiedriem, draugiem. Ar vecākiem bērni nekad nespēs izrunāties tā, kā viņš to varēs ar saviem draugiem," iesaka psihoterapeite.

Vienaudžu atbalsts tagad ir ļoti nepieciešams, tādēļ vecākiem vajadzētu ļaut vairāk laika veltīt virtuālai saziņai ar saviem klasesbiedriem, draugiem

Viņa stāstīja, ka pusaudža periods ir grūtākais periods cilvēka attīstības laikā, un tā pati par sevi jau ir krīze. Speciāliste skaidroja, ka emocionālā krīze ir subjektīvs pārdzīvojums par apstākļiem, kas mainās, visbiežāk par to, ka mēs kaut ko zaudējam.

"Tas, ko mēs patlaban esam zaudējuši, ir stabilitāte. Turklāt katram ir citādas izmaiņas un jāņem vērā, ka arī katrs cilvēks tās uztver atšķirīgi," norādīja Valaine.

Viņa uzsvēra, ka patlaban pusaudži ir pakļauti divām krīzēm, kuru galvenais aspekts ir neziņa par to, cik ilgi būs jādzīvo ārkārtējās situācijas apstākļos, kā krīze beigsies un kādu ietekmi atstās uz turpmāko dzīvi, kas notiks ar mācībām, kāda situācija būs vecākiem.

"Ir zinātniski pierādīts, ka neziņa stresa hormonu kortizolu paaugstina daudz vairāk nekā informācija par kaut ko sliktu, bēdīgu," skaidroja Valaine.

Ir zinātniski pierādīts, ka neziņa stresa hormonu kortizolu paaugstina daudz vairāk nekā informācija par kaut ko sliktu, bēdīgu.

Psihoterapeite iesaka vecākiem pamanīt izmaiņas savu bērnu uzvedībā, jo daļa no viņiem kļūst agresīvi, savukārt citi noslēdzas sevī. Šajā laikā bērni var sākt spēlēt videospēles, kur ir izteikta agresija, skatīties filmas, runāt perversus jokus, ko izraisa iekšēja trauksme par neziņu, stāstīja psihoterapeite. "Viņiem patlaban nav, kur izpaust savu agresiju, jo nav sporta nodarbību, pulciņu, nevar braukt ar velosipēdu. Vecākiem ir rūpīgi jāseko līdzi bērnu uzvedībai un jāraugās, kādā veidā agresīvās izpausmes mazināt. Īpaša uzmanība jāvelta bērniem, kuri norobežojas, klausās smago metālu, kļūst mazrunīgi," piebilda speciāliste.

Viņa uzskata, ka tie bērni, kuri ir agresīvi, veiksmīgāk tiek galā ar savām emocijām, kamēr "klusētājiem" ir vajadzīgs lielāks atbalsts.

Psihoterapeite arī iesaka nepārspīlēt prasības mācību sasniegumiem, bet vienoties par to, cik daudz un ilgi mācīsies, lai tas būtu produktīvi.

Valaine lūdza vecākus būt savu bērnu vecākiem, nevis draugiem, jo viņi nekad nevarēs aizstāt draugus. "Pusaudzim ir vajadzīgs vecāks, nevis draugs, to noteikti nevajadzētu sajaukt," aicināja psihoterapeite, piebilstot, ka šajā laikā vislabākais atbalsts bērniem ir labs vecāku paraugs, kā pārdzīvot krīzi, nesākot lietot alkoholu vai citas apreibinošas vielas.

Savukārt komiķis, mūziķis, influenceris Edgars Bāliņš ieteica vecākiem neuzstāt bērniem, lai viņi kopē it visā savu vecāku rīcību, bet ļaut meklēt sevi un būt pašam.

No portāla www.jauns.lv