Kādas ir darba ņēmēja tiesības koronavīrusa krīzes laikā?

Atbild Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša:

“Darba devējam, pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar Covid-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi šī riska mazināšanai vai novēršanai.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmās daļas 1. punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.
 
Darba devējam ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības. 

Ja darba devējs neievēro darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, nodarbinātajam ir tiesības savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI) ar iesniegumu, lai VDI veiktu uzņēmuma pārbaudi. 

VDI ir jau saņēmusi atsevišķus iesniegumus, tai skaitā arī anonīmus, par drošības prasību neievērošanu un veselības aizsardzības nenodrošināšanu dažādos tirdzniecības uzņēmumos. VDI sazinās ar darba devēju un aicina būt atbildīgiem un novērst sūdzībā norādīto. Attiecībā uz pārkāpumiem, paskaidrojam, ka VDI mērķis nav piemērot administratīvos sodus, bet aicināt darba devējus uz godprātīgu rīcību un izpildīt visus nepieciešamos pasākumus drošu darba apstākļu nodrošināšanai.  VDI  piedāvā darba devējiem bezmaksas konsultācijas. Tāpat virkne informācijas un labās prakses piemēri Covid-19 infekcijas ierobežošanai darba vietās atrodami www.stradavesels.lv”.

Darba likums krīzes situācijā paredz attaisnotu īslaicīgu prombūtni
Ministru kabinets 12. martā visā valsts teritorijā izsludināja ārkārtējo situāciju ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Šajā sakarā tika noteikts: “Atbilstoši likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu”.

Šie risinājumi var izpausties gan kā darba laika pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Tā ir iespējams vienoties, piemēram, par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba organizēšanas veidiem, kas neveicina vīrusa izplatību. Labklājības ministrija noteikusi:

“Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ - Darba likuma 147. panta otrajā daļā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam. Tas nozīmē, ka darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Vienlaikus jānorāda, ka īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu tiesībām uzteikt darba līgumu.

Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ aicinām darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā”. 

Darba devēja pienākumi
Darba devējam nepieciešams veikt šādus pasākumus:

* Nodarbināto instruktāža un apmācība (pastāstīt nodarbinātajiem par Covid-19 vīrusu, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem (sekot līdzi aktualitātēm un informēt nodarbinātos), izvietot informāciju biežāk pieejamās vietās, pastāstīt klientiem par uzņēmuma preventīvajiem pasākumiem);

* Aizsardzības līdzekļi un pasākumi (nodrošināt nodarbinātajiem pieejamus dezinfekcijas līdzekļus (alkohola saturs 60-95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāra tīrīšana vai dezinficēšana (tai skaitā - durvju rokturi, klaviatūra, pele), ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdus un citus līdzekļus);

* Organizatoriskie pasākumi (pārskatīt darba laika, darba grafika, darba vietas organizēšanu (drošas distances ievērošana starp nodarbinātajiem darba telpā un uzņēmumā, atpūtas telpās, pulcēšanās ierobežošana, fleksibls darba laiks, lai izvairītos no pīķa stundām sabiedriskajā transportā un tamlīdzīgi);

* Attālinātais darbs (ja iespējams, organizēt darbu attālināti, jo īpaši, riska grupām: gados vecākie nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti; moderno tehnoloģiju izmantošana (telefons, videokonference, whatsapp videozvani).

Lūk, Valsts Darba inspekcijas un Labklājības ministrijas atbildes uz šobrīd aktuāliem jautājumiem:

Kā tirdzniecības uzņēmuma darba devējam pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē?
Normatīvie akti tiešā veidā neregulē minēto situāciju, tādēļ ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā. Ir saprotamas darbinieka bailes, veicot darbu inficēties ar Covid-19, tādējādi arī ieteikums darba devējiem ir meklēt risinājumus, kas nepakļautu darbiniekus inficēšanās riskam, veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē ir minēti ieteikumi personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, par kuriem darba devējs varētu informēt darbiniekus. Vienlaikus darba devējs varētu pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam.

Darba devējs varētu veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību. Vienlaikus darba devējam būtu jānodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem un jāveic aizsardzības pasākum. Vienlaikus darba devējam ir iespēja arī elastīgāk organizēt darbu – pārskatīt darba laiku un darba grafikus. Kā izņēmums varētu būt situācijas, kad darbinieks ietilpst kādā riska grupā, piemēram, viņam ir hroniskas slimības, ir vecāka gada gājuma, tad varētu piedāvāt darbiniekam veikt citu darbu, kas nav saistīts ar klientu apkalpošanu (ja vien tāda iespēja pastāv).

Šobrīd daudzus darbiniekus darba devēji pārceļ uz attālināto darba režīmu. Vai darbinieks var atteikties no attālā darba režīma?
Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktam darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām sastāvdaļām. Līdz ar to darbiniekam saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama pašizolācija?
Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību. 

Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.

Darbinieki baidās par savu veselību, bet strādāt attālināti viņi nevar? Vai viņiem ir tiesības slimības draudu dēļ atteikties no darba un vai viņi nezaudēs darba vietu?
Darba devējam, pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar Covid-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi šī riska mazināšanai vai novēršanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.22. apakšpunktu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem jāievieš pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās. Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams. 

Kā rīkoties, ja grūtniece baidās par savu veselību darba vietā Covid-19 dēļ? Vai viņa var uz grūtniecības fakta pamata lūgt darba devēju, lai viņas darbs nebūtu saistīts ar klientu apkalpošanu? Un vai viņa varētu aiziet uz slimības lapu?
Saskaņā ar Darba likuma 37. panta septīto daļu darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Līdz ar to šī jautājuma risināšanai grūtniecei ir tiesības vērsties pie ārsta, kurš, izvērtējot grūtnieces veselības stāvokli var izsniegt darbnespējas lapu B vai izsniegt atzinumu ar aizliegumu nodarbināt grūtnieci.

Ja darba devējs (kravas pārvadājumi) nosūta darbinieku uz Eiropu reisos, vai darbinieks var atteikties no šādiem komandējumiem?
Darba devējam būtu jāizvērtē darba vidē pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar Covid-19, tai skaitā, atrodoties komandējumā un darba braucienā, un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās risku, piemēram, paredzot distancēties, ievērot higiēnas prasības. Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Ja darba devējs, izvērtējot nepieciešamību darbinieku nosūtīšanai komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm pieņem lēmumu nosūtīt darbinieku komandējumā vai darba braucienā, izdodot rīkojumu, darbiniekam rīkojums jāpilda. Ja risks (inficēties) nav novēršams, nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas.

Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības.