Zinātnieces viedoklis: pandēmiju izraisīja mūsu nevērība pret dabu un tas var atkārtoties

Zinātniece, kas kļuvusi pazīstama, pateicoties saviem pētījumiem Āfrikā par šimpanzēm, mudināja pasauli mācīties no pagātnes kļūdām, lai novērstu katastrofas nākotnē.

Ikviens var dot ieguldījumu, lai panāktu izmaiņas, tuvojoties telekanāla "National Geographic " dokumentālās filmas "Jane Goodall: The Hope" ("Džeina Gudola. Cerība") pirmizrādei, konferences zvana gaitā sacīja 82 gadus vecā zinātniece.

"Šo pandēmiju, kas tika paredzēta jau pirms laba laika, izraisīja mūsu nevērība pret dabu un necieņa pret dzīvniekiem, ar kuriem šī planēta mums ir kopīga,"  skaidroja Gudola.

Šo pandēmiju, kas tika paredzēta jau pirms laba laika, izraisīja mūsu nevērība pret dabu un necieņa pret dzīvniekiem, ar kuriem šī planēta mums ir kopīga.

"Tā kā mēs iznīcinām mežu, dažādas meža dzīvnieku sugas ir spiestas atrasties tuvāk, un tāpēc slimības tiek nodotas no viena dzīvnieka otram, un tad šis otrs dzīvnieks, visticamāk, inficēs cilvēkus, jo tas tiek spiests tuvākā kontaktā ar cilvēkiem."

"Tie ir arī dzīvnieki, kas tiek medīti pārtikai, pārdoti tirgos Āfrikā vai savvaļas dzīvnieku tirgos Āzijā, it īpaši Ķīnā, un mūsu intensīvās lopkopības saimniecības, kur nežēlīgi baros visā pasaulē kopā tiek pulcēti miljardiem dzīvnieku. Tie ir apstākļi, kas vīrusiem rada iespēju pārlēkt no dzīvniekiem pāri sugu robežām uz cilvēkiem."

Zinātniece atzinīgi vērtēja to, ka Ķīnā uz laiku slēgti savvaļas dzīvnieku tirgi, un pauda cerību, ka aizliegums kļūs pastāvīgs un ka arī citas Āzijas valstis rīkosies līdzīgi.

"Šai pandēmijai vismaz mums būtu jāiemāca tas, kā novērst vēl vienu," viņa piebilda.

"Cerams, šīs bezprecedenta reakcijas dēļ, stingrā karantīnas režīma dēļ, kas tiek ieviests daudzviet pasaulē, arvien vairāk cilvēku pamodīsies, un viņi galu galā varēs sākt domāt par to, kā viņi savas dzīves var dzīvot savādāk," sacīja Gudola.

Avots: Jauns.lv