Tēti, kad izaugšu liels, es būšu zaglis!

Pateicoties savu vecāku neatlaidībai, es jau kopš agras bērnības nodarbojos ar sportu un zinu, ka tieši tas ir disciplinējis mani un vairakkārt, ne tikai mani, bet arī manus draugus atturējis no soļiem, kurus pēc tam, iespējams, nāktos nožēlot visu mūžu. Taču zinu arī to, ka vecākiem ne vienmēr ir pietiekoši daudz laika, lai nogādātu savu atvasi līdz sporta zālei vai arī ir iespēja atvēlēt liekus līdzekļus to apmaksai, tāpēc ir apsveicami tas, ka vairumā skolu skolēniem pēc stundām ir pieejamas sporta zāles, taču, lai ar sportu nodarbotos ārpus skolas telpām, pilsētā, ir jābūt pietiekami daudz sporta laukumiem, kuri ir pienācīgi aprīkoti un uzturēti – piemēroti bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai.

Nav pārsteigums, ka bērni un jaunieši, kuri savā brīvajā laikā labprāt nodarbotos ar sportu, dārgo treniņu un nolaisto sporta laukumu dēļ pievēršas noziedzībai.

Daudzi būs pamanījuši, ka Rīgā šādu sporta laukumu netrūkst, pēdējo gadu laikā pat vairāki tikuši atjaunoti, taču, manuprāt, tas ir ticis un tiek darīts pārāk kūtri, jo vairums diemžēl, vēl joprojām atrodas kritiskās stāvoklī. Tādēļ nav pārsteigums, ka bērni un jaunieši, kuri savā brīvajā laikā labprāt nodarbotos ar sportu, dārgo treniņu un nolaisto sporta laukumu dēļ pievēršas noziedzībai. Turklāt, liekas, ka atjaunotie spēļu laukumi netiek uzraudzīti vispār, vai arī tas netiek darīts pietiekami labi, jo, lai gan neilgu laiku pēc atjaunošanas tie priecē ne vienu vien tuvumā dzīvojošā sirdi jau pavisam drīz, daudzi no tiem tiek izdemolēti un pēc tam vairs netiek laboti.

Manuprāt, spēļu laukumi Rīgā ir jāatjauno daudz intensīvāk un to nozīmes dēļ tie ir arī pienācīgi jāuzrauga. Lai gan šādi rīkojoties, visticamāk, neizdosies pilnībā novērst jauniešu iesaistīšanos noziedzībā, taču tādējādi to ievērojami samazināt noteikti ir iespējams.

Autors: Klāvs Olšteins, Rīgas Domes deputāta kandidāts (JL)