Pārtiekam no dezinformācijas? Latvijas iedzīvotāji uztura jautājumos vairāk paļaujas uz influenceriem nekā speciālistiem

Iedvesma veselīgam uzturam ir rokas stiepiena attālumā – sociālie mediji, blogi un eksperti piedāvā neskaitāmus padomus un idejas. Taču līdzās vērtīgai informācijai tikpat viegli ir “uzķerties” arī uz uztura dezinformāciju jeb maldināšanu par to, kas īsti ir vai nav veselīgs uzturs. Šonedēļ, atzīmējot Pasaules veselības dienu, “Maxima Latvija” kopā ar veselīga uztura kustību “Ēstprieks” uzsāk rakstu sēriju par uztura dezinformāciju un kā to atpazīt, lai apzināti rūpētos par savu veselību.

Sociālie mediji – galvenais iedvesmas avots ēdienkartei

Kā galveno informācijas avotu par veselīgu uzturu respondenti visbiežāk min sociālos medijus – 64% aptaujāto atzina, ka tieši tur meklē padomus un iedvesmu. Nākamie populārākie avoti ir personīgā pieredze (47%), draugu vai ģimenes ieteikumi (38%) un informācija žurnālos vai grāmatās (33%). Savukārt veselības aprūpes speciālisti – uztura speciālisti, ārsti un farmaceiti ierindojas krietni zemāk, tādējādi pierādot, ka saturs un influenceri sociālajos medijos veido lielāko daļu cilvēku priekšstatu par veselīgu ēšanu. 

““Maxima Latvija” vienmēr ir rūpējusies par sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, veselīgu dzīvesveidu, tajā skaitā sabalansētu uzturu. Tāpēc aktīvi turpinām attīstīt kustību “Ēstprieks”, gan rūpējoties par maltītēm pacientiem Bērnu slimnīcā, gan aktualizējot uztura tēmu sabiedrībā kopumā. Jaunākā aptauja apliecina, cik svarīgi ir, lai iedzīvotāji, īpaši jaunieši, spētu atšķirt, kas uzturā patiešām nepieciešams un kas – nē. Tāpēc esam uzsākuši rakstu sēriju par uztura dezinformāciju, kurā aktualizēsim šo tēmu, sniegsim praktiskus padomus, kā atpazīt maldinošu informāciju, un piedāvāsim citu vērtīgu informāciju, lai bērni, jaunieši un viņu vecāki spētu veikt apzinātas un veselīgas izvēles, kritiski pieejot informācijai publiskajā vidē,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

“Uz papīra” uzticas speciālistiem, taču praktiski iedvesmojas citur

Lielākā daļa iedzīvotāju labi zina, kā izvērtēt vai informācija par veselīgu uzturu ir uzticama. Vairāk nekā 70% respondentu norāda, ka izšķiroši ir tas, lai satura autors būtu sertificēts veselības speciālists un 65%, lai informācija balstītos uz zinātniskiem pētījumiem vai oficiāliem avotiem, piemēram, Veselības ministriju. Tajā pašā laikā izvēli bieži ietekmē arī praktiskākas lietas – trešdaļa pievērš uzmanību redzamiem rezultātiem, bet vēl piektdaļai svarīgi, ka saturu iesaka vai ar to dalās citi.

Taču aina ir mazliet pretrunīga. Lai gan visaugstākā uzticība joprojām ir uztura speciālistiem un ārstiem, sociālo mediju saturs – īpaši TikTok un influenceru ieteikumi – saglabājas kā viens no galvenajiem iedvesmas avotiem. Tas īpaši izteikti redzams jauniešu vidū (līdz 18 gadiem), taču arī citās vecuma grupās šie rādītāji ir salīdzinoši augsti. Tāpat respondenti uzticas draugu un ģimenes ieteikumiem (57%), pieredzes stāstiem žurnālos (41%) un TV un radio sižetiem (38%), mākslīgajam intelektam (28%), kā arī informācijai Facebook grupās (18%). Savukārt tieši TikTok saturu (10%) un sociālo mediju influencerus (15%) norāda ar viszemāko uzticību. 

Pozitīvi, ka pieaug arī kritiskā domāšana. Teju katrs otrais respondents vienmēr pārbauda tiešsaistē redzētos uztura ieteikumus, vēl vairāk nekā puse to dara vismaz dažreiz, un tikai neliela daļa – 6% – informāciju nepārbauda nekad. Interesanti, ka jaunieši, kuri visaktīvāk izmanto sociālos medijus, vienlaikus ir arī kritiskāki – vecuma grupā 18–24 gadi informāciju nepārbauda tikai 5%, kamēr vecākajā paaudzē šis rādītājs ir vairāk nekā divreiz augstāks.

Pēc aptaujas rezultātiem kopumā var secināt, ka iedzīvotāji bieži izmēģina dažādas diētas vai uztura bagātinātājus, iedvesmojoties no interneta, nereti nekonsultējoties ar speciālistiem. Īpaši satraucoša ir jaunāko vecuma grupu iesaistīšanās šādās praksēs, piemēram, ar badošanos vai kaloriju skaitīšanu.