Slēptā cukura pandēmija: RSU izgaismo "saldās slepkavas" problēmu Latvijā

Reaģējot uz satraucošām tendencēm Latvijas sabiedrības veselības rādītājos, RSU Sabiedrības veselības institūts ir veicis pētījumu “Cukura lietošanas samazinājuma sagaidāmā ietekme uz sabiedrības veselību un ekonomiku”.

Starptautiskie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji dienā ar uzturu uzņem vidēji 80g cukura, 3 reizes pārsniedzot ieteicamo dienas devu – 25-30g dienā, kam ir nopietnas sekas – pēc Veselības ministrijas apkopotajiem datiem 2023. gadā gandrīz puse nāves gadījumu (43%) Latvijā saistīti ar neveselīgu dzīvesveidu – nepareizu uzturu, smēķēšanu, alkoholu un mazkustīgumu. Turklāt teju ceturtā daļa nāves gadījumu Latvijā saistāma tieši ar neveselīgiem uztura paradumiem (24%), pārspējot tabakas un alkohola lietošanas, kā arī mazkustīga dzīvesveida riskus.

RSU vadošā pētniece un zobārste Dr. Ilze Maldupa vērš uzmanību: “Situācija ir tik nopietna, ka varam to saukt par slēptā cukura pandēmiju, jo patērētājs bieži tiek maldināts vai nav ieinteresēts iedziļināties produkta patiesajā sastāvā, tā dodot iespēju mārketinga aktivitātēm un sabiedrības pieņēmumiem radīt maldīgu priekšstatu par produktu veselīgumu. Bieži ražotāji izmanto tādus saukļus kā “bez pievienota cukura”, “piemērots no 6 mēnešu vecuma”, “nesatur konservantus”, “satur bioloģiskus produktus”, “bagātināts ar vitamīniem un minerālvielām”, tā panākot, ka katrs mīlošs vecāks, gribot savam bērnam to labāko, atvēlēs naudiņu tieši šiem produktiem. Tādēļ arī cena ir viens no līdzekļiem, kā mazināt neveselīgo produktu patēriņu, palīdzot iedzīvotājiem pieņemt veselībai labvēlīgākas izvēles.”

Lai efektīvi risinātu pārmērīga cukura patēriņa problēmu, nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga cukura nodokļu politika, kas kopā ar citām aktivitātēm sabiedrībā veidotu uztura paradumus, kas attur no cukuru saturošu produktu lietošanas un veicina veselīgākas izvēles. Tas ne vien glābtu dzīvības, bet arī samazinātu veselības aprūpes izmaksas un pagarinātu kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus, kas šobrīd Latvijā ir zemākajā līmenī Eiropā. Šī problēma ir aktuāla arī citur, piemēram, Lietuvā no nākamā gada ir plānots ieviest nodokli ne tikai bezalkoholiskajiem dzērieniem, bet arī piena produktiem.