Kāpēc kāpostiem vajadzētu būt mūsu ikdienas maltītē

Kāposts ir viens no populārākajiem uzturproduktiem, kas ir un kam vajadzētu būt mūsu galdā teju vai ik dienu cauru gadu,” atzīst „Mēness aptiekas” eksperte, Veselības centru apvienības uztura speciāliste Anita Baumane. 

FOTO: Shutterstock.com

Kāposti satur vielas – glikozinolātus un indolus. Šīs vielas spēj mazināt zarnu audzēju risku.

Lai arī šobrīd svaigo kāpostu lapas ir neticami kraukšķīgas un sulīgas, šim lieliskajam dārzenim tā īsti sezonalitātes nemaz nav. Labi nobriedušās un stingrās kāpostgalvas uztur bagātīgu vitamīnu un minerālvielu spektru visu ziemu, bet skābēti kāposti pavasarī būs viens no pēdējiem būtiskajiem vitamīnu avotiem, līdz dārzos sadīgs dilles, pētersīļi, salāti un redīsi. 


Kas vērtīgs kāpostos?
Kādas tik brīnumainas nozīmes tiek saistītas ar šo bagātīgo dārzeni! Tiem, kam mazuļus neatnes stārķis, tos sameklē kāpostos. Žargonā lietots, kāposts apzīmē lielu naudas daudzumu. Arī dziednieki nesmādē kāposta brīnumspējas. 

 

Puse tases (apm. 200 ml) vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu C vitamīna no ieteicamās dienās devas.

 

Kāposti var lepoties ar šķiedrvielu, kālija, magnija, A un K vitamīnu daudzumu. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. 


Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt. To sasmalcinot var pievienot cita veida salātiem. Kāpostu lapas var izmantot tortiljas vai sviestmaižu vietā, vai izmantot kā vienreizējas lietošanas apēdamu „šķīvi” piknikā. Ir bezgala daudz veidu, kā kāpostu pievienot ikdienas uzturam, samazinot kalorijas. Kāposts ir viens no dārzeņiem, kurš nemaksā pārlieku daudz un tādēļ vien tas noteikti iederas iepirkuma sarakstā. 

 

Ir bezgala daudz veidu, kā kāpostu pievienot ikdienas uzturam, samazinot kalorijas. Kāposts ir viens no dārzeņiem, kurš nemaksā pārlieku daudz un tādēļ vien tas noteikti iederas iepirkuma sarakstā. 


Kāpostu lapas var būt lielisks palīgs, samazinot iekaisuma radīto pietūkumu. Pie sāpošās locītavas uz nakti var pielikt kāpostu lapu, un tā spēj atvēsināt – zinās teikt mūsu vecmāmiņas.


Zarnu trakts un sirds balso par kāpostiem!
Viena tase sasmalcinātu kāpostu nodrošina 2,2 gramus šķiedrvielu, kas ir aptuveni 9 procenti no ieteicamā ikdienas šķiedrvielu daudzuma. Kāpostos esošās šķiedrvielas sastāv no 40 procentiem šķīstošās šķiedras un 60 procentiem nešķīstošās šķiedras. Abas šķiedrvielas vienlīdz ir svarīgas, jo šķiedrvielas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīna un glikozes līmeni asinīs, rada sāta sajūtu, kā arī veicina gremošanu un regulāru vēdera izeju. Kāposti satur barības vielas, kas uztur veselīgu kuņģa un zarnu gļotādu. Tā sula var arī palīdzēt dziedēt kuņģa čūlas.

Reklāma
Reklāma

 

Kāposti, īpaši sarkanie kāposti, satur beta-karotīnu, luteīnu un antociānus. Kāpostu antioksidanti palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, kavējot “sliktā” ZBL holesterīna veidošanos, uzlabojot asinsvadu darbību un asinsspiedienu.


Kāposti pret vēzi
Vairāki pētījumi liecina, ka kāposti varētu mazināt audzēja risku, jo  kāposti satur vielas – glikozinolātus un indolus. Šīs vielas, kā noskaidrojuši pētnieki, spēj mazināt zarnu audzēju risku. Glikozinolāti un indoli ir atrodami arī citos dārzeņos, kā, piemēram, lapu kāpostos, brokoļos, Briseles kāpostos un ziedkāpostos.


Goda vietā – raudzēti kāposti
Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru. Līdzsvars tiek izjaukts, ja patogēnie  mikroorganismi jeb “sliktās” baktērijas ņem virsroku. Izmaiņas zarnu trakta mikrobioma sastāvā var radīt stress, nepilnvērtīgs vai nesabalansēts uzturs, slimības un novecošana, rezultātā gremošanas trakta harmoniskā darbība cieš – rodas disbakterioze, ko izjūtam kā vēdera pūšanos vai aizcietējumu. 


Ir varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums”! Ja ikdienā netiek ēsti skābi kāposti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts! Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma, ar ko papildinām ikdienas ēdienkarti. Arī pie labā ir jāpierod! 


Ja garšo pikantāks ēdiens, ēdiet kimchi – korejiešu nacionālo ēdienu, kas pagatavots no fermentētām kāpostu lapām, ingvera, sīpola un garšvielām.


Noteikti būtu vērts ēst skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs. Tomēr skābēti kāposti nereti satur daudz sāls, tādēļ pirms ēšanas tos būtu vēlams noskalot, lai sāls daudzumu samazinātu. 


Ikviena maltīte ietekmē mūsu veselību un zarnu mikrofloru. Tādēļ parūpēsimies par tās kvalitāti!