Darba devējs sūta e-pastus gan vakaros, gan brīvdienās. Ko par to saka likums?

“No likuma viedokļa darba devējam nav tiesību traucēt darbinieku viņa atpūtas laikā un prasīt kādu pienākumu izpildi,” Mammamuntetiem.lv organizētajā diskusijā norādīja jurists, darba tiesību konsultants Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā Kaspars Rācenājs.
Eiropā tā ir izplatīta problēma.

FOTO: Shutterstock.com

Eiropā tā ir izplatīta problēma.

 

Eksperts atzina, ka darba devēju sūtīti e-pasti vēlu vakarā vai pat brīvdienās Eiropā ir izplatīta problēma par spīti tam, ka likums strikti aizsargā darbinieka tiesības uz pilnvērtīgu atpūtu. 

Kaspars Rācenājs arī minēja piemērus, kā šāda problēma tiek risināta vairākos uzņēmumos: “Zinu uzņēmumus, kur darba devējam ir aizliegts noteiktās stundās sūtīt darbiniekiem ziņas; serverī izveido iestatījumus, ka šīs ziņas tiek aizsūtītas tikai noteiktā laikā vai tās neienāk darbiniekam e-pastā noteiktos laikos; tāpat katrs pats var iestatīt savā telefonā, datorā, lai jauna e-pasta pienākšana uzreiz neizlec lodziņā.” 

 

Savukārt psiholoģe, Mammamuntetiem.lv eksperte Sabīne Bērziņa atgādināja, ka pats galvenais jebkurā situācijā ir saruna. Arī tad, ja kādu iemeslu dēļ (slims bērns utt.) darba pienākumi veicami attālināti: “Var vienoties ar darba devēju, kuras ir tās stundas, kad darbinieks spēj pilnvērtīgi sevi veltīt darbam, jo, ja mājās ir bērni, viņš nevar darīt divus darbus vienlaikus. Savukārt darba devējs var domāt, ka tad, ja cilvēks ir mājās, viņš var tikt galā gan ar bērniem, gan darba lietām. Kā zinām no psiholoģijas pētījumiem, tas nav iespējams, jo tad neviena no tām nebūs kvalitatīva.”

 

Sarunas moderatore, vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa piebilda, ka 

nereti arī darba devējs ir vecāks, kurš sūta e-pastus vakaros, kad bērni nolikti gulēt, bet “viņš nemaz negaida tūlītēju atbildi”. 

Sabīne Bērziņa papildināja: “Jā, ja man ir darba pienākums, tad tas nenozīmē, ka man arī tūlīt ir jāatbild.”

 

Reklāma
Reklāma

Abas sarunbiedres papildināja Kaspars Rācenājs, vēlreiz uzsverot, ka “darba likums diezgan labi aizsargā darba ņēmējus”. Un likums arī pieļauj mainīt darba stundas, taču par to ir obligāti jāvienojas ar darba devēju. “Jo, ja noteikts darba laiks no 9–17, bet darbinieks strādā vakaros virsstundas, viņš to nevar darīt patvaļīgi un tad mēneša beigās piestādīt tabuliņu, lai darba devējs maksā par to. Tieši tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir ērtāk strādāt naktī. Ja darbinieks uzrādīs, ka veicis darbu nakts stundās, tad ir jāmaksā piemaksa, taču darba devējs pateiks – nē, es tev neļaušu strādāt naktī! No juridiskā aspekta tas jāņem vērā,” norādīja Kaspars Rācenājs. 


Visu diskusiju par darba un ģimenes līdzsvaru skaties video!

 

 

Raksts tika sagatavots SIF programmas 

“Ģimenei draudzīga pašvaldība” 

ietvaros un sagatavots ar 

Sabiedrības integrācijas fonds 

finansiālu atbalstu no 

Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Saistītie raksti