Apnicis darbs. Vai jāiesniedz atlūgums?

Vai cilvēka īstā dzīve sākas pēc darba laika vai tomēr darbs kalpo arī, lai piepildītu kādas paša cilvēka vajadzības?

FOTO: Shutterstock.com

Ne vienmēr, ja darbs šķiet apnicis, ir jāmaina kardinālas lietas. Iespējams, tikai ieviešot nelielas izmaiņas, cilvēks atkal ar prieku dosies uz darbu.

Par to, vai darbs ir tikai peļņas avots vai tomēr ir arī dvēseles piepildījums, un ko darīt, ja darbs vairs nesniedz gandarījumu, stāsta karjeras konsultante Jolanta Priede.

 

Darbs – peļņas avots vai dvēseles piepildījums?

Speciālistes ieskatā darbs, profesionālā nodarbošanās, nevar būt tikai naudas pelnīšanas veids. “Vislielāko laika daļu no dzīves mēs guļam vai strādājam, un tad man rodas jautājums – vai tiešām mēs esam gatavi darīt kaut ko tādu, kas nenes piepildījumu? Pašos pamatos jau profesijai ir jābūt tādai, lai tā būtu saskaņā ar cilvēka iekšējo būtību. Manos novērojumos un praksē tas ir pierādījies. Strādāju pēc Dž. Holanda metodes, kas izdala 6 profesionālos tipus – praktiskais, izzinošais, mākslinieciskais, sociālais, uzņēmīgais un konvencionālais personības tips. Katram cilvēkam dominē trīs no šiem tipiem un atkarībā no tiem, veidojas ieteicamo profesiju saraksts,” stāsta Jolanta Priede. Ir arī citas metodes, kas var palīdzēt noteikt piemērotākās profesijas, ir arī daļa cilvēku, kas intuitīvi izvēlas sev atbilstošākās profesijas. Tātad – lai darbs sniegtu prieku un gandarījumu, svarīgi, lai tas būtu cilvēka personībai atbilstošs.

 

Lai darbs sniegtu prieku un gandarījumu, svarīgi, lai tas būtu cilvēka personībai atbilstošs.

 

Reklāma
Reklāma

Vai strādājot es varu piepildīt kādas vērtības?

Lai darbs nestu prieku un gandarījumu, ļoti vēlams, ka caur to cilvēks var piepildīt vismaz dažas no savām vērtībām. Tās var būt it kā mazas lietas, kas var palīdzēt cilvēkam iet uz darbu ar prieku. Tāpat svarīgi, lai uzņēmuma vai priekšniecības vērtības nav pretrunā ar darbinieka vērtībām. Ne obligāti tās būs lielas un nesniedzamas lietas – pasaules glābšana, bet tas var būt, piemēram, fakts, ka ar savu darbu es palīdzu cilvēkiem, fakts, ka darba vietā drīkst atrasties bērni vai tiek šķiroti atkritumi.

 

Ko darīt, ja darbs vairs nesniedz piepildījumu

Liela problēma bieži vien ir, ka cilvēki sevī neieklausās un vairās no godīgas sarunas pašiem ar sevi. “Tas, ka cilvēkam katru pirmdienu pirms darba sāp galva, piemetas caureja vai ir kādas citas ķermeniskas pazīmes, saslimšanas, ir jau galējā robeža, kad organisms ziņo – viss, pietiek! Tad noteikti katram pašam sev ir godīgi jāatbild – vai man patīk tas, ko es daru; vai es ar prieku ceļos un eju uz darbu?” iesaka Jolanta Priede. Pēc tam, kad cilvēks pats ar sevi ir aprunājies, ir vērts aprunāties ar vadību. Iespējams, ka darbiniekam patīk uzņēmums un pats kolektīvs, bet gribētos pamainīt pienākumus, varbūt strādāt citā nodaļā. Kā norāda speciāliste, cilvēki nereti gaida, kad kāds no malas vai augšas redzēs, ka darbinieks nav apmierinās un būtu efektīvāks citā amatā, taču šī ir joma, kurā cilvēkam pašam ir jāuzņemas iniciatīva. “Ja tā ir gudra vadība, viņi ieklausīsies darbiniekā! Ne vienmēr, ja darbs šķiet apnicis, ir jāmaina kardinālas lietas. Parasti cilvēki domā, ka šīs lietas – amats un pienākumi – ir akmenī kaltas, taču visu var izrunāt. Iespējams, tikai ieviešot nelielas izmaiņas, cilvēks atkal ar prieku dosies uz darbu. Ja kaut kas nepamierina, tas nenozīmē, ka uzreiz ir jāiesniedz atlūgums,” teic Jolanta Priede.

Saistītie raksti