Cik pieejama ir ārstēšana vēža pacientiem

Arvien biežāk sociālajos tīklos redzami lūgumi ziedot kāda onkoloģijas pacienta ārstēšanai, un jāteic, nepieciešamās summas ir patiesi iespaidīgas. Vai tiešām cilvēkiem, kuri saskaras ar diagnozi “vēzis”, nākas pašiem apmaksāt nepieciešamo ārstēšanu, stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, Onkoloģijas katedras asociētais profesors, Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.
Profesors Jānis Eglītis gan teic, ka ir vērojams progress tajā, kas pieejams pacientiem, bet gribētos lai medikamentu izmantošanu noteiktu vadlīnijas, ārsta zināšanas un kompetence, nevis kompensējamo zāļu sarakstā apmaksātais.

FOTO: Shutterstock.com

Profesors Jānis Eglītis gan teic, ka ir vērojams progress tajā, kas pieejams pacientiem, bet gribētos lai medikamentu izmantošanu noteiktu vadlīnijas, ārsta zināšanas un kompetence, nevis kompensējamo zāļu sarakstā apmaksātais.

Rakstu sēriju atbalsta ERGO.

 

Vēzis kā hroniska slimība

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, onkoloģisko pacientu skaits turpina pieaugt, tamdēļ onkoloģija ir kļuvusi par veselības aprūpes prioritāti. 

Attīstās arī zinātne un medicīnas tehnoloģijas šajā jomā, kas rada iespējas vēža pacientiem izārstēties vai sadzīvot ar slimību, taču tas ir dārgi un Latvijā ne visu apmaksā valsts.

Profesors Jānis Eglītis gan teic, ka ir vērojams progress tajā, kas pieejams pacientiem. Piemēram, krūts vēža pacientēm ir pieejams valsts kompensēts  plašs medikamentu klāsts – ķīmijterapija, hormonterapija un mērķterapija, lielākoties atbilstoši starptautiskām vadlīnijām, bet, protams, vienmēr gribētos vairāk un modernāk, lai medikamentu izmantošanu noteiktu vadlīnijas, ārsta zināšanas un kompetence, nevis kompensējamo zāļu sarakstā apmaksātais. 

Onkologs paskaidro, ka metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību tāpat kā, piemēram, cukura diabēts. “To nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazinot slimības radītos simptomus, un pagarināt pacienta dzīvi,” teic Jānis Eglītis, piebilstot, ka tieši tāpēc individuāla, uz konkrētā pacienta diagnozes specifiku mērķēta terapija ir labākais cilvēkam, jo tā ne tikai ievērojami pagarina viņa dzīvi, bet arī uzlabo dzīves kvalitāti.

 

Vēža pacientu skaits pieaugs

Jānis Eglītis atzinīgi novērtē sagatavoto Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu no 2022. līdz 2024. gadam, kas cita starpā paredz arī vēža mutāciju kompleksa testēšanu: “Tas palīdzēs pacientiem ātrāk un precīzāk tikt pie diagnozes un individualizētas terapijas.” Tāpat darbu sācis tā sauktais “dzeltenais koridors”, kas paredzēts pacientiem ar vēža recidīvu. “Sākotnēji tas būs pieejams krūts un kolorektālā vēža pacientiem,” teic profesors un paskaidro, ka tas dod iespēju šiem pacientiem ātrāk piekļūt vajadzīgajiem izmeklējumiem. 

Biežāk sastopamās onkoloģiskās slimības ir plaušu, zarnu, krūts, prostatas un ādas vēzis, un lielākajā daļā minēto diagnožu ir pieejami jauni medikamenti. 

“Aizvien vairāk tiek izmantota personalizētas terapijas pieeja, kas ietver vēža gēnu mutāciju diagnostiku, tādējādi ļaujot piemeklēt katram pacientam piemērotāko un efektīvāko inovatīvo medikamentu. Tomēr medikamentu daudzums un pieejamība nav tāda, kādu mēs gribētu, joprojām valsts sniegtais atbalsts nav pietiekams, kā rezultātā gan ārsts, gan pacients ir spiests meklēt palīdzību citur,” norāda onkologs. 
Atsaucoties uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm, Jānis Eglītis ir pārliecināts, ka onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka. Epidemioloģisko prognožu rādītāji liecina, ka pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030. gadam. “Mums jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu padsmit tūkstošu, viņi tiks ārstēti. Patlaban mums uzskaitē ir ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var kļūt vēl lielāks. Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja slimība atgriežas vai progresē,” sarunas beigās uzsver profesors.  

 

Vēža apdrošināšana kā spilvens, ja pakrīt 

No šā gada Latvijā pieejams jauns pakalpojums – vēža apdrošināšana, ko piedāvā ERGO.
Tā paredz, ka ļaundabīga audzēja gadījumā klientam tiek izmaksāta atlīdzība, ar kuru var rīkoties pēc nepieciešamības, izmantojot to izmeklējumiem, medikamentu iegādei, operācijas veikšanai, dažādām ikdienas vajadzībām, kuru apmaksa slimības laikā var kļūt problemātiska darba nespējas dēļ.

“Būtiski, ka šī apdrošināšana paredz atlīdzības izmaksu arī vēža agrīnās stadijās, tostarp ādas vēža gadījumā, nodrošinot finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās sākšanai. Tā ir pieejama cilvēkiem, kuriem apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī nav diagnosticēts vēzis un kuri neveic izmeklējumus saistībā ar onkoloģiskām slimībām. Ir iespējams apdrošināt arī tos, kas vēzi izslimojuši pirms ilgāka laika, taču katrs šāds gadījums tiek izvērtēts ļoti individuāli,” skaidro “ERGO Life Insurance SE” Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.
Šo apdrošināšanu iespējams iegādāties vecumā no 18 līdz 64 gadiem, izvēloties sev piemērotāko apdrošināšanas summu no 3000 līdz pat 100 000 eiro. Polise stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās iegādes. Kā uzsver Gints Konrads, jāatceras, ka tā ir iespējamā riska apdrošināšana: 

“Ja cilvēkam jau ir konstatēta ļaundabīga slimība, vēža polise viņam nebūs piemērota, jo tā paredz apdrošināšanu pret iespējamu saslimšanu, nevis jau konstatētu diagnozi.” 

Atkarībā no izvēlētās apdrošinājuma summas, vēža veida un stadijas apdrošināšana var segt līdz pat 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā. Bērni automātiski tiek apdrošināti par pusi no vecāku apdrošināšanas summas – ar limitu līdz 25 000 eiro. 
Plašāka informācija pieejama pa tālruni 1887, rakstot uz info@ergo.lv vai tuvākajā ERGO filiālē.

Saistītie raksti