Rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu, tiek paplašināts Rimi Labākai dzīvei sortiments
Reaģējot uz pircēju pieprasījumu un atbalstot veselīgas izvēles ikdienā, Rimi gada laikā paplašinājis Rimi Labākai dzīvei produktu sortimentu par 16%: 2019. gada decembrī svaigās un iepakotās pārtikas kategorijās tie bija 538, bet 2020. gada decembrī – jau 622 dažādi produkti.
Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina atgādina – ēst veselīgi nenozīmē ēst dārgi: “Viens no izplatītākajiem mītiem par veselīgu uzturu ir tāds, ka tas izmaksā dārgi un to var atļauties tikai turīgi cilvēki. Taču tā nebūt nav!"
“Programma Rimi Labākai dzīvei ir dinamisks un dzīvs process. Tas nozīmē gan sortimenta paplašināšanu, gan lielu darbu, izglītojot patērētājus, lai viņi ne tikai vārdos, bet arī ar savu rīcību apliecinātu gatavību ikdienā piekopt veselīgāku dzīvesveidu. Tāpēc esam gandarīti, ka varam augt līdzi patērētāju pieprasījumam un piedāvāt vēl plašāku produktu izvēli, kas atbilst visaugstākajām kvalitātes prasībām,” skaidro Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.
Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina atgādina – ēst veselīgi nenozīmē ēst dārgi: “Viens no izplatītākajiem mītiem par veselīgu uzturu ir tāds, ka tas izmaksā dārgi un to var atļauties tikai turīgi cilvēki. Taču tā nebūt nav! Veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība un mērenība. Tā pamatā ir dārzeņi, augļi, graudaugi, kartupeļi, gaļa, zivis, olas, piena produkti, pākšaugi, rieksti, sēklas un taukvielas – produkti, ko diendienā lietojam uzturā.”
Lai iekļautos budžetā, tomēr ēstu veselīgi, Olga Ļubina iesaka neaprobežoties tikai ar tradicionālām izvēlēm. Ja salātos jāaizvieto krējums, nav obligāti jāpērk grieķu jogurts, – krējumu var aizvietot ar kefīru. Savukārt finansiāli izdevīga olu un gaļas alternatīva, kas palīdzēs uzņemt uzturā nepieciešamās olbaltumvielas, ir pākšaugi. “Vienu vai divas dienas nedēļā ēdot veģetāri, iespējams uzņemt ne vien nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, bet arī vairāk šķiedrvielu, kas uzlabos gremošanas trakta darbību,” skaidro uztura speciāliste.
Tomēr viena no būtiskākajām problēmām, veidojot ikdienas maltītes, ir nepietiekama dārzeņu un augļu lietošana uzturā. “Tas ir klupšanas akmens daudziem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi ziemā, kad tomātu un gurķu cena ir diezgan augsta un garša arī nebūt nav tā labākā. Pērkot dārzeņus, ļoti svarīgi ievērot sezonalitāti: ziemā jāēd skābēti kāposti, kāļi, selerijas sakne, burkāni, bietes, rutki, rāceņi. Šo dārzeņu cena ir zemāka nekā Spānijas vai Polijas tomātiem, bet uzturvērtība – kolosāla!” skaidro Olga Ļubina. Lai vēl vairāk samazinātu izmaksas, uztura speciāliste iesaka jau vasarā un rudenī sasaldēt sezonālos dārzeņus, kad cena šiem produktiem ir krietni zemāka un savlaicīga krājumu sarūpēšana ļauj krietni ietaupīt. Tāpat arī konservēti dārzeņi ir laba alternatīva laikā, kad svaigo augļu un dārzeņu piedāvājums ir ierobežots. Toties pilnīgi visi Rimi plauktos atrodami augļi un ogas ietilpst Rimi Labākai dzīvei produktu sarakstā.
Tāpat ir svarīgi regulāri uzņemt labos taukus ar augu eļļām, riekstiem un sēklām. “Jā, rieksti maksā gana daudz, bet pievienot nedaudz saulespuķu sēklu, linsēklu vai sezama sēklu burkānu vai biešu salātiem, visticamāk, varam atļauties. It īpaši samazinot ikdienā apēsto našķu daudzumu! Tiem, kuriem šķiet, ka veselīgs uzturs ir dārgs, iesaku saskaitīt naudu, kas tiek iztērēta dažādiem našķiem un uzkodām – cepumiem, konfektēm, sulām, limonādēm, čipsiem. Nedēļā šādi “izkūst” pat vairāki desmiti eiro,” brīdina Olga Ļubina, iesakot par našķiem ietaupītos līdzekļus atvēlēt kvalitatīvas olīveļļas vai riekstu saujas iegādei.
Rimi Labākai dzīvei atzīme tiek piešķirta produktiem, kas atbilst kritērijos noteiktajām tauku, sāls, cukura, šķiedrvielu, pilngraudu robežvērtībām un nesatur ģenētiski modificētas izejvielas. Tie uzņēmumi, kas jau pielāgojuši produktu receptes Rimi Labākai dzīvei kvalitātes kritērijiem, atzīst – ieguvēji ir gan ražotāji, gan patērētāji. Rimi Labākai dzīvei produktu sortiments īpaši izvērtēts atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Tie izstrādāti, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas, Baltijas un Ziemeļvalstu veselīga uztura ieteikumiem, kā arī Eiropas Savienības un Baltijas valstu normatīvo aktu prasībām.