Kāpēc stress liek uzēst svaru? Iemesli

Stress un tauku krāšanās

Jūtot stresu, organisms izstrādā adrenalīnu un kortizolu. Brīdī, kad esi īstās (fiziskās) briesmās, šie hormoni liek vai nu bēgt, vai cīnīties, tādējādi netiek uzkrāti tauki. Bet, kad neesi īstās briesmās, šos taukus uzkrājošos hormonus nelieto, tad tie (un cukurs, kas nonāk asinsritē) vienkārši pārvietojas pa organismu un tauku veidā nogulsnējas uz vēdera un vidukļa. Tie liek izjust arī lielāku kāri pēc cukura (šokolādes un cepumiem), jo organismam šķiet, ka pretējā gadījumā tas nespēs darboties. Tāpēc stresa nomākti cilvēki bieži zaudē pāris kilogramus atvaļinājuma laikā, lai gan viņi ēd varbūt tikpat, cik parasti, ja ne vēl vairāk, toties pa organismu katru dienu neklīst taukus uzkrājošie hormoni, nav augsts cukura līmenis asinīs vai pastāvīga kāre pēc saldumiem.

Iegaumē: vēdera tauki ir bīstamākais tauku veids...

Kad stresa līmenis krītas, arī adrenalīna līmenis pazeminās, taču kortizols (un arī cukurs asinīs) saglabājas sistēmā daudz ilgāk. Pētījumi atklāj, ka tauku šūnas ap vēdera artēriju pievilina kortizolu, radot toksisku tauku slāni tieši zem vēdera muskuļiem, un no tiem patiešām ir grūti tikt vaļā. Tāpēc regulāri pietupieni būs bezjēdzīgi, ja vienmēr dzīvo stresā. Vienīgā iespēja atbrīvoties no šiem taukiem - ir atbrīvoties no stresa. Un iegaumē: vēdera tauki ir bīstamākais tauku veids, jo tie palielina sirds slimību risku, rada augstu asinspiedienu, izraisa diabētu un noteiktus vēža veidus.

Kā dzīve bez stresa var palīdzēt iegūt slaidu augumu

Ja tu izvairies no cukura, ēd labos taukus utt., bet dzīvo stresā, tev tik un tā būs neliels vēderiņš un resnāks viduklis.

Kad esam nobijušies, dusmīgi, saspringti vai uztraukušies, mūsu organisms pārpildās ar adrenalīnu un stresa hormonu, ko sauc par kortizolu (to izstrādā virsnieru dziedzeris, kas atrodas tieši virs nierēm). Adrenalīns uztur mūs modrus un koncentrētus, turpertim kortizols sagatavo muskuļus atbildes reakcijai uz draudiem. Tas ir pazīstams arī kā "cīnies vai bēdz" hormons, jo sniedz tūlītēju enerģijas lādiņu, ko varam izmantot, lai cīnītos, t.i., stātos pretim potenciāli bīstamai situācijai vai bēgtu prom no šīs situācijas. Tas arī palīdz cukuram ieplūst asinsritē, lai saņemtu tūlītēju enerģijas devu.

Regulāri pietupieni būs bezjēdzīgi, ja vienmēr dzīvo stresā. Vienīgā iespēja atbrīvoties no šiem taukiem - ir atbrīvoties no stresa. 

Kad esi uztraukta, adrenalīns un kortizols rada riebīgu, nervozu, panisku sajūtu vēdera dobumā. Tā ir aizsardzības mehānisma daļa, kas ļauj ķermenim reaģēt briesmu situācijā un kas radīts, lai mēs turētos pa gabalu no briesmām (jo īpaši alu cilvēku laikos, kad bija jābēg no dažādiem bīstamiem zvēriem).

Kāpēc mūsdienu stress ir kaitīgs

Alu cilvēku laikos stresa mehānisms strādāja mums par labu, bet mūsdienās stress vairs nav labs.

Mūsdienu stress, ko rada straujais dzīvesveids, patiešām ir kaitīgs - pat toksisks. Tas liek pieņemties svarā, tas novārdzina imūnsistēmu un paaugstina nopietnu saslimšanas risku. Daudzas stresu izraisošas situācijas mūsdienās nav briesmas, no kurām jābēg, taču ķermenis tik un tā liek to darīt. Svarīga darba intervija, darba izpildes termiņa tuvošanās vai priekšnieka rājiens var likties draudīgs, taču šie iemesli fizisku ļaunumu nenodarīs un nebūs arī nekādas vajadzības bēgt, tāpēc stress izraisa uzbarošanos.

Daži ēdieni rada lielāku stresu

Ne tikai stress rada satraukumu - to veicina arī nepareiza pārtikas izvēle. Potenciāli toksiska pārtika (rafinēts cukurs un pārstrādātā pārtika) izraisīs lielāku stresu, jo asinīs pārāk ātri ieplūdīs cukurs. Tas palielina stresa līmeni organismā, kā arī ļauj sistēmā nokļūt pārāk lielam daudzumam insulīna. Savukārt insulīnam ir liela nozīme tauku uzkrāšanā, jo organismam ir grūtāk sadedzināt taukus. Kopumā pārāk liels insulīna un kortizola daudzums rada divkāršu tauku uzkrājumu un palielina apetīti. Tas ir apburtais loks - jo lielāku stresu jūti, jo lielāka ir kāre pēc toksiska ēdiena, kas iedzen vēl lielākā stresā, un tā šis loks turpinās.

Ja tu izvairies no cukura, ēd labos taukus utt., bet dzīvo stresā, tev tik un tā būs neliels vēderiņš un resnāks viduklis.

Turpretim tīra, liesa pārtika dod tev ilgnoturīgu enerģiju, samazinot stresa līmeni. Izvairies no stresu izraisošas pārtikas, bet vairāk ēd stresu samazinošu pārtiku.

Stress un auglība

Iegaumē! Stresa situācijās virsnieru dziedzeri izstrādā arī DHEA (dehidroepiandrosteronu), kas pārvēršas estrogēnā, progesteronā un testosteronā. Tāpēc pārāk liels stress var stipri ietekmēt dzimumhormonus un izraisīt zemāku seksuālo dziņu, auglības problēmas. 

Avots: Džeimss Daigens "Tīrs un slaids dzīvesveids. Skaists augums tikai 14 dienās" (izd.SIA "The White book").