Kad ķermenis runā bērna vietā: psihosomatiskie signāli un vingrinājumi sevis mierināšanai

“Tāpēc apskatīsim dažādus ar neiroloģiju un fizioloģiju saistītus pētījumus un mēģināsim piedāvāt praktiskus risinājumus sastaptajām problēmām. Šajā rakstā vēlos pievērsties tēmai, kas, manuprāt, ir aktuāla daudziem vecākiem – balansējot uz smalkas robežas starp zinātniski pamatotu informāciju un intuitīvām, dzīves pieredzē balstītām interpretācijām,” teic Gustavs Mellenbergs. 

Psiholoģiskas izcelsmes sāpes ķermenī 

Vārdu savienojums psihosomatika burtiski nozīmē psiholoģiskas izcelsmes (psiho) ķermeniskas izpausmes (somatika). Šādas izpausmes visbiežāk ir cieši saistītas ar faktoriem, kas bērnu un pusaudžu ikdienā sastopami skolas vidē. Pētījumā, kur analizēti vairāk nekā 5000 pusaudžu dati, atklāts, ka bērni ar zemāku pašvērtējumu par saviem mācību sasniegumiem – salīdzinot ar klasesbiedriem – biežāk izjūt galvassāpes, bezmiegu un nogurumu. Savā ziņā vecais teiciens “grūti būt mazai zivij lielā dīķī” šeit iegūst zinātnisku apstiprinājumu: jo augstāks ir klases kopējais sniegums, jo izteiktāk bērniem parādās minētie simptomi. Pozitīvā ziņa gan ir tā, ka šos signālus iespējams izmērīt, pamanīt un novērot laikus, tāpēc vecākiem šim ir jāpievērš uzmanība un, ja nepieciešams, jāmeklē speciālista palīdzība. 

Kad ķermenis runā skaļāk par vārdiem

Ko darīt, ja bērns jau cieš no psihosomatiskiem simptomiem? “Kad ķermenis sāk “runāt”, palīdzēt var ne tikai psihoterapija vai medikamentoza ārstēšana, bet arī apzinātas kustības un drošas attiecības ar savu ķermeni. Lai gan jēdziens “drošas attiecības ar savu ķermeni” var šķist abstrakts, fizioterapijā tas izpaužas ļoti praktiski – ar elpošanas tehnikām, kurās ieelpa un izelpa tiek līdzsvarotas (īpaši pagarinot izelpu), kā arī ar viegliem spēka un proprioceptīviem vingrinājumiem, kas palīdz nomierināt veģetatīvo nervu sistēmu,” skaidro treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs. 

Pētījumi liecina: bērniem ar psihosomatiskiem traucējumiem smadzeņu elektriskajā aktivitātē (EEG) novērojamas izmaiņas. Tas nozīmē, ka emocionāls pārslogojums ietekmē arī ķermeņa regulācijas sistēmas, izpaužoties kā sāpes, nogurums vai elpas trūkums.  Tāpēc teiciens “viss ir galvā” nenozīmē, ka sāpes ir izdomātas, bet gan to, ka prāts un ķermenis darbojas kopā, un sāpes ir īstas. Tieši šī iemesla dēļ ķermeņa apzināšanās jeb propriocepcijas vingrinājumi – spēja sajust savas pēdas, elpu, stāju vai vēdera kustību – var palīdzēt bērnam apgūt, ka viņš ir savas reakcijas līdzautors, nevis tās upuris.

Pamanīt bērna ķermeņa valodu

Viss, kas notiek ar bērna ķermeni, viņa paša uztverē bieži šķiet nejaušība vai mistērija. Vecākiem šādos brīžos var palīdzēt vienkārša, empātiska saruna, kas sākas nevis ar pārmetumu, bet ar novērojumu, piemēram: “Es redzu, ka tavam vēderam šodien ir daudz, ko teikt...” Kad bērna ķermenis “runā” viņa vietā, tā nav kaprīze, bet signāls – “palīdzi man saprast sevi.” Pieaugušo uzdevums ir iemācīties šo valodu: pamanīt, tulkot un reaģēt. “Apvienojot fizioterapiju, pedagoģiju un emocionālo inteliģenci, mēs palīdzam bērnam pāriet no sāpēm uz izpratni un no sasprindzinājuma uz atbrīvošanos,” uzsver treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs. Kad bērns sāk saprast, ko viņa ķermenis vēsta, viņš vairs nejūtas kā upuris. Tad arī ķermenis var atslābt – jo prāts ir ticis sadzirdēts. Un otrādi.

Vingrinājumi sevis nomierinšānai (skolēniem un arī pieaugušajiem)

Vēdera “mierināšana” 

Ar plaukstu veic vēdera pašmasāžu pulksteņrādītāja virzienā. Masāžu veic pa visu vēderu zem ribu loka. Izpilda 20 apļus, veic vairākas dziļas ieelpas un izelpas un masāžu atkārto. 

Vingrinājumu var izpildīt stāvus, sēdus, kā arī guļus stāvoklī.

Kā tas palīdz: ja ir vēdera pūšanās, sāpes kuņģī, gremošanas vai elpošanas traucējumi

Ķermeņa valodas uzlabošana

Esot stāvus pozīcijā, sakrusto plaukstas un galvas paura daļas. Plaukstas viegli spiež lejup un vienlaikus galvu spiež pretī plaukstām.

Šādā staltā stājā veic dziļas ieelpas un izelpas, un pastaigā dažādos virzienos. 

Kā tas palīdz: ķermenis iegūst staltu stāju, līdz ar to cilvēks – pašapziņu. 

Krūšu kurvja vibrācija

Veic krūšu kurvja vibrāciju jeb vieglu berzi, saliecot pirkstus dūrē un berzējot krūšu kurvi ar pirkstu mīkstajām daļām. Vibrāciju veic 10-15 sekundes, pēc tam izpilda vairākas dziļas ieelpas un izelpas.

Kā tas palīdz: palīdz bērnam apzināties savu elpu, savu satraukumu; masāža palīdzēs turēt krūšu kurvi izplestu. 

Izmantotā literatūra:

• Beketova GV, Mozgova GP, Shekera OG, Beketova NV, Pryimatchuk LM. Neurophysiological characteristics of psychosomatic disorders and psychosomatic pathology in children and adolescents. Wiad Lek. 2019;72(12 cz 1):2282-2287. PMID: 32124741.
• Krivonogova TS, Shemyakina TA, Babikova YA, Gavrilova AN. [Psychosomatic Aspects of Bronchial Asthma in Children]. Vestn Ross Akad Med Nauk. 2015;(5):509-12. Russian. doi: 10.15690/vramn.v70.i5.1435. PMID: 26846074.
• Rathmann, K., Bilz, L., Hurrelmann, K. et al. Is being a “small fish in a big pond” bad for students´ psychosomatic health? A multilevel study on the role of class-level school performance. BMC Public Health 18, 1098 (2018). https://doi.org/10.1186/s12889-018-5977-5
• Santos, V. S., u.c. (2022). Translation and measurement properties of the Psychosomatic Questionnaire for Children and Adolescents. Brazilian Journal of Physical Therapy. https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9114519