Apdraudējuma laikā bērns atrodas izglītības iestādē vai mājās viens. Kā jārīkojas vecākiem?

Mazam bērnam skaidrot dažos teikumos, lielam – detalizētāk

Psiholoģe ieteica mazam bērnam nesniegt daudz detalizētas informācijas. "Viņam jādod īsa informācija un tad jārada drošības sajūta. Jādod informācija, ka tas, ko darām, ir drošībai un ka mēs kā pieaugušie zinām, kā to vadīt," viņa norādīja. Ja mazam bērnam tas būs viens teikums, tad pusaudzim un jaunietim būs jāpaskaidro vairāk.

Piemēram, ar trīsgadnieku varam runāt īsos teikumos, bet šādā vecumā izšķiroša būs mūsu klātbūtne un miers – jo jaunāks ir bērns, jo labāk viņš nolasīs ķermeņa informāciju. "Ar mazu bērnu jābūt klāt un pašiem jāzina, kā reaģēt," sacīja speciāliste. 

Ja bērns ir dārziņā, tad šo pienākumu esam deleģējuši audzinātājai, un pedagogi būs tie, kas pateiks bērnam, ko mēs tagad darīsim un cik ilgi to darīsim, cenšoties padarīt situāciju pēc iespējas normālu. Vecākiem arī jāvienojas, kā sazināties ar pedagogu, lai pedagogam nebūtu visu laiku jāatbild uz vecāku ziņām.

"Ir svarīgi, ka akcentējam drošības aspektu – ko darām lietas labā; ka mēs pārraugam un zinām, kā rīkoties,"

viņa norādīja. 

Noderēs arī iepriekšēja sagatavošanās ar vecākiem, jo paredzamība, cik nu tā ir iespējama, bērnam ir svarīga, lai justos drošāk, tādēļ der pārrunāt, kur bērns šūnapraides ziņojuma laikā atradīsies, kas būs ar viņu kopā, kā viņš varēs sazināties ar vecākiem. 

Vienlaikus svarīgi nebiedēt bērnu. "Satraukumā bērna spēja reaģēt ir kā jaunākam bērnam – tas ir jāierēķina. Satraukuma brīdī vairāk ir vajadzīga klātbūtne. Nevajag dot pārāk daudz liekas informācijas, jo satraukumā mums ir būtiski zināt svarīgāko. Kad ir pārāk daudz informācijas, mēs apjūkam," skaidroja Būtnāre. 

Vēl laba doma ir iedot bērnam kādu mīļmantiņu vai kaut ko tādu, kas palīdz saglabāt omulību. Kamēr ir spēkā izsludinātais apdraudējums, var bērnam dot kaut ko padarīt, piemēram, pakrāsot, lai gaidīšanas laiks nav stindzinošs. Sēžot gaitenī vietā, kur tiek ievērots divu sienu princips, der šo laiku padarīt pēc iespējas normālāku. Vēlams ļaut bērniem arī savā starpā runāties un dalīties sajūtās, bet ir jābūt klāt pieaugušajam, kurš, redzot, ka kāds ir ļoti satraucies, palīdzēs nomierināties, jo grupā satraukums var būt lipīgs. 

Runājot par īpaši jūtīgiem bērniem, katram vecākam individuāli jāapdomā, kā palīdzēt tieši savam bērnam. Ja ir jūtība pret skaņām, tad var iedot līdzi skaņu slāpējošas austiņas vai apdomāt veidus, kā padarīt šo situāciju vieglāk panesamu. 

Cik daudz vajag pārrunāt?

Vaicāta, vai katru vakaru vajadzētu pārrunāt ar bērnu notiekošo, Būtnāre norādīja, ka ir jābūt gataviem un atvērtiem sarunai. Ja ģimenes locekļi grib runāt un ir kāda jauna situācija, ko pastāstīt, tad der pārrunāt, bet tam nevajadzētu būt nemitīgi, jo tādā veidā nododam satraukumu saviem bērniem. Jābūt gataviem atbildēt uz bērnu jautājumiem un ir jāvēro savi bērni, vai viņi jūtas normāli vai ir saspringti un nobijušies – nevajag spiest par to runāt.

Tuvojoties brīvlaikam, kad bērni no septiņu gadu vecuma mājās varētu palikt vieni, jo vecākiem būs jādodas uz darbu, psiholoģe tomēr ieteica atrast veidus, kā jaunākiem bērniem būt līdzās kādam pieaugušajam, jo nevar gaidīt, ka septiņgadnieks tiks galā godam. Savukārt par pusaudžiem jāskatās individuāli – viens ir drošāks, bet cits jūtīgāks. 

Šādas nestandarta situācijas noņem dažus gadus nost no bērna faktiskā vecuma, līdz ar to pirms palikšanas mājās vienam vai pirms nometnēm jāizrunā, kā sazināsimies, kas notiks, kurš palīdzēs. 

VUGD ieteikumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts skaidroja: "Ja saņemta šūnu apraide – svarīgākais kārtīgi izlasīt šo informāciju. Nākamais solis bērnam ir saprast situāciju un piezvanīt vecākiem, painformēt par to, un, kā saka, nekrist panikā, jo tajā mirklī, protams, uztraukums ir."

Ja ir saņemts paziņojums par iespējamo gaisa apdraudējumu un atrodas uz ielas:

• Ja tas ir īsā gājiena attālumā no mājām vai skolas, jādodas uz mājām vai jāatgriežas skolā, pievēršot uzmanību, vai kaut kur neskan drona skaņa, kas līdzīga mopēdam.
• Ja ir tālāks ceļš līdz mājām vai skolai, jāmeklē patvērums kādā no iestādēm, veikaliem, piezvanot un informējot vecākus, ka nav iespējas pabeigt ceļu līdz mājām.
• Ja atrodaties kaut kur lauka vidū, ceļš jāmēro, pievēršot uzmanību, vai nav drona skaņas.
• Ja dzird drona skaņu, jāslēpjas telpās. Ja tas ir ārpus pilsētas, tad kaut kur aiz kokiem un tamlīdzīgi.
• Apdzīvotā vietā jāmeklē jebkura ēka, kurā var patverties. Tai nav obligāti jābūt speciāli aprīkotai patvertnei.

Ja šūnapraides paziņojums saņemts mājās vai kādā ēkā, tad jāievēro divu sienu princips:

• Ēkā ir ārsiena, kurā bieži vien ir logi, un nākamā ir siena iekšienē, nākamā telpa, kurā varētu nebūt logu. Ieteicams ar bērniem pārrunāt un parādīt, kur mājās ir tā droša vieta. 
• Ja mājās ir pagraba telpa, tā noteikti arī varētu būt droša telpa. Bet, ja bērnam vienam jādodas uz pagrabu, tad vecākiem ir jāizvērtē, vai tas ir no drošības viedokļa atbalstāms. Tāpat jāatceras, ka dažos pagrabos nav telefona sakaru.

Mājās šādiem gadījumiem drošajā telpā jābūt: ārējai uzlādes iekārtai ("power bank"), ūdenim, kādām uzkodām.

Ja paziņojums atnāk, kad brauc sabiedriskajā transportā: 

• Ja transportlīdzeklis apstājas un izlaiž pasažierus, jāmeklē patvērums tuvākajā ēkā
• Ja transportlīdzeklis, izvērtējot situāciju, turpina ceļu, var doties līdz savai pieturai.

Svarīgi atgādināt, lai bērns informē vecākus par katru savu nākamo soli: kur viņš dodas, kur atrodas, kur gaida apdraudējuma beigas.

"Katra situācija noteikti būs ļoti individuāla, to nevar ielikt kaut kādā rāmī, jo pilsētvidē ir viena situācija un reģionā, lauku teritorijā vai novada teritorijā varētu būt pilnīgi cita situācija," viņš norādīja. 

Izglītības iestādēs ir izstrādāts drošības algoritms, un, ja bērns atrodas skolā un ja tas ir iespējams, Nakurts ieteica nedoties pēc bērniem, bet sagaidīt apdraudējuma beigas.

Savukārt skolām ieteicams šādās situācijās ļaut izmantot telefonus, lai bērni var informēt vecākus, ka ir drošībā. 

Vecāki var izmantot arī sagatavotos materiālus, kas ir pieejami sargs.lv un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā, kā rīkoties iespējamā apdraudējuma gadījumā. 

Vairāk informācijas LSM.LV