Ko darīt, ja traucē kaimiņu smēķēšana uz balkona?

Daudzdzīvokļu namu kaimiņi bieži vien nonāk uz kara takas, strīdoties par to, drīkst vai nedrīkst uz balkona smēķēt un cept gaļu, ir jāaizver durvis un logi, ja kāds savā virtuvē brūvē kādu neciešamas smakas pavalgu. Ko darīt kaimiņiem, ja viņi vairs nevar izturēt neciešamo smirdoņu, kas nāk no blakusdzīvokļa?

FOTO: Marika Eglīte

Kaimiņam var nākties samaksāt gan soda naudu par smēķēšanu kāpņu telpā, gan tiesā atbildēt par gaļas grilēšanu uz balkona.

Izrādās, ka iespēju nav visai daudz. Pirmām kārtām jau cilvēki būtu jāaicina dibināt draudzīgas kaimiņattiecības un visu mēģināt sarunāt pa labam, bet, ja tas neizdodas, tad var sūdzēties gan pašvaldības policijai, gan namu apsaimniekotājam un smirdīgajam kaimiņam var nākties samaksāt gan soda naudu par smēķēšanu kāpņu telpā, gan tiesā atbildēt par gaļas grilēšanu uz balkona. 

 

Atkal centīsies aizliegt smēķēt uz balkoniem un lodžijām 

Pērnā gada nogalē Ozolnieku novada dome pieņēma lēmumu aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu namu balkoniem un lodžijām. Gada vidū šos pašvaldības pieņemtos noteikumus nācās atcelt, jo, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža, domām vietvarai nebija tiesību noteikt vairāk smēķēšanas aizliegumu, nekā tas jau ir noteikts esošajos normatīvajos regulējumos. 

 

Tā izgaisa cerības, ka svaigu gaisu varēs elpot tie nesmēķējošie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuru kaimiņi uz blakusesošajiem balkoniem un lodžijām kūpina cigaretes un laiž dūmus kaimiņu dzīvokļu atvērtajos logos. 

Pagaidām smēķējošais kaimiņš likumu gan nepārkāpj un smēķēt uz balkona viņš drīkst.

Šogad ap Jāņiem Veselības ministrija visai skaļi ierosināja valsts likumos tomēr ierakstīt normu, kas pašvaldībai atļautu aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu namu balkoniem un lodžijām. Šī ministrijas iecere vasaras vidū ieguva plašu publicitāti, bet drīz vien apklusa. Izrādās, šai idejai bija gana daudz pretinieku, piemēram - kā kādam var aizliegt savā privātīpašumā lietot legāli iegādātu produktu? 

 

Tomēr nu Veselības ministrija ideja ir reanimēta un tuvākajās dienās atkal atsāksies tās izskatīšana. Ministrijas ieteiktie likuma grozījumi nosaka pašvaldību tiesības ierobežot vai aizliegt: * tabakas izstrādājumu tirdzniecību, par kritērijiem izvēloties aizlieguma laikus un vietas, kā arī aizliegt smēķēt * pie vēstures un kultūras pieminekļiem, publiskos pasākumos, tuvāk par 10 metriem no publisku ēku un būvju ieejām, uz atsevišķām ielām, parkos, skvēros, peldvietās, kā arī noteikt laika periodus, kad šie aizliegumi vai ierobežojumi darbojas. Tāpat iekļauts smēķēšanas aizliegums publisko ēku vai būvju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku vai būvju balkonos, lodžijās, kā arī tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku vai būvju māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem. 

 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciālists Oskars Šneiders Kasjauns.lv norādīja, ka pirmoreiz šāds likumprojekts netika saskaņots. Pret šādiem grozījumiem iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija un Nacionālās trīspusējās sadarbības padome. Bija arī Iekšlietu ministrijas lūgums precizēt jauno likuma normu kontrolējošo institūciju. Latvijas Darba devēju konfederācija joprojām turpina iebilst gan pret tabakas reklāmas paplašinājumu, gan arī pret pašvaldību tiesībām noteikt tirdzniecības laiku un vietu ierobežojumus, kā arī Finanšu ministrija iebilst pret paplašinājumu, kas dod pašvaldībām tiesības noteikt tabakas izstrādājumu tirdzniecības laiku un vietu ierobežojumus. 

 

Kamēr likuma grozījumi par smēķēšanas aizliegumu uz balkoniem un lodžijām klejo pa ministriju un valdības gaiteņiem, iedzīvotājiem jāsamierinās ar savu kaimiņu – pīpmaņu radīto dvingu.

Kamēr uzlabotais likuma grozījumu projekts stāsies spēkā, vēl ir ejams garš birokrātiskais ceļš - pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ierosinājuma projekts tiks izskatīts Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, pēc tam tas tiks izsūtīts atkārtotai saskaņošanai visām iesaistītajām pusēm un tikai tad virzīts uz valdību. 

 

Vēl uz balkoniem drīkst smēķēt 

Kamēr likuma grozījumi par smēķēšanas aizliegumu uz balkoniem un lodžijām klejo pa ministriju un valdības gaiteņiem, iedzīvotājiem jāsamierinās ar savu kaimiņu – pīpmaņu radīto dvingu. 

 

Kāda Kasjauns.lv lasītāja raksta: „Kaimiņš nemitīgi pīpē uz balkona, un dūmi nāk iekšā pa mana dzīvokļa logu. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, un neesam vienīgā ģimene, kura viena pīpmaņa dēļ spiesta dzīvot ar aizvērtiem logiem (vēdināt dzīvokli nevar, jo cigarešu smaka istabā parādās vienā mirklī). Mēģināju ar kaimiņu sarunāt, lai pīpē citur, taču viņš neliekas ne zinis. Vai drīkst pīpēt uz balkona, vai mans kaimiņš nepārkāpj likumus?” 

 

Pagaidām smēķējošais kaimiņš likumu gan nepārkāpj un smēķēt uz balkona viņš drīkst. Vai tā būs arī turpmāk, liecinās tas, cik raiti tiks pieņemti Veselības ministrijas ierosinātie likuma grozījumi un vai vietējās pašvaldības, izmantos tām dotās tiesības noteikt vēl vairāk ierobežojumu pīpmaņiem. 

 

Kur patlaban aizliegts smēķēt un kāds sods draud par likuma neievērošanu? 

Pašlaik likums „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” nosaka, ka cigareti kūpināt nedrīkst: 

* izglītības un audzināšanas iestādēs; 

* ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 

* tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu; 

* sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs un uz peroniem; 

* daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās; 

* darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 

* publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs un tamlīdzīgi); 

* sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem; 

Reklāma
Reklāma

* sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 

* bērnu atpūtas un rotaļu laukumos; 

* parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai; 

* kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. 

 

Ir arī paredzēts sods par šo likuma normu neievērošanu. Par smēķēšanu neatļautās vietās uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. Par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu uzliek naudas sodu iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. 

 

Šogad par smēķēšanas ierobežojumu neievērošanu Rīgā administratīvi sodītas 1345 personas, tajā skaitā 809 nepilngadīgas personas, Kasjauns.lv informēja Rīgas pašvaldības pārstāve Inese Tīmane.. Tas nozīmē, ka pašvaldības policisti vairāk tvarstījuši mazgadīgos. 

 

Tīmane Kasjauns.lv arī stāstīja, ka smēķēšanas ilgums ir tik īslaicīgs, ka policisti vienkārši nepaspēj laikā ierasties līdz nozieguma vietai un pārkāpēju notvert aiz rokas. Iedzīvotājiem, kuri konstatējuši, ka kāda kāpņu telpa vai bērnu rotaļu laukums pārvērties par smēķētavu, viņa gan iesaka rakstīt iesniegumu pašvaldības policijai. Pēc tā saņemšanas konkrētā adrese tiks ierakstīta pašvaldības policijas regulāro patruļu saraksta un tad gan jau pienāks reize, kad negodprātīgie pīpmaņi „uzķersies” uz kārtības sargiem. 

 

„Kādi kaimiņi ir, ar tādiem jāsadzīvo!” 

Tomēr ne tikai tabakas dūmi ir vienīgā smirdoņa, ar kuru kaimiņi apmainās savā starpā. Sliktu dūšu un nepatīkamas emocijas var izraisīt arī citas neciešamas smakas no kaimiņu dzīvokļa, piemēram, dažādu vīraku dūmi vai gaļas grilēšanas aromāts. Ir arī pavisam nenosakāma smakoņa... 

 

Liepājas laikraksts „Kurzemes Vārds” nule aprakstījis attiecības, kādas valda kaimiņu karalaukā kādā Karostas nomā – Pāvilostas ielā 8. „Lūdzu, palīdziet!” sauc Pāvilostas ielas 8. nama otrajā sekcijā dzīvojošie. „No viena otrā stāva dzīvokļa nāk tik neciešama smaka, ka mēs esam izmisumā!” 

 

Dzīvojamās mājas sekcijas vecākais Jevgēņijs Čerņavskis stāsta, ka nelabo smaku radošie kaimiņi – kāda sieviete ar ģimeni – smirdoņu taisa vakaros: viņi sava dzīvokļa durvis paver mazliet vaļā, un tad no turienes veļas ārā tāda smaka, ka paliek nelaba dūša. Kaimiņi virtuvē savos grāpjos un kastroļos vārot kaut ko pēc smaržas vienkārši nebaudāmu. To apliecina arī ceturtā stāva kaimiņiene – viņai tas viss nāk iekšā dzīvoklī. 

 

Tomēr ne pašvaldība, ne Sociālais dienests svaigu gaisu mīlošajiem Karostas iedzīvotājiem nespēj palīdzēt. „Kādi kaimiņi ir, ar tādiem jāsadzīvo,” par šo situāciju saka namu apsaimniekošanas uzņēmuma „Liepājas Namu apsaimniekotājs” speciālisti. „Nevienu nevar pāraudzināt!” savukārt saka Sociālajā dienestā. 

 

Par gaļas grilēšanu uz balkona teorētiski var atsavināt dzīvokli 

Savukārt Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Tīmane Kasjauns.lv teica, ka galvaspilsētā kaimiņi pārāk bieži nesūdzas, ka uz blakus balkoniem tiek radītas neciešamas smakas, piemēram, cepot gaļu vai kūpinot indiešu vīraku kociņus. Tā Rīgā neesot problēma. 

Tomēr uz jautājumu: „Vai drīkst cept šašliku daudzstāvu mājas lodžijā?” pašvaldības policija atbild: 

„Tiešā aizlieguma, - cept gaļu uz dzīvokļa balkoniem vai lodžijām, nav. Šajā rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, taču, saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” prasībām, katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu, kā arī ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas (13. pants). Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski pārkāpj minētās normas, tādējādi padarot citiem tās pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā, dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā par labu valstij vai pašvaldībai, kuras īpašumā attiecīgā dzīvojamā māja bija līdz privatizācijai, vienlaikus no dzīvokļa izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas personas, kas dzīvo kopā ar viņu (16. pants). 

 

Gadījumā, ja jūs tiekat aizskarts ar tādu kaimiņa sistemātisko rīcību un jums tiek radīti traucējumi vai nodarīti zaudējumi, pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 15. panta 1. daļu, jums ir tiesības traucētāju saukt pie civiltiesiskās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.” 

 

Teksts: Elmārs Barkāns, www.kasjauns.lv