Bērns bieži klūp, neveikli skrien un negrib sportot? Vienkārši vingrinājumi kustību koordinācijas uzlabošanai

Kustības, īpaši koordinētās kustības, bērnam strauji attīstās no piecu līdz desmit gadu vecumam, kad sporta pulciņos un skolā viņš arvien biežāk sastopas ar dažādiem fiziskiem izaicinājumiem. Nereti tieši šajā vecumā treneri sāk prasīt sarežģītākas kustību secības, kuras tiek apbalvotas ar “Malacis!” vai, gluži pretēji, ar nosodījumu. Ja šīs prasmes vēl nav pietiekami attīstītas, nav brīnums, ka bērns zaudē interesi piedalīties sporta nodarbībās. Tas nenozīmē, ka ar viņu kaut kas “nav kārtībā” – bieži vien vienkārši ir vajadzīgs vairāk laika un iespēju, lai attīstītu konkrētās kustību prasmes. “Katrs bērns kustas savā ritmā,” uzsver treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

“Vecāku un pedagogu uzdevums ir nevis salīdzināt, bet pamanīt progresu – pat mazus soļus, kas bērnam palīdz justies drošāk savā ķermenī un noticēt sev.”

Kad koordinācijas grūtības ir signāls 

Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, aptuveni 5–6 % skolas vecuma bērnu ir klasificējami kā bērni ar koordinācijas traucējumiem. “Svarīgi atcerēties, ka šīs grūtības bieži vien ir saistītas ar citiem attīstības vai dzīves faktoriem. Piemēram, priekšlaikus dzimušiem bērniem vai bērniem ar samazinātu dzimšanas svaru koordinācijas traucējumi attīstās biežāk,” uzsver Gustavs Mellenbergs. Arī mazkustīgs dzīvesveids agrīnā vecumā var būt viens no iemesliem, kāpēc kustību prasmes attīstās lēnāk. Ja bērns ikdienā kustas maz, var nepietiekami attīstīties vestibulārā sistēma jeb līdzsvara aparāts smadzenēs, kas nodrošina stabilitāti un spēju orientēties telpā.

Kā smadzenes un muskuļi “sarunājas”

Muskuļi nepārtraukti sūta muguras smadzenēm signālus par ķermeņa pozīciju telpā. Tālāk šo informāciju saņem un interpretē galvas smadzenes, kas pēc tam nosūta “komandas signālu” muskuļiem, veidojot atbildes reakciju – kustību. Ja šī sistēma nav pietiekami trenēta, bērnam var būt grūtāk kontrolēt savu ķermeni un kustības kļūst neveiklas. Savukārt, ja bērns regulāri kustas, smadzenes un ķermenis veido jaunus neironu savienojumus, kas kustības padara drošākas, pārliecinošākas un precīzākas.

“Tieši tāpēc ir svarīgi gan pārbaudīt, gan vienlaikus trenēt vestibulāro sistēmu,” uzsver treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs. 

Praktiski vingrinājumi bērna koordinācijas stiprināšanai 

Lai mazinātu koordinācijas traucējumus un stiprinātu līdzsvaru, ikdienā ieteicams iekļaut dažādas vienkāršas, bet efektīvas kustību aktivitātes, kas stimulē vestibulārās sistēmas darbību. Tās ne tikai uzlabo kustību kontroli, bet arī veicina bērna koncentrēšanās spējas un pārliecību par savām fiziskajām prasmēm.

Ko var darīt mājās vai rotaļājoties ārā: 
 

Izsekošana objektam ar acīm

Spēles uzdevums – bērns, lecot no vienas kājas uz otru, kustinot galvu vai veicot citas kustības, nedrīkst novērst skatienu no kāda statiska objekta. Tas attīsta redzes koordināciju un līdzsvaru.

Līdzsvara vingrojumi uz vienas kājas

Bērnam, noturot līdzsvaru uz vienas kājas, jāmēģina pieskarties dažādiem priekšmetiem, kas izvietoti dažādos virzienos.

 
Objektus var aizsniegt gan ar rokām, gan ar otru kāju.

Kombinētās kustību spēles

Spēles, kur bērnam vienlaikus jāveic vairāki uzdevumi – jāsaskrien, jālec, jāpagriežas un jānoķer bumba – attīsta gan koordināciju, gan reakcijas ātrumu. 

Noder arī vingrinājumi, kuros jāpieceļas stāvus no sarežģītas pozīcijas, piemēram, jāpaveic pārvēliens, liekot kājas pāri galvai, un pēc tam jāpieceļas kājās.

Kāpēc līdzsvara un koordinācijas treniņi ir tik svarīgi 

Kad bērns regulāri trenē līdzsvaru un vestibulāro sistēmu, viņa kustības kļūst drošākas, sportošana – patīkamāka, bet pārliecība par sevi pieaug. Tas palīdz bērnam ne tikai kustēties veiklāk, bet arī vieglāk mācīties, saglabāt uzmanību un justies labi savā ķermenī. Vestibulārās sistēmas un koordinācijas attīstīšana veido pamatu smadzeņu un ķermeņa sadarbībai – prasmēm, kas nepieciešamas ikdienā: rakstīšanai, lasīšanai un koncentrēšanās spējām. Jo labāk bērns kontrolē savu ķermeni telpā, jo drošāk viņš jūtas arī emocionāli. Tas savukārt mazina trauksmi un palīdz veidot stabilas sociālās prasmes.