Kad plakanā pēda bērnam ir problēma? Biežākie mīti un efektīvi vingrinājumi pēdām (arī pieaugušajiem)

FOTO: Publicitātes foto
"Nepilnvērtīga garenvelves attīstība var pāraugt funkcionālās problēmās, radot sāpes, noslieci uz traumu un ietekmi uz gaitas kvalitāti,” skaidro treneris Gustavs Mellenbergs.
“Plakanā pēda jeb pes planus bērniem ir normāla ne tikai pašas pēdas, bet arī stājas un gaitas attīstības sastāvdaļa – lielākajai daļai bērnu pēdas garenvelve pilnvērtīgi attīstās līdz skolas vecumam. Tomēr dažos gadījumos nepilnvērtīga garenvelves attīstība var pāraugt funkcionālās problēmās, radot sāpes, noslieci uz traumu un ietekmi uz gaitas kvalitāti. Tāpēc pēdas attīstībai ir jāpievērš uzmanība,” skaidro treneris, Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.
Līdz 4 gadu vecumam pēdas garenvelve var nebūt dabiski izteikta. Tas ir tāpēc, ka:
- pēdas kauli vēl nav pilnībā osificējušies (tie satur vairāk skrimšļa nekā kaulaudu),
- saites vēl ir pārāk elastīgas un mīkstas,
- kustību kontrole vēl nav nobriedusi un pēdas muskuļi nav pietiekami trenēti.
No 4 līdz 6 gadu vecumam bērna pēdas garenvelve sāk kļūt redzamāka, īpaši, ja bērns daudz kustas, staigā basām kājām, rāpo, skrien pa nevienmērīgām virsmām.
Pētījumi rāda, ka līdz 10 gadu vecumam lielākajai daļai bērnu garenvelve jau ir izveidojusies pietiekami stabila.
Kad ir “jāsāk uztraukties”?
- Pēdas garenvelve nav redzama pēc 10 gadu vecuma (arī stāvot uz pirkstgaliem, tā neparādās).
- Bērns sūdzas par sāpēm pēdās, potītēs vai ceļos pēc fiziskas aktivitātes.
- Ir bieža klupšana, slikta līdzsvara sajūta vai ātrs nogurums staigājot.
- Redzamas asimetriskas atšķirības starp labo un kreiso pēdu.
Normāla attīstība nenotiek absolūti vienlīdzīgi visiem, un ir bērni, kuriem garenvelves formēšanās notiek vēlāk, taču, ja ir kāds no iepriekš minētajiem simptomiem, fizioterapeita izvērtējums palīdz atšķirt fizioloģisku situāciju no patoloģiskas.
Vingrinājumi plakanās pēdas profilaksei
“Šie uzdevumi palīdz stiprināt dziļo pēdas muskulatūru, uzlabo balansēšanu un pēdas pozicionēšanu,” skaidro Gustavs Mellenbergs.
Lēcienu pārnese – no viena sāna uz otru

Veic plašus slidotāja tipa lēcienus uz sāniem. Pēdām jābūt pavērstām taisni uz priekšu.
Kustība uz priekšu – nepaceļot papēžus

Virzies uz priekšu, pēdu savelkot un it kā saīsinot. Papēžus nepacel!
Segas pievilkšana – ar kājas pirkstu palīdzību

Uz segas vai dvieļa uzliec kādu priekšmetu, piemēram, ūdens pudeli vai rotaļlietu. Uzdevums – ar kāju pirkstiem pievilkt objektu sev klāt.
Iešana pa taisnu līniju – uz pirkstgaliem

Ej pa taisnu līniju uz pirkstgaliem: vispirms uz priekšu, pēc tam atpakaļ.
Biežākie mīti par plakano pēdu
Ap plakanās pēdas tēmu joprojām klīst dažādi priekšstati, kas bieži vien vecākiem rada liekas bažas vai pat maldina. Vai nepieciešamas dārgas ortopēdiskās zoles? Vai staigāšana basām kājām patiešām kaitē pēdām? Un vai ar vienkāršiem vingrinājumiem vispār var ko mainīt? Gustavs Mellenbergs uzskaita biežāk sastopamos mītus un to, kāda ir patiesība.
1. Mīts: Plakanā pēda vienmēr ir jālabo ar zolēm vai apaviem
Patiesība: Plakanā pēda bieži attīstās līdz ar bērna augšanu un saistaudu nobriešanu; zoles ir noderīgas tikai simptomātiskos gadījumos, kamēr bērnam nav apstiprināta patoloģiska, anatomiska deformācija.
2. Mīts: Jo vairāk bērns staigā basām kājām – jo sliktāk
Patiesība: Tieši otrādi – bērni, kuri daudz staigā ar basām kājām, biežāk attīsta veselīgu pēdas garenvelvi un labākus dziļos pēdas muskuļus.
3. Mīts: Ar vingrojumiem nevar ietekmēt pēdas garenvelvi
Patiesība: Funkcionālās rehabilitācijās dziļo pēdas muskuļu vingrinājumi (piem., augstāk aprakstītais pēdas savilkšanas vingrinājums) astoņu nedēļu ilgumā uzrāda garenvelves augstuma un funkcijas uzlabojumu.
“Lielākajai daļai bērnu līdz apmēram 6–10 gadiem plakanā pēda ir normāla attīstības pazīme. Ir svarīgi saprast, vai šī problēma ir funkcionāla vai anatomiska. Funkcionālā plakanā pēda bieži saistīta ar dziļo pēdas un sēžas muskulatūras vājumu, tāpēc nav nepieciešams skriet pēc jauna ortopēdisko zolīšu pāra pirms kārtīgas pavingrošanas mājas apstākļos. Mīti par zolēm, kustības ierobežošanu un neefektīviem vingrinājumiem nav pamatoti – tieši dziļo muskuļu vingrojumi rāda labākos ilgtermiņa rezultātus. Efektīva vingrojumu programma ilgst vismaz 6–8 nedēļas, kas ietver pēdas dziļo muskuļu aktivizēšanu, balansēšanu, kas ilgtermiņā ievērojami uzlabos pēdas garenvelvi un bērna spēju noturēt līdzsvaru,” rezumē treneris Gustavs Mellenbergs.
Izmantotie resursi:
- Romanova, Elena, et al. "Comprehensive program for flat foot and posture disorders prevention by means of physical education in 6-year-old children." Journal of Physical Education and Sport 22.11 (2022): 2655-2662.
- Sharath Hullumani, V., and C. Purusotham. "Effects of Barefoot Walking on the Flat Foot in School-Going Children: A Randomised Control Trial." Int. J. Res. Pharm. Sci 11 (2020): 1805-1812.