Izvēloties bērnam vārdu, ņem vērā – šos personvārdus Latvijā nereģistrēsi

Personvārdu regulējumi ASV

Runājot par ASV, pārsteidzošā kārtā tajā nemaz nav vienotu noteikumu par vārda došanu, jo likumdošana dažādos štatos var būt atšķirīga. Kā raksta avots madeformums.com, biežāk sastopamie ierobežojumi ir sekojoši: 

• Vārdā nedrīkst būt cipari vai simboli jeb rakstu zīmes, kas nav burti
• Vārds nedrīkst būt rupjš vai aizvainojošs
• Vārds nedrīkst būt oficiāls tituls 
• Dažos štatos ir vārda garuma ierobežojums, proti, cik rakstu zīmju vārdā var būt
   

Arī šīm vadlīnijām ir izņēmumi. Piemēram, Kalifornijas štatā ir ļauts personvārdā iekļaut defises un apostrofus, un tieši tur Īlons Masks ar savu bijušo sievu mūziķi Grimes reģistrēja sava bērna X AE A-XII vārdu, kurš oriģinālā gan sastāvēja no sarežģītākiem simboliem. 

Nereti vārdus aizliedz, pamatojoties uz precedentu – saskaroties ar kāda vecāka absurdajām prasībām, tiek lemts, vai šāds vārds atbilst jau esošiem kritērijiem, vai varbūt jāizstrādā kāds jauns ierobežojums nākotnes vecāku fantāzijas lidojumiem.

2025. gadā ASV tika publicēti šādi vārdi, kas netika līdz reģistrēšanai dzimšanas apliecībā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem vai citiem kritērijiem: 

• King (Karalis), 
• Queen (Karaliene), 
• Jesus Christ (Jēzus Kristus), 
• III (romiešu cipars 3), 
• Santa Claus (Santaklauss), 
• Majesty jeb Majestāte, 
• Adolf Hitler jeb Ādolfs Hitlers, 
• Messiah jeb Mesija, 
• @ (jo šādi simboli nav atļauti nevienā štatā), 
• kā arī skaitlis 1069. 

Ja šie vārdi šķiet neparasti, var ielūkoties Austrālijas neatļauto vārdu sarakstā, kurā iekļautas tādas ne visai saprotamas vecāku izvēles kā Ikea, Robokops, Profesors, Māsa, Cianīds vai Jaunava, vai vēl citu valstu pieredzē, kura pārsteigs ar Nutellu un citiem brīnumiem. 

Vai Latvijā pastāv nereģistrēto vārdu uzskaite? 

Vadoties pēc tā, ka PMLP mājaslapā atrodama personvārdu datubāze, turklāt tieši šī institūcija veic ikgadējo apkopojumu par populārākajiem, kādi reģistrēti jaundzimušajiem, lūdzām informāciju par to, vai viņu rīcībā ir arī kādu iemeslu dēļ nereģistrētu vārdu datubāze vai kas tamlīdzīgs, taču saņēmām atbildi, ka jaundzimušo personvārdu reģistrēšana ir Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta kompetencē. Vērsāmies TM Komunikācijas departamentā ar tādu pašu lūgumu. Tur sniedza šādu komentāru: Tieslietu ministrijas rīcībā nav apkopota informācija par gadījumiem, kad dzimtsarakstu nodaļas atsaka dzimšanas reģistrā ierakstīt vecāku izraudzīto bērna vārdu. Bērna vārda ierakstīšanu Civilstāvokļa aktu reģistrā veic pašvaldību Dzimtsarakstu nodaļas. 

Ko Latvijas likums paredz attiecībā uz personvārdu piešķiršanu?

TM izskaidroja, kādas ir Latvijas likuma prasības par personvārdu došanas nosacījumiem, proti: bērna vārdu reģistrā ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Personvārdiem jābūt saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. Piemēram, vārdam jāsastāv tikai no latviešu valodas alfabēta burtiem, katram vārdam jābūt ar latviešu valodas gramatikai atbilstošu galotni vīriešu dzimtē vai sieviešu dzimtē, vārds nedrīkst saturēt konkrētas līdzskaņu kombinācijas vai dubultojumus u.c.  

 Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, vecāki var izvēlēties vārdu ne tikai no kalendārvārdu saraksta vai paplašinātā vārdadienu saraksta. 

Vecākiem, izvēloties bērna vārdu, būtu jāņem vērā ne tikai vārda formāla atbilstība personvārdu pareizrakstības noteikumiem, bet arī konkrētā vārda nozīme un būtība.

Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa vērtē, vai vecāku izvēlētais bērna vārds atbilst normatīvo aktu prasībām. Ja izvēlētais vārds ir pretrunā personvārdu pareizrakstības nosacījumiem, vārda ierakstīšana civilstāvokļa aktu reģistrā tiek atteikta. Tāpat, ja izvēlēts vārds, kas tā nozīmes dēļ varētu radīt problēmsituācijas bērna turpmākajā dzīvē  (piemēram, ir  vērtējams kā nievājošs vai ar aizskarošu nozīmi), dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas ar bērna vecākiem pārrunā izvēlētā vārda nozīmi un tā iespējamo ietekmi, un mudina vecākus savu izvēli pārskatīt. 

Vaicāta, kas notiek, ja vecāks tomēr uzstāj uz izvēlēto vārdu, TM pārstāve atbildēja: dzimtsarakstu nodaļas atteikumu bērna vecāki var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesā likumā noteiktajā kārtībā, kā to paredz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 4. panta trešā daļa. Ja tiesa lemj citādi nekā Dzimtsarakstu nodaļa un pieņem personai labvēlīgu lēmumu (piemēram, ja persona ir spējusi tiesā pamatot un pierādīt, ka vārds tomēr ir reģistrējams), tad tiesa var uzdot vārdu tomēr reģistrēt. 

Kādus vārdus Latvijā nav izdevies reģistrēt?

Apvaicājāmies sociālo tīklu lietotājiem pēc konkrētiem gadījumiem viņu pašu pieredzē, kad iecerētais vārds kādu iemeslu dēļ nav akceptēts reģistrēšanai, konkrētāk – lietotnē X un slēgtajā Facebook grupā “Atsaucīgo māmiņu forums” (AMF). Atsijājot neskaitāmus viedokļu komentārus par to, vai likt neparastus vārdus bērnam ir pieņemami vai nē, saņēmām sekojošus gadījumu piemērus nereģistrētiem izvēlētajiem bērnu vārdiem. Tos var sagrupēt vairākās kategorijās: 
 

1. Vīriešu vārdi bez galotnes “s” – Marat, Maksim, Mart, Mark, Oliver. Lielākoties šos vārdus mēģinājuši likt mazākumtautību iedzīvotāji, izvēloties slāviskus vārdus, un tie parasti piekrituši pievienot vārdam latviešu valodā pieņemtu galotni. Ir bijis gadījums, kad vārdam Marat bijusi igauņu izcelsme, taču tiesa lēmusi, ka taisnība ir PMLP pusē. Tāpat noticis arī 2013. gadā ar vācu vārdu Mark.  Tajā pašā gadā Liepājā nav varēts reģistrēt vārdu “Miron”, taču tēvs atteicies vārdam pievienot galotni “-s”, pamatojot to ar asociāciju vārdam “mironis”, tiesa tomēr atstājusi spēkā atteikumu vārdam bez galotnes. 
2. Sieviešu vārdi ar latviešu gramatikai neatbilstošu sieviešu dzimtes galotni, piemēram, Lurdess. Franču vārds Anais ticis pie latviskota varianta Anaisa. 
3. Vārdi ar dubulto līdzskani, visbiežāk “t” – šādi gadījumi tikuši atspoguļoti arī medijos, piemēram, gadījums ar Otto. Kā vēstīts avotā, Latvijā ir krietni vairāk Otto (raksta tapšanas brīdī – 386) nekā Oto (272), par spīti tam, ka vārds ar dubulto “t” joprojām nav iekļauts vārdadienu kalendārā.  Citi piemēri – Matteo, Gretta, Lotte, Vanessa, Melissa utt. 
4. Citi gadījumi, kad vārdam liegta nelatviska rakstība – vārds sācies ar “Ts” un to nācies pārveidot par “C”. 2020. gadā mammamuntetiem.lv rakstīja par gadījumu, kurā māmiņa vēlējusies meitai dot vārdu Mya. Zīmīgi, ka kādai mātei nav ļauts nosaukt meitu vārdā Mia, bet citām – ļauts. No citiem AMF minētajiem piemēriem – Olivia, Sonya. 

Kas un kuram ir atļauts? 

Diskusijās parādījās, ka dažus vārdus kādiem vecākiem atļāvuši reģistrēt, bet citiem ne, piemēram, Gabriella, Sonja, Vanessa un nupat minētā Mia. Tātad nereti lēmums tiek pieņemts atkarībā no tā, kurā dzimtsarakstu nodaļā tas darīts, kāds darbinieks bijis pretī, un varbūt arī – kādā garastāvoklī. Dažreiz gadās arī, ka cilvēku reģistrē dokumentos vienā vārdā, bet dzīvē lieto citu, oriģināli paredzēto. Piemēram, Aļonas Ostapenko gadījums: viņas pasē ierakstīts Jeļena, tā kā viņa dzimusi laikā, kad vārdus deva pamatā tikai no vārda dienu kalendāra. Šobrīd likums atļauj dot arī vārda dienu kalendārā neiekļautus vārdus, taču ar minētajiem ierobežojumiem. 

Atšķirībā no ASV, šķiet, ka Latvijā pieļaujamo personvārdu saraksts nevis sašaurinās, bet palēnām paplašinās uz dažādu precedentu pamata, kuros strīds gan parasti ir par rakstību, nevis nozīmi. 

Ar ekstravagantām pārmērībām neviens sociālajos tīklos nevēlējās dalīties, izņēmums varbūt ir vienīgi Astonārs. Pārējie minētie gadījumi attiecas tikai uz vārdu rakstību saskaņā ar latviešu valodas gramatikas normām. Tajā pat laikā PMLP publicējuši, piemēram, 2023. gadā piešķirto neparasto vārdu sarakstu, kurā starp mazāk dīvainiem vārdiem iekļauts vārds Miesassargs, bet 2016. gadā dzimuši puikas, kas godājami par Samuraju, Maršalu un Hanteru. Lvportals.lv min vēl dažus piemērus – Latvijā ir 16 Staļinas, daži Kosmosi, kā arī Jātniece, Kukaine un Angīna. Interesanti, ka vārdu “Maršals” nedrīkst likt bērniem ASV, jo tas ir armijas dienesta pakāpes nosaukums, un, līdzīgi kā citi tituli, nav atļauts. Bez kādas kritikas pret nosauktajiem personvārdiem – kā rādās, Latvijā vari likt, kādu vārdu vien vēlies, galvenais, lai tajā nav divu “t” burtu blakus.