Iniciatīvas "Pamani vardarbību" aizsācēja: "Fakts, ka tik daudzi cilvēki nožēlo savu bezdarbību, liecina, ka klusēšanai ir sekas"

No tiem cilvēkiem, kuri ir pamanījuši vardarbību, teju 35 % ir rīkojušies, lai to apturētu, un ir pārliecināti, ka tas bija pareizs lēmums, taču katrs ceturtais jeb 26 % šādā situācijā neko nedarīja un vēlāk savu bezdarbību nožēloja.

"Mājās mums būtu jājūtas visdrošāk, taču diemžēl daudziem joprojām tā ir vieta, kur valda bailes un sāpes. Aptaujas rezultāti apstiprina, ka vardarbība ģimenē joprojām ir nopietna problēma Latvijā, taču tie arī apliecina, ka līdzcilvēki nav vienaldzīgi. Viņi pamana vardarbību ģimenē, satraucas par to, bet bieži nezina, kā rīkoties. Tāpēc mums, līdzcilvēkiem, ir jāspēj atpazīt brīdinājuma signāli un jāzina, kā droši rīkoties, kad pamanām vardarbību ģimenē. Vardarbība nekad nav tikai atsevišķu cilvēku problēma. Tā ietekmē ģimenes, kopienas un sabiedrību kopumā. Fakts, ka tik daudzi cilvēki nožēlo savu bezdarbību, liecina, ka klusēšanai ir sekas – bieži vien mēs to nespējam aizmirst," uzsver IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova, uzsākot ilgtermiņa iniciatīvas "Pamani vardarbību" jauno sociālo kampaņu.

 Inga Filipova. Publicitātes foto. 

IKEA turpina savu ilgtermiņa apņemšanos veicināt izpratni par vardarbību ģimenē kā kopēju sabiedrības problēmu. Jaunā "Pamani vardarbību" sociālā kampaņa norisināsies martā visās Baltijas valstīs, un ar to IKEA aicina cilvēkus neklusēt, ja viņi pamanījuši vardarbības pazīmes, jo sienas, kas slēpj vardarbību, runāt nespēj.

"Vai nebūtu lieliski, ja sienas spētu runāt? Tās ir daudz ko pieredzējušas, tai skaitā cilvēku cīņu ar vardarbību ģimenē. Taču diemžēl sienas runāt nespēj, tāpēc atbildība ir jāuzņemas mums – līdzcilvēkiem. Spējot pamanīt vardarbību un nebaidoties reaģēt, mēs ikviens varam patiesi mainīt kāda cilvēka dzīvi," uzsver Filipova.

Galvenie iemesli – šaubas un bailes

Aptaujā secināts, ka galvenie iemesli, kāpēc apkārtējie klusē un neiejaucas, ir šaubas, bailes un praktisku zināšanu trūkums. Aptuveni divi no pieciem jeb 40 % aptaujāto, kuri nav rīkojušies, pamanot vardarbību, norāda, ka nav bijuši pārliecināti, vai konkrētā situācija bijusi vardarbība ģimenē. Savukārt vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28 % aptaujāto atzīst, ka nav zinājuši, kā palīdzēt.

Būtisks faktors ir arī bailes. Trešdaļa jeb 33 % baidījās, ka viņu rīcība situāciju varētu tikai pasliktināt, bet 15 % uztraucās paši par savu drošību. Sievietes (36 %) biežāk nekā vīrieši (30 %) baidās no situācijas saasināšanas. Turklāt 26 % respondentu uzskatīja, ka cietusī persona nevēlētos saņemt palīdzību.

"Rezultāti skaidri parāda, ka problēmas rada nevis vienaldzība, bet gan šaubas," skaidro Filipova. 

"Daudzi cilvēki vēlas palīdzēt, bet viņiem trūkst informācijas, lai atpazītu vardarbību ģimenē un zinātu, kā droši rīkoties. 

Tas parāda, cik svarīga ir izglītošana un informācijas pieejamība, jo, sniedzot skaidras norādes un praktiskus rīkus, mēs varam palīdzēt cilvēkiem pārdomāti un droši rīkoties. Pat nelielas, apzinātas darbības var radīt nozīmīgas pārmaiņas un palīdzēt novērst turpmāku kaitējumu."

"Pēdējo gadu laikā sabiedrības izpratne par vardarbību ģimenē ir augusi – arvien vairāk cilvēku apzinās, ka tā nav "privāta lieta". Tomēr IKEA aptaujas dati parāda sāpīgu realitāti – daudzi, kas pamanījuši vardarbības pazīmes, nav rīkojušies. Bailes kļūdīties vai iejaukties "svešās lietās" ir saprotamas, taču klusēšana nav drošākā izvēle – neiejaucoties mēs riskējam atstāt cietušo vienatnē ar vardarbību, kas var eskalēties. Ja redzat vardarbību – neklusējiet," norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;
• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;
• vardarbības prevences tālrunis palīdzībai, pirms domas kļūst par vardarbību: 22045225 (darba dienās no plkst. 06.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti);
• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 112.

Par sociālo iniciatīvu "Pamani vardarbību"

Kampaņa ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvas "Pamani vardarbību", kas atbalsta uzņēmuma apņemšanos veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu dzīvi mājās. Šī IKEA iniciatīva ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, krīzes centru labiekārtošanu, kā arī darbinieku iesaistes un atbalsta pasākumus. Atbalstot krīzes centrus visās trijās Baltijas valstīs, IKEA uzlabo no vardarbības ģimenē cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2020. gadā Baltijā ir renovēti septiņi krīzes centri, atjaunojot dzīvojamās telpas vairāk nekā 1700 kvadrātmetru platībā. Šis darbs turpināsies arī 2026. gadā.

*Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2026. gada februārī veica izpētes uzņēmums Norstat. Kopumā tiešsaistes aptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.