Desmit veidi, kā pazemināt temperatūru slimam bērnam
Brīdī, kad bērnam parādās liela temperatūra, vecāki ļoti satraucas un cenšas darīt visu, lai to mazinātu. Bet, kurā brīdī to patiešām vajadzētu sākt darīt un kādus paņēmienus izmantot, skaidro bērnu ārsts un homeopāts Edgars Mednis.

FOTO: Shutterstock.com
Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, jādzer daudz šķidruma. Vislabāk dot tīru ūdeni, kam var pievienot dzērveņu, cidoniju vai smiltsērkšķu sulu.
Vecākus patiešām satrauc, ja bērnam parādās liela
temperatūra, tāpat nenoliedzams ir fakts, ka ne vienmēr ir skaidrs,
kā šādos gadījumos rīkoties. Par to liecina daudzie ieraksti
portāla mammamuntetiem.lv forumā:
„Temperatūra parādījās pēcpusdienā, izmērīju temperatūru –
39,6, iedevu zāles, temperatūra nokritās uz 37,8. Pēc
pāris stundām mērīju temperatūru – jau 38,7. Nesaprotu, ko darīt.
Ir arī iesnas un neliels klepus. Vai man vajadzētu zvanīt ātrajai
palīdzībai?”
„Dēliņam jau no vakardienas ir temperatūra 38 grādi (pēc svecītes
uz brīdi paliek kādi 37,3). Ko darīt / nedarīt, lai temperatūra
nokristos?”
„Vakar dēliņam (1 gads un 6 mēneši) parādījās temperatūra, no rīta
bija 37,1, ap pēcpusdienu jau bija 38,4 un vakara bija 39... Vai
man vajadzētu saukt ātros? Zāles tikai uz brīdi nosit
temperatūru.”
„Manam sešus mēnešus vecajam mazulim ir temperatūra. Tā jau turas
trešo dienu, un ir virs 38 grādiem. Neesmu viņu satuntulējusi. Ar
zāļu palīdzību uz kādu laiku temperatūra pazūd.”
Svarīgi ir atcerēties, ka paaugstināta temperatūra ir normāla organisma aizsargreakcija, un tā ir pazīme, ka organisma imūnā sistēma ir uzsākusi cīņu ar nevēlamiem vīrusiem vai baktērijām.
Kad jāsatraucas par paaugstinātu ķermeņa
temperatūru?
Par paaugstinātu temperatūru pašu par sevi satraukties nevajadzētu,
jo svarīgi saprast, kāpēc šāda ķermeņa reakcija notiek. Svarīgi ir
atcerēties, ka paaugstināta temperatūra ir normāla organisma
aizsargreakcija, un tā ir pazīme, ka organisma imūnā sistēma ir
uzsākusi cīņu ar nevēlamiem vīrusiem vai baktērijām. Pirmajās
dienās paaugstināto temperatūru nevajag mazināt, tādi ļaujot
organismam cīnīties. Ja temperatūru visu laiku pazemina, tas tikai
palīdz vīrusiem vairoties un samazina organisma spēju pretoties,
tāpēc robeža, no kuras jāsāk dot temperatūru pazeminošos līdzekļus,
ir 39,0 grādi. Tomēr arī līdz tam bērns uzmanīgi jāvēro, lai
temperatūras dēļ nesāktos krampji.
Mazliet citādāk jārīkojas, ja temperatūra ir zīdainītim. Mazulim
temperatūru pazeminoši līdzekļi jādod jau no 38,5 grādiem, jo
pavisam maziem bērniem daudz ātrāk var sākties krampji.
Ja temperatūra nenormalizējas 3-5 dienu laikā, tad būtu vēlams
konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Lai efektīvi tiktu galā ar
slimību, galvenajai cīņai jābūt nevis ar temperatūru, bet gan tās
izraisītāju.
Kā rīkoties temperatūras gadījumā?
ŠĶIDRUMS. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra,
jādzer daudz šķidruma. Tas ir ļoti svarīgi, jo svīšanas laikā zūd
liels daudzums ūdens. Bez tam bērns zaudē šķidrumu arī paātrināti
elpojot. Vislabāk dot tīru ūdeni, kam var pievienot dzērveņu,
cidoniju vai smiltsērkšķu sulu. Tāpat var dot liepziedu, upeņu,
melnā plūškoka ziedu vai aveņu tēju, ko var nedaudz saldināt ar
cukuru. Ja bērnam nav alerģijas pret bišu produktiem, tējai var
pievienot medu. Jāatceras, ka pavisam mazi bērni daudz ātrāk
atūdeņojas kā pieaugušie, tāpēc, ja mazulis slikti dzer, nebaidies
meklēt ārsta palīdzību. Tā gan ne vienmēr ir ātrā palīdzība, bet
ģimenes ārsta konsultācija noteikti.
Ir kāds ļoti vienkāršs veids kā noteikt vai bērns pietiekoši uzņem
šķidrumu – jāvēro urīns. Pirmkārt bērnam ir jāčurā vismaz tik pat
bieži kā veselam esot. Urīnam ir jābūt gaišā krāsā ar neizteiktu
aromātu. Ja urīns kļūst tumšs ar stipru smaku, tad tas nozīmē, ka
šķidruma trūkst. Nākošā pakāpe jau ir, ja samazinās urīna daudzums
un bērns sāk čurāt reti. Šajā gadījumā būtu steidzami jāsadzirda,
vai arī jāmeklē ārsta palīdzība.
ATBILSTOŠS APĢĒRBS. Ja bērnam ir augsta
temperatūra, jāvelk viegls un elpojošs apģērbs, jo pārāk liela
savīstīšana siltos apģērbos var tieši traucēt temperatūrai
kristies. Istabā jācenšas uzturēt mērena temperatūra. To nekādā
gadījumā nevajag pastiprināti sildīt. Ja bērnam paliek karsti,
nebaidies paņemt nost segu un novilkt liekās drēbes. Ja atkal sākas
drebuļi, bērnu vajag sasegt.
TELPU VĒDINĀŠANA. Svarīgi ir regulāri vēdināt
telpas, lai tajās nebūtu sasmacis gaiss un samazinātu vīrusu
koncentrāciju gaisā..
ĀRSTĒŠANĀS ĀRPUS GULTAS. Ja bērnam, neraugoties uz
paaugstinātu ķermeņa temperatūru, ir salīdzinoši laba pašsajūta,
viņš dzer ūdeni pietiekamā daudzumā, nav nepieciešams viņu par
katru cenu noturēt gultā. Tā vietā viņam var piedāvāt mierīgas
aktivitātes – zīmēšanu, grāmatu skatīšanos, dažādu saliekamo spēļu
spēlēšanu. No multfilmu skatīšanās gan vajadzētu izvairīties, jo tā
rada papildus slodzi acīm. Turklāt, jo vairāk bērns kustas, jo
dziļāk elpo, līdz ar to deguns labāk iztīrās no iesnām, un mazulis
sāk brīvāk elpot. Arī klepus gadījumā kustības ir ļoti svarīgas,
lai palīdzētu bērnam atkrēpot. Savukārt, guļot siltā gultā, tūska
pieaug.
KOMPRESES. Ja temperatūra ir ļoti augsta, var
mitru, vēsu dvieli uzlikt uz pieres, arī uz kājām cirkšņu rajonā,
kā arī aknu rajonā (labajā paribē). Ja mazulis pats ir karsts, bet
rokas un kājas aukstas, uz pieres un deniņiem jāliek aukstas
kompreses, bet rokas un kājas jāsilda ar termoforu vai cimdiem un
zeķēm un, silti sasedzot, jāpanāk, lai ķermeņa temperatūra visur
būtu vienāda. Ja zāles temperatūras mazināšanai nelīdz, var ieliet
vannā remdenu ūdeni un ar sūkli vai dvieli mazgāt visu bērna
ķermeni. Pēc tam bērns rūpīgi jānoslauka un jāapģērbj.
MEDIKAMENTI. Temperatūru pazeminošus medikamentus
ir ļoti svarīgi lietot atbilstoši instrukcijai, pareizās devās un
noteiktos laika intervālos. Ja bērns ir saaukstējies un
komplikāciju nav, nav nekādas nepieciešamības lietot antibiotikas,
jo tās pazemina imunitāti. Tomēr, ja ārsts antibiotikas ir
izrakstījis, visticamāk tās ir nepieciešamas. Ja nu gadījumā
vienalga par to nepieciešamību ir šaubas, ieteicams konsultēties ar
ārstu, kam uzticies. Jāatceras, ka antibiotikas darbojas
tikai uz baktērijām, nevis vīrusiem vai sēnēm. Biežākais
saaukstēšanās cēlonis ir vīrusi.
SPIRTS. Ja neizdodas mazināt bērna ķermeņa
temperatūru, var atsevišķākas ķermeņa vietas norīvēt ar 10-20%
spirtu. Jārīvē tās vietas, kur ir lielie asinsvadi – paduses,
augšdelmus, augšstilbu iekšējās virsmas, potītes. Turklāt to var
darīt tikai tad, ja bērns jau ir vismaz 3 gadus vecs. Pēc
norīvēšanas bērnu nedrīkst silti sasegt, lai temperatūra vēl vairāk
nepaaugstinātos, – spirtam jāļauj izgarot.
ĀRSTA PALĪDZĪBA. Ja paaugstinātas ķermeņa
temperatūras iemesls nav zināms, vai arī, ja temperatūra nemazinās
3-5 dienu laikā, noteikti jāmeklē pediatra palīdzība. Ārstu
palīdzība jāmeklē arī tad, ja bērns patiešām slikti jūtas, ja ir
miegains, pietiekami neuzņem šķidrumu, elpo ar grūtībām, reti un
maz čurā, ir gurdens, apātisks un nerotaļājas. Turklāt labāk
izvēlēties ārsta vizīti mājās, nevis bērnu vest uz poliklīniku.
SILTA VANNA. Tiklīdz temperatūra atkal ir normāla,
bērns jāliek vannā vai vismaz jānomazgā dušā. Vannā viņš atrodas
vienmērīgā siltumā, āda vienmērīgi sasilst, paplašinās asinsvadi,
uzlabojas asinscirkulācija, ātrāk likvidējas iekaisuma perēklis,
klepus kļūst mitrāks, iesnas mazinās, pašsajūta uzlabojas, arī
miegs labāks. Bez tam tīra āda labāk elpos. Jāraugās, lai pēc
vannas bērns strauji neatdzistu un nesaaukstētos no jauna. Tomēr
vannā likšanu būtu labi saskaņot ar savu ārstējošo ārstu.
PROFILAKSE. Būtu ideāli, ja pat vieglākajā
saaukstēšanas gadījumā bērns neietu uz dārziņu vai skolu (pastaigas
ārā gan būtu vēlamas). Tad viņš neapdraudētu savus rotaļbiedrus, kā
arī novērstu iespēju inficēties papildus, jo organisma
aizsargspējas, cīnoties ar saaukstēšanos, ir samazinātas. Turklāt
mājās būtu jāpaliek vēl nedēļu pēc visu simptomu izzušanas, jo
bērna organismam ir nepieciešams laiks, lai atkoptos.