Eksperti: Akmens piramīdu krāvumi ir tāds pats dabas vandālisms kā iniciāļu iegrebšana koka mizā

Gleznainas akmens piramīdas, kas simbolizē mieru, harmoniju vai vismaz relaksējošu brīvdienu pie jūras, atrodamas gan Baltijas jūras piekrastē, gan citu valstu nacionālajos parkos. Vēlāk šo piramīdu bildes var redzēt arī sociālajos medijos.

FOTO: no personīgā arhīva

Zinātnieki un dabas aizsardzības speciālisti brīdina, ka šādi akmeņu krāvumi rada ekoloģisku kaitējumu un apdraud daudzu endēmisko augu un dzīvnieku sugu izdzīvošanu konkrētajā teritorijā, vēsta portāls Bigthink.com. Jo populārāka šī izklaide kļūst, jo liels kaitējums tiek nodarīts dabas parkiem un rezervātiem.

 

Akmeņi ir dabas elements, un daudziem šis radošais process ir mierīga un meditatīva līdzsvara iegūšana steidzīgajā ikdienā. Kādu gan kaitējumu tas var nodarīt? Dabas aizsardzības speciālisti to salīdzina ar vandālismu, ko pielīdzina savu ierakstu atstāšanai klints sienās vai iniciāļu iegrebšana koka mizā. 

 

Zionas nacionālā parka (ASV) eksperti uzskata, ka šādi veidojumi ir mākslīgs skaistums, kas neļauj uztvert dabas daiļumu bez cilvēka iejaukšanās. Acīmredzami, ka jautājums, cik estētiski pievilcīgas ir akmens piramīdas un piramīdiņas, ir gaumes jautājums. 

 

Ejot dabā, cilvēkam aiz sevis nebūtu jāatstāj nekādas pēdas.  Ja runa ir par plastmasu, atkritumiem vai cilvēka izraisītiem meža ugunsgrēkiem, diskusijas nerodas - visiem ir skaidrs, ka tas ir saprātīgs noteikums.

 

Reklāma
Reklāma

Vēsturiski akmens krāvumiem ir sakrāla nozīme. Vienmuļās pludmalēs vai klajumos senie cilvēki šādus veidojumus radīja ar mērķi vieglāk orientēties vidē. Tie bija kā ceļa zīmes. Citviet tās bija kapa vietu atzīmēšanas zīme. Senie skandināvi akmeņu krāvumus izmantoja kā pirmatnējas bākas, bet norvēģiem tie kalpoja kā sētas norobežojums no dabas, savas teritorijas iezīmēšana.   Milzīgos nacionālos parkos šādus krāvumus joprojām izmanto kā orientierus, bet tos veido dabas speciālisti un tie ir "legāli". 

Ārpus nacionālajiem parkiem šādām akmens piramīdām nav jāatrodas, jo šādi veidojumi bojā vietējo ekoloģiju, uzskata eksperti. 
 

Pirmkārt, akmeņu krāvumus dzīvnieki izmanto kā mājvietas, kurās viņus viegli notver plēsēji. 

Otrkārt, piramīdas veicina augsnes eroziju un maina dabas procesu norisi. Lai arī tās ir salīdzinoši nelielas izmaiņas, tomēr esošajā klimata pārmaiņu procesā ikviens traucēklis ir lieks. 
Treškārt, ne visus dabas draugus iepriecina šādi krāvumi no estētikas un gaumes viedokļa, jo atņem unikālo neskartās dabas sajūtu. 

Protams, jebkura viena akmens piramīda nerada lielas bažas, tomēr jau ir vietas pasaulē, kur daudzskaitlīgi krāvumi ir ietekmējuši vietējo floru un faunu. Lielākajos Nacionālajos parkos apsaimniekotāji katru gadu velta īpašu laika un budžeta rezervi akmens veidojumu izjaukšanai. 


Ejot dabā, cilvēkam aiz sevis nebūtu jāatstāj nekādas pēdas.  Ja runa ir par plastmasu, atkritumiem vai cilvēka izraisītiem meža ugunsgrēkiem, diskusijas nerodas - visiem ir skaidrs, ka tas ir saprātīgs noteikums. Bet, ja runa ir par akmeņu krāvumiem, kas tapuši no materiāliem, kas nāk no zemes un šķiet pilnīgi iederīgi dabas vidē, reti kurš aizdomājas, ka arī tā ir iejaukšanās.