Sunītim epilepsija! Labās ziņas – ar to var sadzīvot

​​Epilepsijas lēkme parasti sākas pēkšņi – suns kļūst stīvs, nokrīt uz sāniem, un sākas nekontrolējami muskuļu krampji. Viņš var nereaģēt uz apkārt notiekošo, novērojama pārmērīga siekalošanās, putas, iespējama spontāna urinācija un defekācija.

Pēc lēkmes dzīvnieks bieži ir apjucis, dezorientēts un nespēj uzreiz atpazīt vidi vai cilvēkus. Smagākos gadījumos lēkmes var atkārtoties vairākas reizes pēc kārtas vai notikt periodiski – reizi mēnesī vai vēl retāk.

Kuras šķirnes ir pakļautas riskam? 

Epilepsija var attīstīties jebkuram sunim, taču noteiktām šķirnēm ir novērojama paaugstināta nosliece. Biežāk tā sastopama borderkollijiem, labradoriem, bīgliem, angļu buldogiem un vācu aitu suņiem.

Riska grupā ir arī mazo šķirņu suņi ar noslieci uz hidrocefāliju – čivavas, Jorkšīras terjeri, Bostonas terjeri, Pomerānijas špici un Maltas zīda suņi. Slimība visbiežāk izpaužas 1–6 gadu vecumā. 

Kas var izraisīt epilepsiju? 

• Epilepsijas iemesli var būt dažādi – gan iedzimti, gan dzīves laikā iegūti. To var provocēt:
• galvas trauma, infekcija vai vīrusu slimība;
• smadzeņu audzēji;
• pārmērīgs stress, bailes vai spēcīgas emocijas (arī ļoti liels prieks);
• hormonālas izmaiņas vai seksuāla spriedze nekastrētiem dzīvniekiem.

Kā rīkoties lēkmes laikā? 

Eksperte uzsver, ka vissvarīgākais ir saglabāt mieru un nodrošināt drošu vidi.

Ko ieteicams darīt: 

•  būt blakus un mierīgi runāt ar dzīvnieku;
•   uzmanīgi pieskarties, ja tas neapdraud saimnieku;
•   nofilmēt lēkmi, lai parādītu veterinārārstam;
•    ievērot lēkmes ilgumu un norisi;
•   nodrošināt klusumu un mieru.

Ko nedrīkst darīt: 

•    nedrīkst neko likt sunim mutē;
•    nedrīkst mēģināt atvērt žokli vai fiksēt galvu – tas ir bīstami gan dzīvniekam, gan cilvēkam.

“Tiklīdz dzīvnieks atgūstas, svarīgi nekavējoties doties pie veterinārārsta,” uzsver Rimi Mājdzīvniekiem eksperte. Muskuļu krampju dēļ ķermeņa temperatūra var paaugstināties līdz pat 40 °C un vairāk, tādēļ nepieciešama profesionāla apskate. Epilepsijas diagnostikai bieži izmanto magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, kā arī neirologa konsultāciju.

Vai ar epilepsiju var sadzīvot? 

Jā, it īpaši, ja tiek ievērota ārstēšanas shēma un nodrošināts mierīgs dzīvesveids. Daudziem suņiem regulāri jālieto pretkrampju medikamenti, nervu sistēmu nomierinoši līdzekļi vai augu bāzes preparāti. Ir arī zinātniski pierādīts, ka CBD (kanabinoīdi no kaņepju eļļas) var mazināt lēkmju biežumu un smagumu.

Saimnieka loma

“Epilepsija var būt biedējoša, taču saimnieka mierīga attieksme ir ļoti nozīmīga,” skaidro veterinārārste. Ja suns jūtas droši un saņem atbalstu, viņš atgūstas ātrāk, un ilgtermiņā uzlabojas arī dzīves kvalitāte.