Kā tikt pie malkas bez maksas: pieredzes stāsts

"Pagājušajā gadā pirmais mērķis bija ietaupīt," stāsta Pauliņš, kurš apstiprina, ka ietaupīt naudu izdevies visai grandiozi. "Protams! Ar uzviju! Ietaupīju vismaz 1000 eiro."

Māris malku vāc pa vakariem, pēc darba, līdz mājās pārved 18 kubus kurināmā. Šāda veida malkas ieguvē vienīgās izmaksas ir degviela un zāģa iegāde. 

Jāatceras, ka vienkārši doties uz mežu un vākt ziemai kurināmo nevar. To drīkst darīt tikai ar atļauju.

Mežā var iet tas, kurš pirmais piesakās, netiek veikta šķirošana pēc sociālekonomiskiem principiem. Ja pirmais piesakās kāds, kuram nauda nav problēma, bet vienkārši vēlas bezmaksas kurināmo, tad priekšroka būs viņam, nevis kādam trūcīgākam cilvēkam, kurš pieteicies nedaudz vēlāk. Mežā katru nākamo laiž tikai tad, kad iepriekšējais ir paziņojis par darbu pabeigšanu. Katram, kurš ir pieteicies, tiek dots termiņš – trīs mēneši. Tāpat katrs, kurš saņēmis atļauju, saņem instrukcijas, ko drīkst un ko nedrīkst vākt. Pagājušajā gadā atļaujas tika izsniegtas teju 4000 cilvēkiem, taču pieteikumu bijis daudz vairāk.

"Latvijas Valsts meži" pieļauj, ka nākamgad cirsmas atlieku vākšanai būs pieejams vairāk vietu. Iemesls – lai apturētu egļu astoņzobu mizgrauzi, nepieciešams izzāģēt apdraudētās platības.

Avots: jauns.lv