Ko laukos drīkst būvēt bez projekta un saskaņošanas

"Esam nopirkuši lauku īpašumu. Vai vajag projektu un saskaņojumu ar būvvaldi, ja gribam būvēt siltumnīcu, šķūnīti, dārza mājiņu, terasi, lapeni un tamlīdzīgus objektus?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Aldis.
Ko laukos drīkst būvēt bez projekta un saskaņošanas

FOTO: Shutterstock.com

Kopš 2014. gada, kad stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi, prasības ir kļuvušas detalizētākas.
 

Jākonsultējas būvvaldē

Katrs īpašums un situācija ir individuāla, atkarībā no būvniecības ieceres veida un zemesgabala īpatnībām – apgrūtinājumiem, atrašanās vietas, aizsargjoslu esamības un citiem faktoriem, tāpēc Nīcas novada domes būvvaldes būvinspektors Oskars Dejus iesaka vispirms konsultēties sava novada pašvaldības būvvaldē. Pierakstieties uz konsultāciju, paņemiet līdzi zemes robežu plānu un citus īpašuma dokumentus un saņemsiet profesionālu skaidrojumu.

 

Būvniecības kārtību reglamentē 2014. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 Ēku būvnoteikumi. Tie attiecas uz visu veidu ēkām. Visa nepieciešamās dokumentācijas aprite tagad notiek tikai elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā.  
 

Jāskatās būvnoteikumos

2014. gada 19. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi ir rakstīts, kādi būvniecības ieceres dokumenti ir jāiesniedz būvvaldē, atkarībā no ēku grupas un būvniecības veida, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Ēkas grupas ir noteiktas atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes. Būvju iedalījums grupās ir dots Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumā. Būvējot pirmās grupas ēkas, dokumentu kārtošana ir visvienkāršākā.

Ēku būvnoteikumos ir noteikti gadījumi, kuros būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamos būvniecības ieceres dokumentus savai dzīvojamai ēkai, tās palīgēkai vai lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai. Arī nelielām būvēm nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju.
 

Ar lapeni ir vienkāršāk

Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu. Būves novietošana ir būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem.

Visi gadījumi, kad nav nepieciešami būvniecības ieceres dokument,i ir aprakstīti Ēku būvnoteikumu 7. punktā.

Būvei jāatrodas vismaz četru metru attālumā no zemes gabala robežas. Būvēt tuvāk par četriem metriem no blakus esošā zemes gabala robežas drīkst tikai tad, ja ir saņemta kaimiņa rakstveida piekrišana.

 

Pilsētās un ciemos ir jēdzieni priekšpagalms – teritorija starp māju un ielu; sānpagalms – teritorija mājas sānos; aizmugures pagalms – teritorija aiz mājas. Saimniecības būves nedrīkst novietot priekšpagalmā, tās drīkst novietot tikai sānpagalmā un aizmugures pagalmā. Šī prasība ir saprotama, jo neizskatīsies glīti, ja plēves māju vai malkas šķūnīti uzsliesiet mājai priekšā. Lauku viensētās šādas prasības nav.

Atcerieties, ka katrā pašvaldībā ir arī savi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Pašvaldības izdotie noteikumi nevar būt pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem un likumiem.
 

Nebojāt kabeļus un meliorāciju

Nedrīkst būvēt uz pazemes inženierkomunikācijām un uz servitūta ceļiem. Būvējot ēku vai rokot dīķi, nedrīkst sabojāt meliorācijas sistēmas. Kā noskaidrot, kādas komunikācijas ir ieraktas jūsu lauku viensētas zemē?

Meliorācijas sistēmas. Latvijā ievērojama daļa lauksaimniecības zemju ir meliorētas. Deviņdesmitajos gados, atjaunojot īpašuma tiesības, pašvaldība īpašniekam bez atlīdzības nodeva vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citus būvju elementus saskaņā ar meliorācijas pasi.

 

Vispirms ieteicams iepazīties ar zemes gabala apgrūtinājumiem. Zemes robežu plāna eksplikācijā ir norādīti zemes lietojuma veidi un platības, ko aizņem zeme zem ēkām un pagalmiem; tīrumi un atmatas; augļu dārzi; pļavas; ganības; meži; krūmāji; pārējā zeme. Zemes reformas laikā izgatavotajos zemes robežu plānos eksplikācijā ir norādīta arī nosusinātas (meliorētas) zemes platība.

Kā noskaidrot, kur tieši ir ieraktas meliorācijas caurules? Informāciju var atrast Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, kuru pārzina un uztur SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, interneta vietnē melioracija.lv. Tur ir pieejama aktuālā informācija par Latvijā esošajām meliorācijas sistēmām.

Šī vietne neparedz meklēšanu pēc adreses, jo tās īpašumiem mēdz mainīties. Atrodiet kartē savu apdzīvoto vietu, palieliniet karti līdz vismazākajam mērogam 1:2000, un varēsiet apskatīt jūsu zemē ierakto drenu cauruļu shēmu. Varat noskaidrot, vai jūsu zemē atrodas drenu cauruļu sistēmas, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, redzēt meliorētās zemes robežas.

Informācija var būt aptuvena. Mājaslapā ir brīdinājums, ka kartē redzamajai informācijai ir informatīvs raksturs, zemes gabalu robežas ir orientējošas un Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi neuzņemas atbildību par materiāliem un cita veida zaudējumiem, kādi var rasties, izmantojot kartē atrodamo informāciju. Projektējot būvi uz meliorētas zemes, no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem būs jāsaņem tehniskie noteikumi.

 

Būvniecība meža zemē ir pieļaujama pēc kompensācijas samaksas valstij par apbūves vajadzībām atmežojamo platību.

Pazemes kabeļu elektrolīnijas. Pēdējos gados Sadales tīkls arī lauku viensētās gaisa elektropārvades līnijas nomaina ar pazemes kabeļiem, un no maģistrālās gaisa elektrolīnijas līdz jūsu lauku mājai var būt ierakts pazemes elektrokabelis. Lai uzzinātu, kur un kādā dziļumā atrodas pazemes kabeļi, jāatver mājaslapa saskano.sadalestikls.lv, jāautorizējas ar savu internetbanku vai paroli un jāaizpilda pieteikums rakšanas darbiem.

Divu darbdienu laikā Sadales tīkls šajā mājaslapā sniegs atbildi – zemes gabala plānā būs redzams kabeļu novietojums. Jums paziņos arī darbinieka tālruņa numuru, kurš varēs atbraukt un to parādīt uz vietas. Neskaidrības var noskaidrot, piezvanot uz Sadales tīkla uzziņu tālruni 8403.
 

Mazēkas līdz 25 kvadrātmetriem

Foto: Māris Puķītis

Mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 kvadrātmetriem. Mazēka var būt gan dzīvojamā, gan saimniecības ēka vai nojume. Lai būvētu mazēku, nav vajadzīgs būvprojekts. Nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija ir paskaidrojuma raksts ar pielikumu. Būvniecības ierosinājumu būvvaldē iesniedz elektroniski, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu.

 

Reklāma
Reklāma

Paskaidrojuma rakstam pievieno skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri un grafiskos dokumentus – objekta vizuālo risinājumu, situācijas plānu uz zemes robežu plāna, kurā norādīta paredzētā objekta piesaiste zemes gabalā un tā ārējie izmēri.

Ja esat iegādājušies rūpnieciski izgatavotu mājiņu vai konteinera tipa ēku, tad vizuālā risinājuma vietā pievieno ražotāja izsniegto mājiņas tehnisko dokumentāciju un grafisko dokumentu ar ēkas fasādi.

Zinot likumu prasības, ražotāji tagad piedāvā skaistas, nelielas saliekamas koka mājiņas. Piemēram, 24 kvadrātmetru mājiņa (vienistabas dzīvokļa platībā) maksā ap 3000 eiro. Mājiņā var ievilkt visas komunikācijas, ierīkot labierīcības, to var siltināt un izmantot dzīvošanai ne tikai vasarā, bet visu gadu.
 

Siltumnīca, lapene, nojume, terase

Foto: Māris Puķītis


Plēves siltumnīca ir sezonālas lietošanas būve ar kalpošanas laiku mazāku par vienu gadu, tāpēc to nevajag saskaņot būvvaldē.

 

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo arī gatavas, saliekamas polikarbonāta siltumnīcas novietošana, ja to plānojat izmantot mazāk par vienu gadu.

Ja plānojat siltumnīcu izmantot ilgāk par vienu gadu, tad tās būvniecību var ierosināt kā pirmās grupas būvei ar paskaidrojuma rakstu, izdarot atzīmi (norādi) Būvniecības informācijas sistēmā: īslaicīgas lietošanas būve.

Īslaicīgas lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kura jānojauc līdz minētā termiņa beigām.

Ar būvvaldi nav jāsaskaņo lapene, nojume vai paviljons, ja tā ir pirmās vai otrās grupas ēka bez pamatiem vai pamati nav dziļāki par 30 centimetriem, gadījumā ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku).

 

Ja terase ir savienota (saistīta) ar ēku, tā ietilpst ēkas kopējā apbūves laukumā, līdz ar to palielinās mājas kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis. Šādas terases būvniecība ir jāsaskaņo būvvaldē.

Vaļējai terasei, kas nav saistīta ar ēku, nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, un tās būvniecība nav jāsaskaņo būvvaldē.

Nav jāsaskaņo mazās arhitektūras formas – soliņi, smilšukaste, bērnu rotaļu mājiņa, dārza kamīns, suņa būda un voljers, un tamlīdzīgas būves.


Sirsniņmājiņa

Jaunas sausās tualetes viensētā parasti vairs nebūvē, jo lauku māju īpašnieki sanitāro mezglu izbūvē dzīvojamā ēkā. Ja iegādātajā lauku sētā ir sausā tualete, tad ir iespējams atjaunot seno sirsniņmājiņu.

 

Bedres vietā sausajā tualetē var ievietot tvertni, kuru periodiski iztukšosiet. Sirsniņmājiņu var labiekārtot, ievilkt elektrību, uzlikt roku mazgājamo ierīci un izlietni, nolikt ziepes, pakārt dvieli. Nelielo grīdas laukumu var noklāt ar linoleju. Izdevumi būs nelieli, toties pašiem būs patīkami.

Pilsētās un ciemos šajā jomā tagad ir stingras prasības. Ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Pilsētās un ciemos drīkst būvēt tikai hermētiski noslēgtas kanalizācijas tvertnes vai bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Ja ir hermētiska tvertne, būs jānoslēdz līgums ar sertificētu asenizācijas pakalpojumu sniedzēju un regulāri jāizmanto tā pakalpojumi.

Pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam bija līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk autonomo kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošana un tā jāpabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. Proti, pašvaldībām ir jāapzina visas kanalizācijas bedres.

 

Katram kanalizācijas bedres īpašniekam ir jānodrošina, lai līdz 2021. gada 31. decembrim viņa kanalizācijas bedre atbilstu minēto valdības noteikumu prasībām, vai arī jāpieslēdzas vietējam kanalizācijas tīklam, ja tāds ir.

Pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt ciemus, uz kuriem šīs Ministru kabineta noteikumu prasības neattiecas. Šie noteikumi neattiecas uz lauku teritorijām ārpus ciemiem.
 

Aka, dīķis un zemes valnis

Akas tagad rok retāk, jo daudzi izvēlas ierīkot spices vai dziļurbumus. Likumā Par zemes dzīlēm rakstīts, ka zemes īpašnieki zemes dzīles drīkst izmantot bez zemes dzīļu izmantošanas licences gadījumā, ja ierīko un izmanto grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem un diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 kubikmetrus pazemes ūdeņu.

Ar būvvaldi ir jāsaskaņo dīķa rakšana. Daudzās lauku viensētās kopš seniem laikiem ir dīķis saimnieciskām vajadzībām – lopu dzirdināšanai un dārza laistīšanai. Ja vēlaties iztīrīt veco dīķi, šie darbi nav jāsaskaņo.

 

Taču var rasties jautājums, kur liksiet izrakto grunti. Parasti īpašnieks atbild, ka turpat izlīdzinās. Vispārīgie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka: ja zemes līmeni paaugstina vai pazemina vairāk nekā par 50 centimetriem, tad kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu un iesniedz būvvaldē akceptēšanai.

Nereti īpašnieki vēlas uzbērt zemes valni, lai aizsargātu īpašumu no vējiem, tuvējās šosejas trokšņiem vai grants ceļa putekļiem. Arī zemes vaļņa izveidošanai vajadzīgs būvprojekts.

Dīķa rakšana ar virsmas laukuma platību līdz 0,5 hektāriem ir būvniecība un ierosināma ar paskaidrojuma rakstu kā pirmās grupas būve. Lielāka dīķa rakšanai nepieciešams izstrādāt būvprojektu.