Bez problēmām un saskaņošanas ar kaimiņiem dārzā drīkst dedzināt tikai malku

Valsts vides dienests norāda, ka šogad cilvēki savos piemājas dārzos, kā arī uzņēmumos pārāk aizrāvušies ar dedzināšanu. Ko drīkst un ko nedrīkst dedzināt piemājas dārzā?

FOTO: Shutterstock.com

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis uzsvēra, ka aizliegts dedzināt ne tikai sadzīves atkritumus, bet arī bioloģiskos atkritumus: “Tas nozīmē to, ka savas vecās riepas, ikdienā radušos atkritumus, pārtikas iepakojumus un tā tālāk, protams, nedrīkst dedzināt, bet nedrīkst dedzināt arī pērnā gada lapas, kompostu. Jebkādus tādus atkritumus ir aizliegts dedzināt,” norādīja Sadovskis.
 

“Ja mēs skatāmies atkritumu sastāvu, tad mēs redzam, ka atkritumi visbiežāk satur bīstamas ķīmiskās vielas. Ugunskurā dedzinot atkritumus, ir salīdzinoši zema temperatūra, un visas šīs ķīmiskās vielas pilnībā nesadeg. Respektīvi, tās izplatās apkārtējā vidē. Un šeit, protams, pirmais risks ir atkritumu dedzinātājam, jo viņš ieelpo šos indīgos dūmus. Bet ir arī tāds ilgtermiņa risks apkārtējai videi un cilvēku veselībai, jo šīs indīgās vielas tiek emitētas gaisā, un līdz ar to tās vēlāk nosēžas uz augsnes,” skaidroja Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.
 

Nonākuši augsnē, visbīstamākie ir tā saucamie smagie metāli, dažādi noturīgie organiskie savienojumi – kancerogēnie dioksīni un furāni. Tie ir ļoti toksiski un uzkrājas dzīvajos organismos, izsaucot virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabāties vairākus gadus, pat gadu desmitus, pirms tie noārdās.

Valsts vides dienesta pārstāve informēja, ka šogad ir novērota jauna tendence – tiek dedzināti vadi, lai iegūtu metāllūžņus. Kādā saimniecībā dedzinātas pat automašīnas, jo krāsaino metālu bez piejaukumiem esot vieglāk nodot metāllūžņos. 
 

 

 Biežākais cēlonis atkritumu dedzināšanai ir tas, ka atkritumu radītājam vispār nav atkritumu apsaimniekošanas līguma vai arī līgums ir tīri formāls. 

Šādu rīcību klasificē kā atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu, un sods privātpersonai paredzēts līdz pat 1000 eiro.
 

 

Reklāma
Reklāma

Kā norādīja Kļaveniece, biežākais cēlonis atkritumu dedzināšanai ir tas, ka atkritumu radītājam vispār nav atkritumu apsaimniekošanas līguma vai arī līgums ir tīri formāls. 

Šādu rīcību klasificē kā atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu, un sods privātpersonai paredzēts līdz pat 1000 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe atklāja, ka bieži vien cilvēkiem, kuriem Rīgā ir līgums par atkritumu izvešanu ikdienā, liekas, ka mazdārziņā, nomalē līgumu nevajag. “Katrā vietā, kur rada atkritumus, ir vajadzīgs šis līgums, un atkritumi ir jāizved,” norādīja Sproģe.

Protams, ne jau katrs piemājas dārzā dedzinās visus iespējamos saimniekošanas pārpalikumus. Taču, vai tiesa, ka nedrīkst sadedzināt arī pērnās lapas un citus dārza darbos radušos atkritumus?

“Drīkst dedzināt lapas, zarus, tādas lietas savā privātā mājā, ierīkotā vietā, atbildot par ugunsdrošību, ja pašvaldības saistošajos noteikumos tas ir atļauts. Ja nav atļauts, tad nedrīkst,” sacīja Sproģe.

Sproģe piebilda, ka “nedrīkst kaitināt kaimiņus, tātad, ja kaimiņiem nepatīk, tad nedrīkst”. Šāds punkts esot arī Rīgas noteikumos. Ja nav sūdzību no kaimiņiem, tad mazos daudzumos, piemēram, zarus drīkst dedzināt. Vienīgais, ko pavisam droši varat dedzināt savas piemājas saimniecības vai dārza ugunskurā, ir malka.