Kā pielabināties pat visnešķīstākajai vīramātei – pieredzes stāsts

Viktorija, 29 gadi: Esmu precējusies jau piecus gadus, un sākums mums ar vīramāti bija tiešām ļoti, ļoti smags. Viņa bija absolūti pārņemta ar vīra bijušo draudzeni un uzskatīja, ka tikai šī sieviete ir pelnījusi būt par viņas vedeklu. Līdz ar to es tiku noniecināta uzreiz, un nekādu iemeslu tam nevajadzēja. Mūsu kāzās viņa izskatījās pēc pasaulē nelaimīgākā cilvēka. Pēc tam, protams, sākās visāda manis nozākāšana, aprunāšana, apmelošana. Mēs dzīvojam mazpilsētā – te visas iespējamās un neiespējamās baumas izplatās vēja ātrumā.

Sākumā ļoti pārdzīvoju un raudāju. Tad sāku kļūt nikna, liku vīram nekavējoties pieņemt stingrus mērus pret savu māti… Bet tas, protams, tā nestrādāja, jo mamma tomēr ir un paliek mamma. Kādā brīdī es sapratu, ka, ja mēs tā turpināsim, mūsu ģimene gluži vienkārši izjuks.

Un tad es nolēmu sākt izmantot kādā seriālā noskatītu metodi – ja viņa par mani puspilsētai stāstīja briesmu lietas, es par viņu sāku stāstīt visiem pēc kārtas milzum daudz labu lietu. 

Tiesa gan, izdomātu, jo uz to brīdi nemaz nekā laba, ko stāstīt, nebija. Stāstīju, kā man ir paveicies, ka mana vīramāte ir tik ļoti inteliģents cilvēks (viegli gan man nenācās ko tādu pateikt), stāstīju, cik viņa ir bijusi lieliska māte, tik dzīvesgudru dēlu izaudzinājusi. Stāstīju pat to, ka savā ģērbšanās stilā esmu ietekmējusies no vīramātes, jo viņa ir dāma ar tik ļoti izkoptu stila un gaumes sajūtu.

Nepagāja ne trīs mēneši, kad sāka parādīties pirmie rezultāti. Protams, nebija jau tā, ka es uzreiz sāktu dzirdēt brīnumlabas lietas par sevi. Bet es sāku mazāk dzirdēt sliktās… Sakodu, saņēmos un turpināju tālāk savu rūpīgi izstrādāto taktiku. Un pēc četriem mēnešiem es dzirdēju ko gluži vai neticamu – vīramāte mana vīra krustmātei esot teikusi, ka tomēr jau viņiem ar to Viktoriju esot paveicies, tāda saprātīga sieviete.

Un tā pamazām situācija sāka uzlaboties. Gluži vienkārši taktika nostrādāja tāpēc, ka mana vīramāte savā gana garajā mūžā par sevi bija dzirdējusi tik maz laba. Ne darbā, ne mājās, ne ģimenē tā īsti neviens viņu nekad nebija slavējis…

Pēc laika veicu vēl kādu ne mazāk taktisku soli – vairs nebraucu līdzi vīram uz ik svētdienas pusdienām pie viņa mammas. Bet es to nepasniedzu tā, ka negribu braukt, jo man viņa krīt uz nerviem. Es aizrakstīju vīramātei WhatsApp ziņu, ka šoreiz nebraukšu, jo zinu, ka Jurim (manam vīram) jau tomēr patīk pabūt ar mammu divatā un visu uzmanību veltīt tikai viņai…

Šis nostrādāja vienkārši izcili. Tagad, kad mums ir piedzimis dēls, sūtu vīru kopā ar bērnu, iepriekš paziņojot, ka ko nu es tur maisīšos – mazdēliņš jau tāpat tikai omīti gribēs…

Šobrīd es skaitos izcilākā vedekla pasaulē, un vīrs ir priecīgs, ka mamma tik pozitīvi novērtē viņa sievu. Tiesa, man reizēm ir aizdomas, ka vīramāte gluži labi saprot, ka mani gājieni tiešām ir bijuši taktiski nostrādāti, bet mēs abas par to diplomātiski klusējam.