Arī pie mums var izaudzēt batāti jeb saldo kartupeli. Ļaujies eksperimentiem!

G. Būmane dzīvo Valmieras pusē un ar batāšu audzēšanu nodarbojas jau septiņus gadus. Viss sākās ar to, ka, internetā meklējot ēdienu receptes, uzgāja informāciju par kādu kungu Ukrainā, kas lielā platībā audzē saldos kartupeļus. Tas ieinteresēja. 

No batātēm var pagatavot pankūkas, ko pasniedz ar krējumu, mafinus, hamburgermaizes, sukādes, ievārījumu, vīnu, uzskaita G. Būmane. 

“No parastiem kartupeļiem tādas lietas nevar pagatavot! Turklāt batāte ir veselīgāka, to iecienījuši jaunie vecāki.”

Pārliecinājusies, ka ukraiņu lauksaimnieka lauki atrodas vienā klimata joslā ar Latviju, viņa nolēma pamēģināt batātes izaudzēt pati.

Kur dabūt stādus?

Batāšu stādus var gan iegādāties pie stādu tirgotājiem un audzētavās, gan izaudzēt katrs pats. 

Ir audzētavas, kas stādus ieved no Vācijas. Tur tie jāpasūta jau iepriekšējā gadā un minimālā pasūtījuma summa ir 100 eiro. Ja pašam daudz stādu nav nepieciešams, veicot pasūtījumu, var kooperēties ar radiem, draugiem, kaimiņiem, iesaka G. Būmane. 

Stādus var izaudzēt arī pats, taču tad pie darba jāķeras jau janvārī vai februārī. 

Podā ieber irdenu augsni, slīpi līdzīgi kā dāliju gumus ieliek batāti un briedina, līdz iznāk asni. 

Dīgšanai nepieciešams mitrums un siltums – visu diennakti 23–25 grādi pēc Celsija. Kad asni izdīguši, tos nolauž un liek ūdenī apsakņoties. 

No vienas batātes izaug 15–20 stādu. 

Zināšanai

Stādu audzēšanai var izmantot veikalā pirktu batāti, taču jārēķinās, ka būs ilgi – pusotru līdz divus mēnešus – jāgaida, līdz tā “pamodīsies” no miega un sāks dzīt asnus. Arī iegūtais stādu skaits būs neliels. Tas tāpēc, ka tirdzniecībai paredzētos saldos kartupeļus apstrādā ar pretdīgšanas inhibitoriem.

Līdz ražai četri mēneši

Ražu batātes dod 120–130 dienas pēc iestādīšanas brīža. Pēc tā G. Būmane arī iesaka rēķināt, kad ir pēdējais brīdis to paveikt. Pati stāda ap 20. maiju, bet rēķina, ka to var darīt vēl jūnija sākumā. Tad ražu varēs novākt oktobrī.

Batātēm nepieciešama pH neitrāla augsne. Vispiemērotākā būs irdena trūdzeme, izsijāts komposts, kam var piejaukt granti, upes smilti, iemaisīt trihodermīnu, kas veicina augšanu.

Vagas veido 30 centimetru augstumā, līdzīgi kā parastajiem kartupeļiem, un noklāj ar melno dārzkopības plēvi. Tā nepieciešama, lai stīgas nepiesakņojas pie zemes. 

Batātes ir ļoti “audzelīgas” un no katras stīgas cenšas izdzīt saknes ne tikai augsnē, bet arī ūdenī, kas sakrājies uz seguma. 

To nevajag pieļaut, lai nenoņemtu spēku centrālajam augam.

Stādus dēsta 30–40 centimetru attālumā citu no cita. Pirms stādīšanas plēvē izgriež caurumus un veido bedrītes. Tās nepieciešamas tik dziļas, cik gara ir sakne. Saknes nedrīkst salocīt, jo tās vēlāk attīstās par batātēm. Ja iestādīs salocītas, bumbuļi izaugs kropli.

Pēc iestādīšanas augus var mēslot ar šķīdumu, kas veicina apsakņošanos, piemēram, Kelpak.

Augus citu no cita stāda 30 centimetru attālumā. 

Der zināt!

Batātes var stādīt augsnē, kas sabērta spaiņos vai maisos, un audzēt siltumnīcā. Tad nebūs jāuztraucas, ka augs nosals. Maisos ieteicams sadurt caurumus, lai zeme labāk elpo.

Augsnes kārtu nepieciešams veidot 20–30 centimetru biezumā. 

Patīk siltums un mitrums

Lai pēc izstādīšanas uz lauka batātes neapdegtu saulē un būtu pasargātas no salnām, virs dobes veido agroplēves tuneli. Pa dienu tā galus atver vaļā, lai vēdinās. Kad augi sakuplojuši, agroplēvi var noņemt. 

Tuneļu veidošanai var izmantot plastmasas vai metāla lokus. 

Batātes aug līdzīgi kā liānas – no viena stāda attīstās 5–6 stīgas pusotra metra garumā. Līdz ar to viss lauks ātri vien noklājas ar milzīgu zaļu masu. Pazares nav nepieciešams izlauzt.

Tā kā batātes stāda uz plēves seguma, dobes nav jāravē. Taču noteikti jāseko līdzi mitruma līmenim. 

Vai augsne ir pietiekami mitra, regulāri pārbauda ar pirkstu. Sajūtas nepievils!

Kad septembrī laiks paliek vēss, dobes atkal pārklāj ar agroplēvi. Pa virsu tai ieteicams vēl likt biezu plēvi, jo batātes ir siltummīles.

Piezīme. Ja batātes audzē siltumnīcā, stīgas var atsiet, lai iet uz augšu, citādi nekam citam vietas vairs nebūs. Var izmantot mietiņus, līdzīgi kā audzējot puķuzirņus vai vīnogulājus. Var mēģināt to pašu darīt arī ārā. Tad būs vieglāk kopt un laistīt.

Kā zināt, kad novākt?

Batātes novāc septembrī vai oktobrī. Pirms tam veic kontrolrakumu, lai pārbaudītu, vai kartupeļi jau izauguši. Ja ir, augiem nogriež stīgas un ar dakšām izrok no zemes.

Ražas atkarīga no augšanas apstākļiem un laistīšanas biežuma. 

Vidēji no viena stāda var iegūt 1,5–1,6 kilogramus batāšu, taču ļoti labos apstākļos tā sasniedz pat trīs kilogramus. 

Uzglabāt batātes ir ļoti grūti. Pagrabā tās nevar turēt, jo ātri sapūst. Kādu laiku var turēt istabā 14–16 grādu temperatūrā līdzīgi kā ķirbjus. Tāpēc vislabāk tās uzreiz pēc novākšanas apstrādāt kā pusfabrikātus un glabāt saldētavā. Piemēram:

• sarīvēt porcijās kartupeļu pankūkām, 
• sagriezt gabaliņos pievienošanai pie omletes,
• sagriezt salmiņos gatavošanai kā frī.

Ieteikumi

1. Batāšu bumbuļus, kas paredzēti jaunu stādu ieguvei, var apkaltēt sukāžu gatavošanas krāsniņā, lai miziņa paliek cieta, un glabāt istabā kādā vecā apavu kastē.  
2. Ja stādus grib iegūt agrāk, novācot ražu, vienu saldo kartupeli ar visu stīgu iestāda puķpodā un kopj līdzīgi kā istabaugu. Kad vajadzīgi stādi, stīgu sadala pa posmiem, tos liek ūdenī un pēc 5 dienām jau parādīsies pirmās saknītes.