Kā pašam izaudzēt tomātus – no sēkliņas līdz augļiem

Straujiem soļiem tuvojas tomātu sējas laiks (tas ir marta vidū). Audzētājiem gan jāapbruņojas ar pacietību. No zemē iedēstītas sēkliņas līdz pirmajam gatavajam auglim paiet pus gads, stāsta Dienvidkurzemes novada piemājas saimniecības “Auziņas” saimniece Lolita Vancere.
Lai arī tomātu audzēšana prasa daudz zināšanu un darba, ir svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī tas, ka bērni redz, kā tomāti izaug.

FOTO: no personīgā arhīva

Lai arī tomātu audzēšana prasa daudz zināšanu un darba, ir svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī tas, ka bērni redz, kā tomāti izaug.

Dārza dienasgrāmata

Tomāti ir vieni no prasīgākajiem dārza iemītniekiem, kas prasa daudz laika un uzmanības. Galvassāpes tie mēdz sagādāt pat pieredzējušiem saimniekiem. Prakse un pieredze nāk ar laiku. Lai neatkārtotu iepriekšējā gada kļūdas, ir svarīgi vispirms iekārtot dienasgrāmatu, kurā fiksēt sējas, piķēšanas un izstādīšanas laiku, audzēšanas nianses. Pat, ja sākumā liekas, ka visu varēs atcerēties tāpat, bieži vien tā nemaz nav. 

Pierakstu vietā var izmantot arī fotofiksāciju viedtālrunī. Tomēr nākamajos gados var rasties grūtības, ja bilžu galerijā ir ļoti daudz vai arī tās pazūd. Pierakstu priekšrocība ir tā, ka tajos vieglāk un ātrāk orientēties, turklāt paliks liecības arī nākamajai paaudzei, ja šī lieta interesēs. 

Pirms audzēšanas var apmeklēt arī šai tēmai veltītus kursus. Tos var meklēt, piemēram, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mājaslapā.

 

Lai arī tomātu audzēšana prasa daudz zināšanu un darba, ir svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī tas, ka bērni redz, kā tomāti izaug.

 

Īstais sējas laiks – martā 

Ja tomātus plānots audzēt neapkurināmā siltumnīcā, tos ieteicams sēt ne agrāk par marta vidu. Tad dienas kļūst garākas un augiem gaismas ir pietiekami arī uz palodzes vai lodžijas. Sējot agrāk, nepieciešams papildu apgaismojums, kas mājas apstākļos ne vienmēr ir pieejams. Ja gaismas būs par maz, dēsti izstīdzēs, būs neveselīgi, sāks dzeltēt un var nonīkt. 


Tirgū pieejams ļoti plašs šķirņu klāsts. Izvēle atkarīga no gaumes un vajadzībām. Ja garšo augļi ar cietu mizu, var izvēlēties šķirnes “Rallijs” un “Bella”. Tās ir izturīgas pret slimībām, līdz ar to nav nepieciešamības miglot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Augļi ir stingri, neplaisā, tos ir arī viegli transportēt. Visvairāk piemēroti ēšanai uz sviestmaizēm, kā arī pārstrādei, piemēram, gatavojot tomātus želejā. 


Tiem, kam patīk eksperimenti, var izvēlēties tomātu šķirnes, kas piedāvā neierastas krāsu gammas, formas un izmērus, tajā skaitā ķirštomātiņus.
 

Ērtāk sēt ar pinceti

Tomātus ieteicams sēt plastmasas kasetēs, kas pildītas ar samitrinātu kūdru. Lai stādi būtu raženi, augsnei var pievienot krītu. To iespējams iegādāties dārzkopības veikalos. Ar krīta pievienošanu gan nevajag pārspīlēt. Kas par daudz, tas par skādi.

 

Tomātus sēj kasetēs.


Tā kā sēkliņas ir ļoti mazas, ērtāk tās zemē būs likt ar pinceti, nevis pirkstiem. Pēc tam, kad darbs pabeigts, kasetes pārklāj ar polietilēnu. Te noderēs kaut vai visparastākais celofāna maisiņš. Tas augsni pasargās no mitruma zuduma. Šajā periodā kasetes var novietot arī tumšākā vietā. 
Tomātu sēklas dīgst vidēji sešas dienas. Kolīdz parādās pirmie asni, maisiņu noteikti vajag noņemt un kasetes pārlikt uz palodzes. Svarīgi augsnē saglabāt pietiekamu mitruma līmeni, taču arī nepārliet. Ja dēstiem būs par slapju, tie sāks dzeltēt un nonīks. 
 

Piķēšana glābj izstīdzējušos

Pēc aptuveni četrām nedēļām – aprīļa vidū – tomātus var piķēt podiņos. Pirms šī procesa augsni var salaistīt, lai to vieglāk izņemt. Lai netraumētu saknīti, palīgā var ņemt mazās šķērītes, nazīti vai irbulīti. Ar to iedur augsnē pie dēsta un pēc tam iegulda iepriekš sagatavotā augsnē jau lielāka izmēra “mājiņā”. 

Reklāma
Reklāma

 

Stādus pēc četrām nedēļām izpiķē podos. 


Piķēšanai var izmantot kā veikalos nopērkamos podiņus, tā arī izmazgātus plastmasas krējuma vai jogurta iepakojumus. Šāds izmērs ir pietiekams, neprasīs lielus ieguldījumus, iegādājoties kūdras maisus, un neaizņems pārāk daudz vietas.
 

Ja augs iepriekšējā posmā pastīdzējis, nevajag satraukties. Šis ir brīdis, kad problēmu var mazināt. 

Dēstus pārstāda tādā dziļumā, lai no zemes ārā aptuveni centimetrs stublāja ar lapiņām. Tomāts no kātiņa izdzīs jaunas saknes un augs raženāk.


Turpinot regulāri laistīt, podiņos dēstus audzē līdz maija sākumam vai vidum. Tad ir laiks tos stādīt siltumnīcā. Ja tā nav apkurināma, agrāk izstādīt nav ieteicams, jo pastāv iespēja, ka salnās stādi aizies bojā.
Stādus var stiprināt, lietojot jūras aļģu ekstraktu “Kelpak”. Tas veicinās spēcīgāku sakņu sistēmas veidošanos.
 

Labāk atsevišķi no gurķiem

Kad tomātus stāda pastāvīgajā augšanas vietā, der atcerēties, ka atstatumam no viena līdz otram vajadzētu būt ne mazākam par 60 centimetriem. Šiem augiem nepatīk, ja tieši blakus aug kāds sugas brālis. Tad, ja podos stādi ir pastīdzējuši, tos zemē var dēstīt mazliet guļus līdz pirmajām lapām. Augs pielāgosies un izdzīs jaunas saknītes no kāta, ieaugs gana labi un vairs nenīkuļos.


Tomātus bieži vien stāda vienā siltumnīcā ar gurķiem, taču to nav ieteicams darīt. Katram no šiem augiem ir savas prasības. 

Piemēram, tomātiem pret caurvēju un purināšanu nav iebildumu, bet gurķiem tas nemaz nepatīk. Vēl jāatceras, ka tomātiem atšķirībā no gurķiem nepatīk, ja ūdeni lej uz lapām. Tādēļ, uzticot šo pienākumu bērniem, der piekodināt, ka jālaista tikai augsne – auga un tā lapu apslacināšana nav pieļaujama.


Laistīšanas paradumi mēdz būt dažādi. Ir eksperti, kas uzskata – labāk to darīt vakaros, ir tādi, kas iesaka siltumnīcu liet no rīta. Tā kā tomātiem nepatīk pārāk liels mitruma līmenis, līdz vakaram viss liekais jau būs iztvaikojis.


Lai auga saknes būtu spēcīgāks, var ik pa laikam ūdenim pievienot dārzkopības veikalos nopērkamo šķīstošo mēslojumu “Kristalons”. To var darīt arī augļu nogatavošanās fāzē.
 

Maksimums – divas galotnes

Vēl tomātus vajag atsiet un ik pa laikam izlauzt paduses. Nevajadzētu ļaut izaugt vairāk par divām galotnēm. Pretējā gadījumā veidosies “džungļi” un arī augļu būs mazāk. 
Lapas nogriež līdz pirmajam ķekaram. Kad tas nogatavojies – līdz nākamajam. Dārzkopju viedokļi gan šajā jautājumā atšķiras. Ir arī tādi, kas atstāj tikai dažas lapas jau pirms augļu nogatavošanās. 
Augusta beigās augam var nolauzt galotni, lai tas vairs neveido jaunus bumbuļus un veiksmīgāk nogatavojas jau esošie. 
Septembrī, iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, zaļos augļus var noraut un mēģināt nogatavināt istabā kastītē. Taču šādos apstākļos tie bieži aiziet bojā, bet tiem, kas nogatavojas, garša vairs nav tāda tiem, kas šo procesu izdzīvo siltumnīcā.

 

Lolita Vancere tomātu audzēšanu pārņēmusi no tēta, kurš pirms trim gadiem aizgāja Aizsaulē. Tā kā viņš veicis skrupulozus pierakstus, divritenis nav jāizgudro pilnīgi no jauna. 

 

Der zināt

  • Ja tomātiem krokojas lapas, iemesls varētu būt pārāk liels karstums. Tomātiem nepatīk, ja gaisa temperatūra siltumnīcā pārsniedz 35 grādus. Tā dēļ arī var nokrist ziedi, līdz ar to būs mazāk augļu.
  • Ja tomāti būs sastādīti pārāk tuvu cits citam, veidosies dažāda veida lakstu puves.
  • Pārāk liela mitruma dēļ augļi var sākt plaisāt. Sevišķi raksturīgi tas ir rudens pusē, kad biežāk ir lietavas un līdz ar to palielinās mitruma līmenis apkārtējā vidē.
  • Melni gali auglim veidojas kālija trūkuma dēļ. Pret to var palīdzēt ar pelniem kaisīta augsne. Derēs gan tikai pelni, kas paliek pēc malkas, ne granulu vai brikešu sadedzināšanas. Taču tas jādara jau laikus – stādīšanas sākumā. Kad problēma konstatēta, jau būs par vēlu.

Saistītie raksti