Kāpēc rullējas lapas un 7 citi bieži uzdoti jautājumi par tomātu audzēšanu

Tiem, kas tomātus audzē tikai savām vajadzībām vai sākuši to darīt nesen, nereti rodas jautājumi par lapu un augļu izskatu, kaitēkļu parādīšanos. Atbildes meklējām, iztaujājot dārzniecības “Neslinko” dārznieci Elgu Bražūni.
Tomāti ir samērā cimperlīga kultūra, kas pat pieredzējušiem audzētājiem rada daudz galvassāpju. Bet amatieriem jautājumu ir vēl vairāk.

FOTO: Shutterstock.com

Tomāti ir samērā cimperlīga kultūra, kas pat pieredzējušiem audzētājiem rada daudz galvassāpju. Bet amatieriem jautājumu ir vēl vairāk.

1. Kāpēc tomātiem rullējas lapas?

Iemeslu var būt daudz – jāvēro, kā tieši notiek šī rullēšanās. Vai lapas griežas kamoliņos un piekļaujas stumbram, vai katras lapas plātne sarullējas uz augšu, vai paralēli mainās lapu krāsa no intensīvi zaļas uz dzeltenu, vai tās kļūst dzīslotas? Nozīme ir arī šķirnei.

  • Ja lapas rullējas kamoliņos un piekļaujas stumbram. Visbiežāk tas notiek intensīvas auga augšanas dēļ. Līdzīga parādība novērojama arī, tuvojoties negaisam. 
  • Ja tādā kā trubiņā sarullējas katra lapu plātnīte. Šādi tomāti mēdz aizsargāties pret karstumu. Mitruma iztvaikošana notiek pa lapu augšējām atvārsnītēm – sarullēšanās kavē šo procesu.

 

Šī parasti nav problēma, kas prasa risinājumu. Mainoties laika apstākļiem un augšanas tempam (stāds intensīvi aug 7–10 dienas), lapas iztaisnosies un to izskats audzētāju vairs nemulsinās. 
 

Ņem vērā!

Ja lapu rullēšanās notiek pārāk liela karstuma dēļ, iespējams, gaidāma mazāka raža nekā parasti. Karstums var ietekmēt ziedputekšņu attīstību un līdz ar to arī augļu aizmešanos.

 

2. Ko darīt, ja uz tomātu stublājiem uzmetušās mazas, melnas mušiņas?

Neredzot grūti pateikt, kas tie ir par kukainīšiem. Uz stublājiem mēdz būt sīkas, melnas mušiņas, kas dzīvo zemē. Ziemā reizēm tādas varam pamanīt istabā, izlidojam no puķu podiem. Sevišķi tādas var parādīties, ja audzēšanai izmanto pirkto zemi. Šīs mušiņas mēdz uzturēties ne tikai uz stublājiem, bet arī siltumnīcas seguma. Taču augiem tās nekaitē.  
 

Vēl runa var būt par laputīm, taču tās parasti pulcējas uz lapām un izsūc to sulu. Laputis noteikti ir jāiznīcina, pretējā gadījumā augs novājinās un var iet bojā. 

 

Tam var izmantot gan dabīgos, gan ķīmiskos līdzekļus. Izvēloties iznīcināšanas metodi, vajadzētu izvērtēt, cik kaitēkļu invāzija ir plaša – vai aptvērusi daudz augu, vai tikai atsevišķas vietas. 

Cīņai ar laputīm var izmantot kolu, ko izsmidzina uz kaitēkļu skartajām lapām. Taču jāņem vērā – tā kā dzēriens ir salds, tas lapai veidos pārklājumu un apgrūtinās elpošanu. Tāpēc pēc laputu iešanas bojā augus nepieciešams nomazgāt ar ūdeni. 
 

Vēl pret laputīm var cīnīties, izsmidzinot maisījumu, kas sastāv no:

  • 4 litriem ūdens;
  • 1 ēdamk. zaļo ziepju (koncentrāta);
  • 1 ēdamk. sodas;
  • 2 ēdamk. rapšu eļļas.

 

Visas sastāvdaļas kārtīgi sajauc kopā, lej smidzinātājā un miglo augus.

 

Ja lapa maina izskatu – dzeltē, parādās dzīslojumi, dzelteni plankumi –, to vēlams pēc iespējas ātrāk noņemt, lai kavētu slimību izplatību.

 

3. Vai tomātiem ir jānogriež apakšējās lapas, līdz pirmajam ķekaram?

Jā, kad pirmais ķekars ir piebriedis un sāk sārtoties, parasti lapas no augsnes līdz tam noņem. Tas nav nepareizi, jo pirmā ķekara augļi ir saņēmuši pietiekami daudz barības vielu. Ar laiku tā var turpināt virzienā uz augšu. Vēl jāvērtē, vai lapas ir veselīgas. Var būt, ka augļi ķekarā vēl nesāk sārtoties, bet lapām jau parādās problēmas – plankumi, dzeltēšana, puve vai arī tās gulstas uz augsnes. Tad tās jānoņem ātrāk.

 

Reklāma
Reklāma

4. Vai jānoņem slimās lapas, kas kļūst plankumainas?

Jo laicīgāk to izdarīs, jo būs mazāks risks, ka attīstīsies sporas, kas izraisa plašas slimības. Pirms tam gan vajadzētu izvērtēt, vai tiešām nepieciešams noņemt visu lapu. Iespējams, pietiek nogriezt tikai bojāto daļu. Tāpat jāskatās, kāpēc lapa maina izskatu un kā tieši tas notiek – vai dzeltē, vai parādās dzīslojumi, vai dzelteni plankumi. 

Ja šāda problēma parādās jūlijā, vēl nav par vēlu miglot ar bordo šķīdumu. Tas atļauts arī bioloģiskajā lauksaimniecībā. Bordo šķīdums neiekļūst sulu sistēmā un pēc tam augļos, bet iedarbojas tikai uz saskares virsmu. Nogatavojušos tomātus pirms smidzināšanas gan vēlams novākt. Tiklīdz nogatavojas jauni, tos droši var lietot uzturā, tikai – iepriekš nomazgājot.

 

5. Cik galotņu augam var atstāt?

Tas atkarīgs no šķirnes un auga garuma. 

  • Indeterminantos jeb garos tomātus var audzēt uz vienu vai diviem dzinumiem. Dārzniecībā “Neslinko” praktizē, ka uz vienu dzinumu audzē tomātus, kam ir lieli ķekari – uz viena 20 un vairāk augļu. Visus pārējos audzē uz diviem dzinumiem.

 

Augļi, kas veidojas tuvāk saknei, ir vērtīgāki nekā tie, kas attīstās galotnēs, jo vairāk un ātrāk tiek apgādāti ar barības vielām. 

 

  • Zemajiem tomātiem, kuru garums nepārsniedz metru, veido vairākus sānu dzinumus, lai krūms ir plašs un raža lielāka. Jo, piemēram, audzējot kokteiļtomātus, mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk, nevis pēc iespējas lielākus augļus. Protams, ir jāizvērtē dzinumu produktivitāte. Ja tā nav liela, augšanas resursi tiek tērēti nelietderīgi.
     

Atceries!

Svarīga ir konsekvence. Ja ir izlemts tomātus audzēt uz diviem dzinumiem, tad tā arī vajag rīkoties. Nedrīkst ļaut attīstīties vēl trešajam un ceturtajam dzinumam!

 

6. Vai tomātu “paduses” var izlauzt ar rokām, vai obligāti nepieciešamas šķēres? Un vai tiesa, ka tas labāk jādara no rīta un ne pēc laistīšanas?

Dienas laiks, kurā veic tā apkopi, uz pašu augu iespaidu neatstāj. Tikai jārēķinās, ka rīta stundās tomāti ir ļoti trausli. Pat nejauši pieskaroties lapai vai galotnei, tā var nolūst. Vislabāk pazarītes lauzt pa dienu, kad ir silts. Tad augi ir padevīgi un tos var arī piesiet, palocīt. Nekas nejauši nenolūzīs, ja vien saimnieks nerīkojas ļoti neuzmanīgi. Ja pazarīte ir 5–10 centimetru gara, to var izlauzt ar rokām. Ja tā ir garāka un mazliet pārkoksnējusies, labāk izmantot griešanas metodi.

 

7. Kāpēc, augļiem sārtojoties, augšējā daļā paliek zaļas, cietas vietas? 

Tas saistīts ar kālija trūkumu. Augļus, kas jau sākuši nogatavoties, “izlabot” vairs nevarēs. Taču var palīdzēt nākamajiem, steigšus mēslojot ar kālija nitrātu un kālija sulfātu. Visātrākā iedarbība būs kālija nitrātam – slāpeklis veicina barības vielu uzņemšanu.

 

Ja uz viena dzinuma audzēs zemos tomātus – augumā līdz vienam metram –, raža būs ļoti minimāla. Tiem vajadzētu veidot sānu dzinumus un pat vairākus, lai krūms ir plašs un ķekaru vairāk.

 

8. Ko darīt, ja tomātiem ir bojājums – melns plankums apakšējā daļā?

Šajā gadījumā augļiem trūkst kalcija. Atšķirībā no kālija, tas pa sulu sistēmu pārvietojas lēni un var tikt “nobloķēts”, ja priekšā jau ir kālijs. 
Kolīdz šādu problēmu pamana, nākamos augļus var glābt, trūkstošo barības vielu izsmidzinot uz lapām. Tam izmantojams kalcija nitrāts – arī šajā gadījumā slāpeklis veicinās kalcija ātrāku uzņemšanu.

Saistītie raksti