Nesmukā Mājas tomāta dzīves stāsts un kāpēc tas nekonkurē ar lielveikala tomātu

Tirdziņā bieži nākas skaidrot, ka tie neglītie tomāti ir "Mājas tomāti", bet tie nav ne par kapeiku sliktāki par skaistajiem un apaļajiem veikala tomātiem. Tāpēc zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece saimniecības FaceBook profilā paskaidro tiem, kas tomātus ēd, bet neaudzē, kada ir patiesā "mājas tomāta" dzīve, pirms tas nonāk ēdāja iepirkuma somā.

FOTO: Shutterstock.com

Mājas tomāts ir kā “ielas puika” – tam savā dzīvē nācies daudz ko piedzīvot un mūsu laika apstākļos īpaši izdzīvot, tamdēļ rētas un pieredze nu rakstīta tā sarkanajā, rievotajā sejā.
 


Smaga bija Mājas tomāta bērnība

Tas piedzima uz palodzes martā. Krietni vien par agru, tādēļ līdz pat siltajam maijam tas garlaikojās un stīdzēja, izauga jau teju līdz ziediem.
Kad bija jau laiks iet uz siltumnīcu, uznāca aukstuma krīzīte un nekur viņš netika – sēdēja mājās. Kad nu beidzot tas tika iestādīts siltumnīcā, uznāca nākamais aukstuma vilnis, un tas drebinājās aukstajā siltumnīcā zils palikdams. Ne magniju uzņēma, ne citus vitamīnus, kas tik ļoti vajadzīgi jaunietim.

Par laimi drīz sākās siltums un Mājas tomāts varēja paaugties, bet ne uz ilgu laiku.
Atnāca “Bargā Vasara”, un siltumnīcā nu bija teju 50 grādi. Tādā ne ziedēt, ne smaidīt gribējās.
Vardarbība sekoja arī no saimnieka. Nē, ne jau ļauns viņš, vienkārši ne īpaši zinošs. Tad, kad vajadzēja ar kalciju smidzināt, šamais pakaisīja saberztas olu čaumalas. Kad vajadzēja “minerālvielu palīdzības poti”, saimnieks vien noteica, ka viss vajadzīgais jau zemītē esot un pietiek ar ūdeni.

Turklāt Mājas tomāts jau nāk no “Garšīgo šķirņu” kastas nevis no rūdītajiem lielaudzētāju hibrīdiem. Tādiem lutināšana nepieciešama īpaši, jo `Uzvarētāja un lielās ražas gēns` nav šūpulī ielikts.
 

Reklāma
Reklāma


Lai nu kā, pa vasaru sagrabinājis pāris tomātogas, tas tomēr sāka ražīgi augt, bet tad – plaukš – aukstais, mitrais augusts un rudens klāt.  Kamēr pa dienu divdesmit, pa nakti knapi pieci grādi. Ej nu saproti, kā tādā laikā uzvesties. Tad vēl saimnieks salaista pirms nakts uz vella paraušanu… Nav brīnums, ka tomātēniem plaisā vaigi un asaras tek…
Bet šāds rūdījums tomātam dod pavisam “citu iekšu”. Tomēr tas atspoguļojas vaigā – reti kurš Mājas tomāts lepojas ar Breda Pita izskatu. Lielākā daļa tomēr velk uz Stalones pusi Rokija 3. sērijā…
 


Kas tad tiem lielveikalu tomātiem citādāks? 

Pavisam citas šķirnes, kas nodrošina vienādus un skaistus augļus, precīzi noregulēta un vienmērīga temperatūra visas augšanas laikā, agronomu izvēlēts mēslojums… Varētu teikt – Luksusa numuriņš ar šampanieti.
Tādēļ nemeklējiet apaļos, skaistos, bez skrambiņām un plaisiņām tomātus tirdziņā.  Tie ir lielveikalos.
Pie mums ir ne visai glītie ielas puikas – Mājas tomāti. Bet toties ar kādu  gardu iekšu…
Jo kā kāds mūsu politiķis reiz teica: "Skaistums taču no iekšām nāk.." Un iekša mūsējiem ir!  

Ar smaidu lauksaimniecībā,
Māsa Rūta