Lietoju antidepresantus. Bet ja nu es palieku stāvoklī?

Pozitīvs grūtniecības tests – vai nekavējoties jāpārstāj lietot antidepresantus? Vai grūtniecības sākumā lietotie medikamenti var nodarīt pāri mazulim? Vīrs uzstāj, ka jāpārstāj dzert zāles, pirms ieņemt bērniņu – ko darīt? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbild sertificēta ārste psihiatre Linda Rubene-Kesele.
Izvērtējot ārstēšanu, jāņem vērā ne tikai konkrētā medikamenta iespējamie riski, bet arī citi ar sievietes veselību saistītie apstākļi.

FOTO: Shutterstock.com

Izvērtējot ārstēšanu, jāņem vērā ne tikai konkrētā medikamenta iespējamie riski, bet arī citi ar sievietes veselību saistītie apstākļi.

Vispirms sākām ar vispārīgiem jautājumiem par antidepresantu un citu psihotropo medikamentu lietošanu, plānojot mazuli un sākoties grūtniecībai. 

 

Vai antidepresantus, trankvilizatorus un citus psihotropos medikamentus grūtnieces vispār drīkst lietot? 

Jā, daudzus psihotropos medikamentus ir iespējams lietot arī grūtniecības laikā. Izvērtējot ārstēšanu, vienmēr jāsalīdzina iespējamie medikamenta riski ar riskiem, ko var radīt neārstēta psihiskā saslimšana. Nebūs jēgpilni salīdzināt medikamentu lietošanas riskus pret tāda cilvēka riskiem, kuram šie medikamenti nemaz nebūtu jālieto. Pašas saslimšanas var radīt risku gan mātei, gan auglim, piemēram, smaga depresija var būt saistīta ar paškaitējuma risku, grūtībām rūpēties par savu veselību un tādiem nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem kā priekšlaicīgām dzemdībām un zemāku augļa dzimšanas svaru. Savukārt bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā medikamentu pārtraukšana var ievērojami palielināt slimības recidīva risku.

 

Kuras medikamentu grupas ir pētījumos apstiprinātas kā grūtniecībai drošas? 

Visplašākie reproduktīvās drošības dati antidepresantu vidū ir par selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI), īpaši sertralīnu un escitalopramu. Tie bieži ir pirmās izvēles medikamenti, ja grūtniecības laikā nepieciešams uzsākt depresijas vai trauksmes traucējumu farmakoterapiju. Arī par vairākiem antipsihotiskajiem līdzekļiem, piemēram, kvetiapīnu un olanzapīnu, ir salīdzinoši plaši dati attiecībā uz risku auglim, tomēr jāņem vērā citas iespējamās blakusparādības mātei, piemēram, gestācijas cukura diabēta risks.

Neviena medikamenta lietošanu nevar uzskatīt par pilnīgi bezriska. Tieši šī iemesla dēļ tie vienmēr tiek lietoti ar pamatojumu, kad cilvēkam ir veselības traucējumi un citas ārstēšanas un palīdzības metodes nav bijušas efektīvas vai nav pieejamas.

 

Vai tās pašas medikamentu grupas attiecas arī uz zīdīšanu? 

Medikamentu drošums grūtniecības un zīdīšanas laikā ir jāvērtē atsevišķi, jo atšķiras gan bērna ekspozīcijas veids, gan medikamenta daudzums, kas viņā nonāk. Visi psihiatrijā lietoti medikamenti izdalās ar krūts pienu, taču liela daļa no tiem ir savienojami ar zīdīšanu. Katrā ziņā pats fakts, ka tiek lietoti kādi medikamenti, nav šķērslis zīdīšanas uzsākšanai vai turpināšanai, ja māte pati to vēlas. Ir arī medikamenti, kuru lietošanai nepieciešama īpaša piesardzība. Tāpēc svarīgi ir pārrunāt savu konkrēto ārstēšanu un tās savienojamību ar barošanu ar krūts pienu ar savu ārstu. Zīdīšanas dēļ nevajadzētu automātiski pārtraukt iepriekš efektīvu ārstēšanu. Labs resurss medikamentu savienojamības datu uzzināšanai ir E-lactancia mājaslapa https://www.e-lactancia.org/ 

 

Vai ir svarīgi, ko lieto, bērniņu tikai vēl plānojot vai mēģinot ieņemt IVF ceļā? 

Jā, grūtniecības plānošanas periods ir piemērots brīdis, lai izvērtētu lietoto medikamentu piemērotību un vajadzības gadījumā savlaicīgi veiktu izmaiņas ārstēšanā. Tas ir īpaši svarīgi, ja sieviete lieto medikamentus ar zināmu paaugstinātu augļa attīstības traucējumu risku. Vienlaikus jāņem vērā, ka psihiskā stāvokļa stabilizācija pirms grūtniecības ir svarīga arī pašas sievietes veselībai un turpmākajai grūtniecības norisei.

Medicīniskās apaugļošanas gadījumā jāievēro tie paši individuālie ārstēšanas izvērtēšanas principi. Pašlaik pieejamie dati neliecina, ka biežāk lietoto antidepresantu lietošana pati par sevi būtu iemesls atteikties no IVF vai obligāti pārtraukt ārstēšanu pirms procedūras. Vēlams, lai reproduktologs un psihiatrs savstarpēji sadarbojas, plānojot ārstēšanu.

 

Ko patiešām nevajadzētu turpināt vai sākt lietot? 

Uz šo jautājumu ir grūti sniegt viennozīmīgu atbildi, jo medikamentu lietošana grūtniecības laikā vienmēr jāizvērtē individuāli. Ir medikamenti, no kuru lietošanas grūtniecības laikā īpaši cenšamies izvairīties, piemēram, valproāti, kura lietošana ir saistīta ar būtiski paaugstinātu iedzimtu malformāciju un bērna neirālās attīstības traucējumu risku. Tomēr vispārīgs medikamentu iedalījums drošos un nedrošos var radīt maldīgu priekšstatu, jo katras pacientes klīniskā situācija ir atšķirīga.

Reklāma
Reklāma

Izvērtējot ārstēšanu, jāņem vērā ne tikai konkrētā medikamenta iespējamie riski, bet arī psihisko traucējumu smagums, iepriekšējā ārstēšanas pieredze, slimības paasinājuma iespējamība un citi veselības apstākļi. Nevaram paredzēt visas iespējamās klīniskās situācijas, tādēļ lēmums par medikamenta uzsākšanu, turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem individuāli, pacientei sadarbojoties ar ārstējošo ārstu. Arī situācijās, kad medikamenta lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, būtiski ir izvērtēt, kā droši organizēt turpmāko ārstēšanu.

 

Kādas papildu terapijas metodes ir piemērotas grūtniecēm?

Depresijas un trauksmes traucējumu ārstēšanā grūtniecības laikā būtiska loma ir psihoterapijai. Vislabāk izpētītās metodes ir kognitīvi biheiviorālā terapija un interpersonālā psihoterapija. Vieglu vai vidēji smagu traucējumu gadījumā tās nereti var būt pirmās izvēles ārstēšana, savukārt smagāku traucējumu gadījumā psihoterapiju bieži izmanto kopā ar medikamentiem. Papildus nozīme ir dzīvesveida pielāgojumiem – regulārām fiziskām aktivitātēm, miega kvalitātes uzlabošanai, sociālajam atbalstam un praktiskai palīdzībai ikdienā. Svarīgi, lai ārstēšanas plāns atbilstu konkrētās sievietes vajadzībām, vēlmēm, iespējām un psihisko traucējumu smagumam.

 

 

Vaicājām dr. Rubenei-Keselei arī komentārus par ievadā minētajām situācijām. 

Situācija nr. 1. Pozitīvs tests – vai nekavējoties jāpārstāj lietot antidepresanti?

Nē. Strauja medikamentu pārtraukšana palielina risku, ka atsāksies traucējumi, kuru dēļ medikaments tiek lietots vai parādīsies nepatīkami atcelšanas simptomi. Pirms medikamentu pārtraukšnas būtu jākonsultējas ar ārstu, kas tos izrakstījis, vai citu konkrētās nozares speciālistu, lai izvērtētu turpmākos iespējas un izvēlētos konkrētus soļus. Daudzus antidepresantus iespējams lietot ar grūtniecības laikā, ja tas nepieciešams veselības stāvokļa stabilizēšanai.

 

Situācija nr. 2. Sieviete uzzina, ka stāvoklī un iespējams, jau vairākas nedēļas vēlāk, un visu šo laiku lietojusi antidepresantus. Kādi ir iespejamie nodarītie riski auglim? 

Risks ir atkarīgs no konkrētā medikamenta, devas un ekspozīcijas laika. Ja sieviete antidepresantus lietojusi, vēl nezinot par grūtniecību, tas automātiski nenozīmē, ka auglim nodarīts kaitējums. Pirmajā trimestrī īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzimtu strukturālu attīstības traucējumu riskam, jo šajā periodā veidojas augļa orgāni. Taču te jānorāda, ka iedzimtas malformācijas aptuveni 2-4% grūtniecību sastopamas neatkarīgi no medikamentu lietošanas. Par vairākiem biežāk lietotajiem antidepresantiem ir zināmi kopumā nomierinoši dati par to drošumu. Ja lietoti medikamenti ar zināmu paaugstinātu teratogēno risku, nepieciešama individuāla izvērtēšana un, iespējams, papildu augļa izmeklējumi.

 

Situācija nr. 3. Pāris vēlas bērnu, bet sieviete lieto antidepresantus. Vīrietis uzstāj, ka sieviete jāpārstāj tie lietot un jāpāriet tikai uz nemedikamentozu terapiju. Vai tiešām antidepresantu lietošanai ir ietekme uz auglību? 

Antidepresantu ietekme uz auglību joprojām tiek pētīta. Daži pētījumi norāda uz iespējamu saistību starp antidepresantu lietošanu un nedaudz zemāku grūtniecības iestāšanās iespējamību, tomēr ir grūti nošķirt pašu medikamentu ietekmi no depresijas, trauksmes un citiem faktoriem. Antidepresanti var izraisīt arī seksuālas blakusparādības, piemēram, samazinātu libido, kas netieši var ietekmēt bērna ieņemšanas iespējas. 

Plānojot grūtniecību, ir lietderīgi pārskatīt medikamentozo terapiju kopā ar psihiatru. Partnera bažas ir saprotamas, un tās ir vērts izrunāt, tomēr lēmums par ārstēšanu jāpieņem pašai sievietei, balstoties uz informāciju par ieguvumiem un riskiem. Medikamenta pārtraukšana var būt piemērota atsevišķās situācijās, bet tai jābūt individuāli izvērtētai izvēlei.

 

Situācija nr. 4. Ārsts (reproduktologs, ginekologs, ģimenes ārsts utt.) aizliedz lietot antidepresantus – kā rīkoties? 

Šādā situācijā vispirms būtu svarīgi noskaidrot, kāpēc ārsts iesaka pārtraukt ārstēšanu. Vai bažas ir saistītas ar konkrētu medikamentu, tā devu, grūtniecības laiku, kādu veselības risku vai citiem apsvērumiem? Šie jautājumi jāizvērtē individuāli, jo nevienas mūsdienu klīniskās vadlīnijas neiesaka automātiski pārtraukt visu antidepresantu lietošanu tikai grūtniecības dēļ.

Ja rekomendācijas atšķiras, vēlams būtu (ja iespējams), organizēt saziņu starp ārstējošo psihiatru un ginekologu vai reproduktologu, lai kopīgi izvērtētu iespējamos riskus un vienotos par ārstēšanas plānu. Es vienmēr atbalstu arī iespēju saņemt otra speciālista viedokli. Ja pacientei pēc konsultācijas joprojām ir neskaidrības vai šķiet, ka viņai nav pietiekami daudz informācijas, lai pieņemtu lēmumu par savu ārstēšanu, ir pilnīgi pamatoti konsultēties ar vēl kādu speciālistu. Iespējams, arī otrs ārsts sniegs tieši tādu pašu rekomendāciju, taču tas var palīdzēt labāk izprast tās pamatojumu un justies pārliecinātākai par pieņemto lēmumu. Pacientei ir tiesības uzdot jautājumus, saņemt saprotamus skaidrojumus un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu veselību. Līdz situācijas izvērtēšanai medikamentus nevajadzētu patstāvīgi un pēkšņi pārtraukt.

Saistītie raksti