Laulības šķiršana tiesā – kā tas notiek?

Šajā rakstā jau skaidrojām, kā rīkoties, ja viena no pusēm izlemj par laulības šķiršanu un laulātie spēj vienoties par noteikumiem par dzīvi pēc laulības, lai varētu noslēgt vienošanos pie notāra. Bet ko darīt, ja viens no laulātajiem negrib šķirties? Vai piekrīt šķirties, bet ar noteiktām prasībām? Tādā gadījumā kādam no laulātajiem ir jāceļ prasība tiesā.

1.Prasības pieteikums tiesā

Prasības pieteikums tiesai ir īpašs dokuments, kas ietver sevi daudz nianses. Šeit ir jāpārdomā, kādi prasījumi tiesā tiek iesniegti – tie var būt vairāki, ne tikai par laulības šķiršanu. Atkarībā no tā, cik daudz prasījumu tiek iesniegti, veidosies valsts nodeva par prasības iesniegšanu.

• Prasījums par laulības šķiršanu (valsts nodeva 145 eiro),
• Par bērnu dzīves vietas noteikšana (valsts nodeva 70 eiro),
• Saskarsmes ar bērniem tiesību noteikšana (valsts nodeva 70 eiro),
• Prasība par uzturlīdzekļiem (prasības iesniedzējs ir atbrīvots no nodevas maksājuma),
• Prasība par mantas dalīšana (nodeva, atkarībā no mantas veida un vērtības un dalīšanas kārtības).

Ja ir grūtības samaksāt valsts nodevas, var iesniegt lūgumu atbrīvot, samazināt vai samazināt termiņos valsts nodevas maksājumu. Tādā gadījumā ir jāpierāda, ka mantas stāvoklis ir slikts, jāpievieno dažādas izziņas. Jāatceras, ka papildu izdevumi būs par advokāta pakalpojumiem.

Ņem vērā!

Pirms prasības celšanas tiesā nepieciešama konsultācija pie advokāta, lai saprastu, kādas varētu būt otras puses atbildes prasības. Piemēram, ja īpašums ir reģistrēts uz sievas vārda un sieva neiesniedz prasību par mantas dalīšanu, pretprasību par mantas dalīšanu varētu iesniegt vīrs. Advokāts sagatavos puses interesēm atbilstošu prasības pieteikumu tiesā. 

Rakstot prasības pieteikumu, var lūgt tiesu pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Tādā gadījumā tiesai ir pienākums 1 mēneša laikā pieņemt lēmumu par noteiktiem prasījumiem – par uzturlīdzekļiem, bērna dzīvesvietu, saskarsmi, par laulāto kopīga mājokļa dalītu lietošanas kārtību. Tas dod iespēju ātrāk noregulēt jautājumus, īpaši tos, kas skar bērnus.

Parasti prasību tiesā iesniedz pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas. Taču laulības šķiršanu var iesniegt arī pēc prasītāja dzīvesvietas, ja pie viņa ir mazi bērni vai atbildētājs ir brīvības atņemšanas iestādē. Ja tās ir pārrobežu laulības, ir jāpiemēro ES Regula 2201/2003.

2. 10 dienu laikā – ziņa no tiesas

Kad tiesa ir saņēmusi prasības pieteikumu, tā 10 dienu laikā pieņem vienu no trim lēmumiem – vai nu ierosināt civillietu, atteikt to ierosināt vai atstāt bez virzības – ja ir sīki trūki trūkumi prasības pieteikumā. Tiesa nosūta atbildētājam prasības pieteikumu paskaidrojumu sniegšanai. 

3.Atbildētāja paskaidrojumi

Kad atbildētājs ir iepazinies ar prasības pieteikumu, viņam ir jāsagatavo atbilde, ko viņš domā par šo prasības pieteikumu. Jāsaka, ka atbildētājs savā atbildē var iekļaut savas pretprasības. Tātad arī atbildētājam bez advokāta neiztikt, lai pārstāvētu savas intereses. Atbildētājam tiesības iesniegt pretprasību ir līdz pat brīdim, kad lietu pabeidz skatīt pēc būtības.

4.Tiesas sēde

Ja ir pagaidu noregulējums (par uzturlīdzekļiem, saskarsmi, bērna dzīvesvietu), tad jau pirmā mēneša laikā tiesa lemj par šiem jautājumiem. Ja prasība ir tikai par laulības šķiršanu un nav citu prasījumu, tad tiesas sēdēs parasti tiek noteikta vēlāk. Savukārt, ja ir jārisina jautājumi, kas skar bērnu intereses, tad šīs lietas tiek skatītas prioritārā kārtā. Parasti tiesas sēde tiek noteikta jau pēc pāris mēnešiem.

Tiesas sēdes laikā tiesnesis izskata lietu – prasītājs uztur prasību, bet atbildētājs uztur pretprasību. Ir noteikta kārtība, kādā tiesnesis izvaicā lietas dalībniekus par ar lietu saistītiem apstākļiem. Pirmais tiesā runā prasītājs, tad runā atbildētājs, savstarpēji tiek uzdoti jautājumi, var nopratināt lieciniekus, var taisīt ekspertīzes, lai pārbaudītu lietas materiālos esošos pierādījumus. Tiesnesis puses var mudināt puses doties uz mediāciju. Puses ir tiesīgas slēgt izlīgumu. 

5.Spriedums

Noslēgumā tiesnesis gatavo spriedumu, kur tiek izspriesti pilnīgi visi pieteiktie prasījumi, sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, nosaka, kāds katram turpmāk ir uzvārds. Lieta var tikt izskatīta vienas tiesas sēdes laikā, bet bieži praksē novērots, ka nepieciešamas vairākas tiesas sēdes. Kad lieta ir izskatīta, tiesnesis nosaka, kad būs gatavs spriedums. Spriedums jāsagatavo 30 dienu laikā pēc lietas izskatīšanas. Spriedumu, kad tas ir gatavs, nosūta pusēm uz e-pastu vai ar to var iepazīties arī portālā manastiesas.lv.

6.Sprieduma pārsūdzēšana

Latvijā ir trīs instanču tiesas. Šis apraksts ir par lietas izskatīšanai pirmajā instancē, bet, ja kāda no pusēm ar spriedumu ir pilnīgi vai daļēji neapmierināta, 20 dienu laikā to var pārsūdzēt apelācijas instancē. Ja vēl spriedums neapmierina, 30 dienu laikā pēc apelācijas instances sprieduma var to pārsūdzēt kasācijas instancē.

Kāpēc vajadzīgs advokāts 

Prasības pieteikums tiesā ir savā ziņā galvenais dokuments. 

Ja prasības pieteikums ir slikti sagatavots jau pirmajā instancē un tur ir pieļautas kļūdas, tās nevar pēc tam izlabot. 

Tāpēc abām pusēm ļoti svarīgs ir juridiskais atbalsts, lai jau no paša sākuma visu izdarītu pareizi. 

Prasītājam sava prasība ir jānoformulē līdz brīdim, kad lietu sāk skatīt pēc būtības. Kad to jau sāk skatīt, viņš nevar paaugstināt savas prasības. Piemēram, ja prasītājs ir norādījis, ka uzturlīdzekļos prasa 200 eiro par bērnu, vēlāk šo summu nevar palielināt.

Atbildētājam pretprasības formulēšanai ir dots ilgāks laiks, viņam tiesības iesniegt pretprasību ir līdz pat brīdim, kad lietu pabeidz skatīt pēc būtības.

Nosakot saskarsmes tiesības ar bērniem, ir nedaudz elastīgāk iespējams tās mainīt (taču nevar savus lēmums mainīt nepamatoti), jo Bērna tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērna intereses ir prioritāte un ir iespējams, ka tās, bērnam augot, var mainīties.

• Ņem vērā!

Šķiršanās laikā, ja ir prasība par bērna dzīvesvietas un saskarsmes noteikšanu, notiek sadarbība ar bāriņtiesu, lai noskaidrotu gan katras puses dzīves apstākļus un bērna intereses.

Reizēm der vienošanās pie mediatora

Reizēm var apsvērt dažādu strīdu risināšanu ar mediatoru starpniecību. Latvijā ir divu tipu mediatori – sertificētie un nesertificētie. Sertificētie mediatori ir īpaši reglamentēta profesija, kas ir apmācīti vadīt mediācijas procesu jeb vest sarunas. Vietnē www.sertificetimediatori.lv var iepazīties ar mediatoru sarakstu. Ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, ir pieejamas 5 valsts apmaksātas mediācijas sesijas. Statistika rāda, ka mediācija labi palīdz atrast pusēm vienotu redzējumu uz problēmu un noslēgt vienošanos.