Vecāki šķiras – vai bērni var izvēlēties, pie kura no vecākiem dzīvot?

Kā uzsver eksperte, bērna tiesības regulē vairāki normatīvie akti. Augstākais un pārākais no tiem ir ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvencija. “Tur ir noteikts, ka bērnam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver brīvību saņemt un nodot jebkādu informāciju. Attiecīgi, ka bērnam ir tiesības arī tikt uzklausītam, turklāt jebkurā vecumā. Latvijā ideja par to, ka, vecākiem šķiroties, bērns ir jāuzklausa, ir ieviesta Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Civillikuma Ģimenes tiesību daļā un Civilprocesa likumā,” teic Dana Rone.

Katrs bērns ir jāuzklausa

Ja laulība tiek šķirta tiesā, visās lietās, kas skar bērna saskarsmi un bērna dzīvesvietu, bērns ir jāuzklausa; uzturlīdzekļu lietās bērna viedoklis prasīts netiek. Tiesību aktos nav noteikts vecums, no kura ir jānoskaidro bērna viedoklis, bet tiesu praksē ieviests jēdziens “bērna vecums un briedums”. Ja bērna vecums un brieduma pakāpe ir tāda, ka viņš var formulēt viedokli, to uzklausa. Lai uzzinātu bērna viedokli, tiešu un primitīvu jautājumu – pie kā tu gribi dzīvot – bērnam neuzdod. Bāriņtiesas pārstāvji vēro bērnu, kādas ir viņa reakcijas saskarsmē ar katru no vecākiem. Bērnu var lūgt piedalīties dažādās psiholoģiskās pārbaudēs rotaļu vai sarunu veidā, var lūgt zīmēt, skatīties, kā bērns izturas ar katru no vecākiem ikdienišķās situācijās.

Tas, kā bērna viedoklis tiek uzklausīts, tiek aprakstīts bāriņtiesu atzinumos un tiesu spriedumos. Tiek ņemts vērā arī tas, kurš vecāks atved bērnu uz viedokļa noskaidrošanu, jo parasti bērns atrodas šī vecāka ietekmes zonā. Tiek vērots, vai bērns runā savam vecumam atbilstošā terminoloģijā – gadās, kad bērns runā to, ko kāds viņas ir “samācījis”. Tāpat jāvēro, vai bērns nav uzpirkts vai iebiedēts. Tiek ņemta arī vērā bērnu saderība ar brāļiem un māsām.

Bērna viedoklim nav un nedrīkst būt izšķiroša nozīme

Zvērināta advokāte atzīst, ka bērns ir jāuzklausa, bet speciālistiem ir jāsaprot, cik brīvi bērna viedoklis ir veidojies un cik tas ir atbilstošs bērna interesēm. Piemēram, bērna viedoklis ir neiet uz skolu un skatīties multfilmas vai dzīvot pie tā vecāka, kas neliek mācīties, taču tas nav bērna interesēs. 

Pēc bērna viedokļa uzklausīšanas seko bāriņtiesas atzinums, kur bērnam būtu labāk dzīvot un kā tikties ar otru vecāku. Bāriņtiesa iesniedz to tiesā, ko tad tiesa skata, un vai nu pievienojas šim viedoklim vai lemj citādāk.

• Interesanti!

Mūsdienās bērnu viedoklis tiek noskaidrots un slēgtā aploksnē iedots tiesnesim. Ar bērna viedokli vecākiem un citiem tiesvedības dalībniekiem neļauj iepazīties, arī advokāti nedrīkst to lasīt. Šāda nostāja ir, jo pēc tam ir varbūtība, ka tas var negatīvi atsaukties uz vecāku attieksmi pret bērnu. Ja bērns ir paudis gribu, ka viņa viedokli var nodot vecākiem, tad to var nodot. Vairumā gadījumu bērna viedoklis vecākiem netiek pausts.

Līdz kādam vecumam vecāki var tiesāties

Vecāki var tiesāties par bērna dzīvesvietu un saskarsmi līdz pat viņa pilngadībai. Praksē var redzēt, ka, sākot no apmēram 14 gadiem vairs nav nozīmes tiesāties par šiem jautājumiem, īpaši, ja bērns ir nobriedis un patstāvīgs savos lēmumos – bērns bieži vien vienkārši aiziet pie tā vecāka, kur grib dzīvot.