Cauri zobi – no sliktiem gēniem vai paradumiem? Ko RSU pētījums zobārstniecībā atklāja par cilvēka mikrobiomu

Pētījumi rāda, ka agrīnie faktori būtiski ietekmē bērna mikrobioma attīstību. Piemēram, ir izpētīts, ka bērns, kurš piedzimis dabiskās dzemdībās, saņem krūts pienu un pamazām no sešu mēnešu vecuma sāk ēst svaigu, mājās gatavotu pārtiku, dārzeņus, augļus, graudaugus un pākšaugu ēdienus, arī gaļu un zivis, visticamāk, attīsta daudzveidīgāku un labvēlīgāku mikrobiomu nekā bērns, kuram bijis kādu iemeslu dēļ jādzimst ar ķeizargrieziena palīdzību vai kurš saņēmis mākslīgo maisījumu un no četru mēnešu vecuma ēdis "bēbīšu pārtiku", neskatoties uz to, ka tā bijusi atbilstīga norādītajam vecumam (taču ar slēpto cukuru!). 

Zobārstniecības saistība ar mikrobiomu

Šī saikne var likties neskaidra un sarežģīta, taču līdzšinējie pētījumi liecina, kariess ir drošs indikators gremošanas sistēmas nevēlamam mikrobiomam. Tātad, ja zobārstniecības aprūpe nodrošinātu labāku kariesa kontroli bērnībā un mēs ņemtu vērā dzīvesveida ieteikumus labai zobu veselībai, būtu sagaidāms, ka mūsu sabiedrība būtu veselāka. RSU pētnieki zina, ka saistība ar vispārējo veselību ir ļoti tieša, tādēļ arī pēta, kā ieviest tādu zobārstniecības aprūpi, kurā ne tikai salabotu zobos atrastos caurumus, bet veicinātu Latvijas iedzīvotāju veselību kopumā.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā IEVA (Uz pierādījumiem balstītu kariesa kontroles stratēģiju ieviešana bērnu zobārstniecībā Latvijā – pierādījumu pārneses pētījums) pētnieki guvuši vairākas starptautiski nozīmīgas atziņas. Tās attiecas gan uz sabiedrībā, gan profesionāļu vidū izplatītajiem mītiem, aizspriedumiem un zināšanu robiem. Aizpildot šos trūkumus, iespējams veiksmīgi ieviest jau zinātniski pierādītas un efektīvas metodes zobārstniecības klīniskajā praksē. Projekts sniedz arī praktisku labumu – tas uzlabo efektīvu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību pašiem mazākajiem pacientiem.

Kā uzlabot mikrobiomu

Cilvēkiem ir dabiska vēlme savās slimībās vainot ģenētiku, it kā noveļot atbildību uz to, ko paši nevaram ietekmēt, bet zinātnieki ir pierādījuši, ka lielākoties iedzimst laba veselība, ar to domāts, ka lielākoties mums ģenētiski ir ieprogrammēts sintezēt tādas vielas, kas piesaistītu labās baktērijas, kas ļauj mums gan saglabāt savu veselību, gan tālāk sintezēt vielas, kas vajadzīgas labai veselībai. 

Tātad fizioloģiski mums ir ielikta iespēja nodzīvot veselīgu dzīvi, bet ar saviem paradumiem to sabojājam.

Piemēram, Gomez ar līdzautoriem dvīņu pētījumā pierādīja, ka tie faktori, kas bija saistīti ar labu zobu veselību, bija iedzimti, bet tie, kas saistāmi ar sliktu mutes veselību, iegūti no vides. Šis pētījums balstās uz pierādījumiem par siekalu olbaltumvielām, kas ģenētiski ieprogrammētas piesaistīt mums labvēlīgās baktēriju sugas.

Bet kas ir tie vides faktori, kas sabojā ģenētiski ieprogrammēto vidi? Sākam ar dzemdībām – izrādās, ka bērniem, kas dzimuši vagināli, veselīgāks mikrobioms, salīdzinot ar ķeizargriezienā dzimušiem mazuļiem. Bet labā ziņa, ka, neatkarīgi no dzemdību veida, ja pēc tam bērniņš saņem ekskluzīvu zīdīšanu (tiks zīdīts līdz sešu mēnešu vecumam tikai ar mātes pienu), mikrobioms kļūst daudzveidīgāks un veselīgāks, salīdzinot ar mikrobiomu bērniem, kas baroti ar mākslīgo maisījumu. )..) 

Tāpat ir pierādīta cukura lietošana mazā vecumā un tā ietekme uz veselību visa mūža garumā. (..) Cukura lietošana atstāj sekas uz dažādām organisma sistēmām, t. sk. endokrīno, imūno sistēmu, arī uz aknām un ietekmē hormonu apmaiņu smadzenēs, bet viena no negatīvajām cukura darbībām ir tieši ietekme uz mikrobiomu. Mutē ir baktērijas, kas nodrošina slāpekļa oksīda redukciju līdz slāpekļa monooksīdam, ko nespēj cilvēka šūnas un kas ir būtisks elements asinsspiediena kontrolē; zarnās ir baktērijas, kuras izdala vielas, kas tieši ietekmē procesus smadzenēs, pat nosakot, kā mēs jūtamies. Tātad jebkādas novirzes no veselīgā mikrobioma var radīt nopietnas sekas uz fizisko un garīgo veselību.

Nākamais zobu veselību ietekmējošais faktors – fluorīdu saturošu zobu pastu lietošana. Zobi atšķiras no citiem audiem ar to, ka tos nosedzošā emaljas kārta nekādi nevar atjaunoties no organisma rezervēm – ja tā nolietojas, nodilst vai tiek izšķīdināta ķīmiski, tā vairs nekad neatgriezīsies. Tieši tādēļ zobi, kaut arī ir cietākie organisma audi, visātrāk parādīs, ka vide gremošanas traktā ir skāba. Ja pārējie audi pielāgosies, atjaunosies pēc bojājuma, tad emalja pamazām šķīdīs, līdz mēs ieraugām bojājumu – kariesu. Šajā ķīmiskajā procesā var iejaukties vienīgi fluorīds – ja mēs to piegādājam, piemēram, ar fluorīdu zobu pastām vai profesionālām fluorīdu gēlu vai laku aplikācijām pie zobārsta vai zobu higiēnista, mēs varam panākt, ka zobi nebojāsies arī tad, ja vide kļūs nedaudz skābāka. (..)

Ar "slikto baktēriju" nogalināšanu problēmu neatrisināt

Ja pārmaiņas mikrobiomā jau notikušas un sākam redzēt negatīvās sekas, piemēram, disbateriozes dēļ biežākas sēnīšu infekcijas, neskaidras izcelsmes bakteriālas infekcijas, mutes dobumā tas var arī būt periodontīts, jāsaprot, ka, tikai nogalinot "sliktās baktērijas", problēma netiks atrisināta.  Šīs ir tā saucamās oportunistiskās infekcijas, kad slimību izraisa normālās mikrofloras baktērijas, sēnītes vai citi mikroorganismi, kuri parasti atrodami nelielos daudzumos, bet vides dēļ notikusi to nekontrolēta savairošanās. Nepareizākais šajā brīdī būtu ķerties pie antibakteriāliem līdzekļiem, jo tie parasti ir nespecifiski un nogalinās ne tikai nosacīti sliktās baktērijas, bet arī labās, un, ja cilvēks savus uztura paradumus nemainīs, mikrobioms, kas attīstīsies pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas beigām, visticamāk, būs vēl nelabvēlīgāks, jo būs pazudusi pēdējā labo baktēriju kontrole. Tādēļ uzmanāmies, ja uzraksti uz ziepēm, zobu pastas vai mutes skalojamā līdzekļa sola nogalināt 99.9% baktēriju, tas mums var būt bīstami.

Tā vietā uzlabojam apstākļus labajām baktērijām, ēdam šķiedrvielām bagātus un fermentētos uztura produktus, vairāk svaigu dārzeņu, augļu, kā arī neaizmirstam baktērijām mīļos pākšaugus. Bet izvairāmies no visiem produktiem, kuriem mums jālasa sastāvs – 

ja produkts ir iepakots un bez lasīšanas nevar nosaukt, no kā tas sastāv, tas nevar būt veselīgs ne mums, ne mūsu baktērijām. 

Nesen pasaulē ieviests termins "īpaši pārstrādāta pārtika" (ultra-processed food), kas attiecas uz visiem šiem rūpnieciski gatavotiem produktiem un gandrīz vienmēr liekama vienādības zīme ar "neveselīgs uzturs". 

Kam būtu jāatrodas zobārstniecības pakalpojumu grozā?

RSU pētnieku misija ir papildināt esošo zobārstniecības pakalpojumu grozu ar pierādījumos balstītām metodēm, kas ne tikai efektīvi mazinātu komplikācijas no esošiem zobu bojājumiem, bet arī uzlabotu vecāku veselībpratību, veicinātu atbalstošu vidi sabiedrībā efektīvu uztura kvalitātes kontroles pasākumu ieviešanai. Jo īpaši bērniem, lai veicinātu laba mikrobioma attīstību un nodrošinātu ne tikai labu mutes veselību, bet arī palielinātu Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaitu un mazinātu mirstību no profilaktiski novēršamajām slimībām. Abos šajos rādītājos Latvija ir pēdējā vai priekšpēdējā vietā Eiropā.

Mēs zinām, ka labai zobārstniecības aprūpei ne tikai jānodrošina, lai bērnam visi zobi būtu salaboti. Svarīgi arī:

• lai zobu labošana noritētu bērna vispārējai veselībai draudzīgā veidā;
• lai ārstēšanas rezultāts uzlabo nevis pasliktina bērna dzīves kvalitāti;
• lai viņam nebūtu jācieš no akūtām sāpēm vai infekcijas, bet, ja tādas tomēr rodas, lai palīdzība tiktu nodrošināta nekavējoties;
• lai traumu gadījumā ārsts bērnu varētu pieņemt, tikko viņš ieradies tuvākajā klīnikā;
• lai jau vienreiz ārstētiem zobiem nebūtu nepieciešama atkārtota iejaukšanās;
• lai aprūpē izmantotās metodes dotu maksimālu labumu arī bērna vispārējai veselībai, mazinot citu slimību riska faktorus;
• lai būtu padomāts par bērna labsajūtu – labai zobārstniecības aprūpes sistēmai jāierobežo iespējamību rasties bailēm no zobārsta, un, ja tādas jau ir, jāveicina pozitīva attieksme.
   

RSU pētījumos esam pārliecinājušies, ka zobu veselība ir cieši saistāma ar vispārējo pašsajūtu un veselību, un mūsu ieteikumu ievērošana noteikti uzlabos veselības rādītājus Latvijā ilgtermiņā.