Mamma uzskata, ka viņai ir lielākas tiesības uz bērnu. Ko darīt tētim?

Šķiršanās nekad nav patīkama, taču ko iesākt, ja šķiroties partneriem ir vēl domstarpības arī par bērna tālāko aprūpi? Mammamuntetiem.lv lasītājs jautā – ko darīt, ja bērna māte uzskata, ka viņai ir lielākas tiesības uz bērnu? Situāciju skaidro zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Dana Rone, kas specializējusies ģimenes lietās.

FOTO: Shutterstock.com

"Bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem un, ja viens vecāks šīs tiesības liedz, otram ir jācīnās par sava bērna labklājību un jācīnās par saskarsmes iespēju. Pat, ja tas prasa lūgt palīdzību caur tiesu,” ir pārliecināta zvērināta advokāte Dana Rone.

 

Lasītājs raksta:

“Nedzīvoju kopā ar bērna mammu, starp mums ir liels strīds. Viņa uzskata, ka viņai ir lielākas tiesības uz bērnu, un viņa dara visu bez manas piekrišanas. Viņa uzskata, ka viņai nav pienākums dot ziņas par bērnu, ja es nejautāju: ne par veselību, ne ikdienu. Maksāju uzturlīdzekļus, interesējos par bērnu, braucu ciemos. Man nav atņemtas tiesības uz bērnu. Bērns iet dārziņā, ir 1 gadu un 3 mēnešus vecs. Kā man rīkoties?”

 

Arī šķirtais vecāks lemj un rūpējas par bērnu

Tas, ka bērns nedzīvo pie kāda no vecākiem, nenozīmē, ka tam vecākam, pie kura ikdienā nedzīvo bērns, nav nekādas teikšanas pār bērna dzīvi. Kā nosaka Civillikuma 178. pants, arī šķiroties turpinās abu vecāku kopīga aizgādība par bērnu, ja vien ar tiesas spriedumu nav noteikts citādi. Likums nosaka, ka jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, arī šķirtie vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē – arī tam vecākam, kas ikdienā nedzīvo ar bērnu, ir tiesības būt informētam un lemt par jautājumiem, kas ir saistīti ar bērna dzīvi – izglītību, veselību, attīstību, labsajūtu utt. Likums arī nosaka, ka abiem šķirtajiem vecākiem jāturpina samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. (Civillikuma 179. pants).

 

Jā, reizēm vecākiem ir ļoti aktīvi ar to jāstrādā, lai panāktu tikšanos ar bērnu, pat ja otrs vecāks iebilst un liek šķēršļus. Tādu atbildi par tikšanos kā “Nē” nevajadzētu pieņemt.

 

Bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem

Civillikuma 180. pants stingri nosaka, ka bērnam arī no šķirtas ģimenes ir tiesības uz saskarsmi ar abiem vecākiem: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).” Kā norāda zvērināta advokāte un sertificēta mediatore Dana Rone, tādi gadījumi, kad vienam vecākam kādu sadzīvisku traucēkļu vai otra vecāka nevēlēšanās dēļ tiek liegta saskarsme ar bērnu, ir sastopami bieži. Šajā konkrētajā gadījumā tomēr nav noprotams, ka saskarsme tēvam ar bērnu tiek liegta, jo, kā norāda tētis – viņš pie bērna dodas ciemos. Būtu jāsaprot, ko īsti tētis vēlas panākt – biežāku saskarsmi vai noteikt bērna dzīves vietu pie sevis, vai ko citu.

 

Kā pāris ir šķīries?

Lai skatītos konkrēto jautājumu precīzāk, ir nepieciešama sīkāka informācija par apstākļiem, tāpēc vajadzētu nodalīt divas situācijas, kā ir notikusi pāra šķiršanās vai dzīvošanas uzsākšana atsevišķi. Parasti ir divas iespējas, kā pāris risina tālākos jautājumus pēc savas šķiršanās:
 

  • ar tiesas spriedumu
  • ar sasvstarpēju vienošanos.

 

Šķiršanās ar tiesas spriedumu, kurā ir noteikta arī abu vecāku saskarsme ar bērnu. Šis šķiršanās veids nosaka, ka tiesas spriedums ir saistošs, spēkā esošs un tas ir jāpilda. Tātad – ja ar tiesas spriedumu ir noteikts, ka tēvam ir tiesības uz saskarsmi ar bērnu katru piektdienu un sestdienu, tad mātei nav pamata likt tam šķēršļus. Ja kāds no vecākiem nepilda spriedumā minēto bērna saskarsmi, tad otrs var lūgt tiesai izdot izpildrakstu, ar kuru var doties pie tiesu izpildītāja un lūgt sākt izpildlietvedību. Tiesu izpildītājs ir tas, kas sazinās ar otru vecāku, atgādina viņam par spēkā esošo tiesas spriedumu un atgādina par pienākumu pildīt saskarsmes kārtību. Tiesas lēmuma nepildīšanas gadījumā pret to vecāku, kurš neievēro to, var ierosināt krimināllietu par tiesas sprieduma nepildīšanu saskarsmes lietā. Kā atzīst D. Rone, tas ir nedaudz agresīvi, taču viņas pieredze rāda, ka dažkārt nākas vecākiem atgādināt, ka tiesas spriedums ir spēkā un tas ir jāpilda. Tiesu izpildītājs ļoti stingri skatās, kas tie ir par iemesliem, kāpēc spriedums netiek pildīts un bērns netiek dots saskarsmē – vai tā ir kāda smaga slimība, kāpēc bērns nevar tikt pārvietots vai tās ir tikai atrunas.

 

Tiesas lēmuma nepildīšanas gadījumā pret to vecāku, kurš neievēro to, var ierosināt krimināllietu par tiesas sprieduma nepildīšanu saskarsmes lietā.

Reklāma
Reklāma

 

Otra iespēja, kā vecāki organizē saskarsmi ar bērniem – noslēdzot savstarpēju vienošanos, Piemēram, šķiroties pie notāra, noslēdz vienošanos, kas ietver arī to, kā turpmāk notiks saskarsme ar bērnu. Arī šī vienošanās ir spēkā un tā ir jāpilda, bet kādas puses ļaunprātīgas rīcības gadījumā tā nav piespiedu kārtā izpildāma. Šādu vienošanos nevar nest tiesu izpildītājam un lūgt palīdzību. Līdz ar to, ja šī vienošanās netiek pildīta, labākais ceļš ir celt prasību tiesā un prasīt, lai tiesa nosaka tādu saskarsmes kārtību ar bērnu, lai kārtība būtu izpildāma. Tiesa ir vienīga iestāde, kas strīda izskatīšanas rezultātā pieņem saistošu nolēmumu par saskarsmes tiesībām.

 

Savās un bērna interesēs – sakārtot šos jautājumus

Ja pāris šķiroties jautājumus par bērna saskarsmes tiesībām nav atrunājis, to noteikti var izdarīt arī vēlāk. Iespējams, ka šajā gadījumā šķiršanās brīdī bērns ir bijis pārāk mazs un vēl nav bijis gatavs pavadīt ilgāku laiku šķirto no mātes. Tāpēc būtu ļoti svarīgi savās un bērna interesēt nokārtot un atrunāt, kā tālāk notiks saskarsme bērnam ar tēvu. Bērnam palīdzēs, ja tā kārtība būs zināma un skaidri atrunāta.

 

Kā rīkoties tētim?

Tad, kad ir skaidrs, vai pārim jau pastāv kāda vienošanās, būtu labi par šo vienošanos otram vecākam atgādināt. Ja vienošanās nav, tāda būtu jānoslēdz. Ir pāri, kas var mutiski vienoties par bērna saskarsmi un to ievērot, ir, kas vienojas rakstiskā formā, bet ir tādi pāri, kas nespēj vienoties par labāko saskarsmi. Tad būtu jāceļ prasībā tiesā, lai tiesa lemj, kāda turpmāk būs bērna saskarsme ar katru no vecākiem.
“Jā, reizēm vecākiem ir ļoti aktīvi ar to jāstrādā, lai panāktu tikšanos ar bērnu, pat ja otrs vecāks iebilst un liek šķēršļus. Tādu atbildi par tikšanos kā “Nē” nevajadzētu pieņemt. Bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem un, ja viens vecāks šīs tiesības liedz, otram ir jācīnās par sava bērna labklājību un jācīnās par saskarsmes iespēju. Pat, ja tas prasa lūgt palīdzību caur tiesu,” vecākus iedrošina Dana Rone.  

 

Tiesa ir vienīga iestāde, kas strīda izskatīšanas rezultātā pieņem saistošu nolēmumu par saskarsmes tiesībām.

 

Kā ceļ prasību tiesā?

Vislabākais ir vērsties pēc palīdzības pie zvērināta advokāta, kas specializējas ģimenes tiesību jomā. Šīm lietām ir sava specifika, kas ir jāzina, kā rakstīt šo prasības pieteikumu par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Advokātu saraksts pieejams: www.advokatura.lv.

 

Cik ātri ir tiesas spriedums?

Šīs lietas parasti tiek izskatītas ātri – mēneša laikā tiek sasaukta tiesas sēde un apmēram vēl pēc mēneša ir gatavs tiesas pagaidu nolēmums. Gala spriedums ir jāgaida ilgāk, bet pagaidu nolēmums samilzušajai situācijai iedod jau konkrētu risinājumu. Tas ir saistošs, un arī tiesu izpildītājs, ja nepieciešams, var to sākt jau pildīt.

 

Mediācija – iespēja vienoties sarunu ceļā 

Vēl kāda iespēja ir pārim doties pie mediatora un mediācijas rezultātā panākt vienošanos, taču jāņem vērā, ka arī šī vienošanās, līdzīgi kā pie notāra noslēgtā, piespiedu ceļā nav izpildāma. Ja kāds no vecākiem kļūst ļaunprātīgs un liedz saskarsmi, tad atkal tiesa ir tā, kas var noteikt saskarsmes kārtība, kas katram no vecākiem būs jāpilda.