Kādus apstākļus vērtē bāriņtiesa, lemjot par bērna aizgādniecību šķiršanās gadījumā

Civilprocesa likuma 238. pants nosaka, ka lietās par laulības šķiršanu vienlaikus ir izspriežami visi prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, t.sk. strīds par bērna aizgādību, uzturlīdzekļu apmēru un atsevišķi dzīvojošā vecāka un bērna saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, skaidro zvērināta advokāte Anita Rektiņa.
 

Latvijas likums un starptautiskās tiesību normas nosaka, ka bērna vislabākajās interesēs ir atrasties abu vecāku aizgādībā. Ja viens vecāks vēlas iegūt atsevišķas aizgādības tiesības pār bērnu, viņam ir jāpierāda, ka abu vecāku kopīgas aizgādības turpināšana apdraudēs bērna normālu attīstību. Aizgādība nav tikai tiesības pārstāvēt bērnu un noteikt par bērna attīstībai svarīgām lietām, bet arī pienākums bērnu uzturēt, audzināt, nodrošināt ar mājokli, apģērbu, ēdienu, izglītot, nodrošināt veselības aprūpi.
 

Laulības šķiršanas gadījumā parasti bērns paliek dzīvot pie viena no vecākiem un tiekas ar otru vecāku tādā kārtībā, kādā to noteikuši paši vecāki vienojoties vai tiesas noteiktajā kārtībā. Ja strīdu izšķir tiesa, tad saskaņā ar likuma nosacījumiem tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē.

Bāriņtiesa sākotnēji uzaicina abus vecākus uz pārrunām, kuru gaitā noskaidro strīda iemeslus.

• Bāriņtiesa apseko abu vecāku dzīvesvietas, lai pārliecinātos, ka apstākļi vecāku dzīvesvietās ir piemēroti bērnam, un ievāc visu citu nepieciešamo ģimenes attiecības raksturojošo informāciju, nepieciešamības gadījumā izprasot ziņas par vecāku atkarībām un sodāmību (ieskaitot administratīvos sodus).

• Likums nenosaka prasības bērna dzīvesvietas labiekārtojuma pakāpei. Konkrētos apstākļus izvērtē bāriņtiesa.
   
• Ja bērna vecāki cieš no saslimšanas, t.sk. depresijas, arī šis apstāklis tiek ņemts vērā un tiek izvērtēts, vai slimības raksturs liedz veikt bērna aprūpi.
   
• Vecāka hronisks alkoholisms un/vai narkotiku lietošana noteikti būs apstākļi, kurus bāriņtiesa un tiesa uzskatīs par objektīviem šķēršļiem bērna aprūpes īstenošanai.
   
• Vecāka zemie ienākumi vai bezdarbnieka statuss pats par sevi nevar būt par iemeslu, lai liegtu iespēju audzināt un aprūpēt bērnu. Civillikums nosaka, ka katra vecāka, arī šķirti no bērna dzīvojoša vecāka, pienākums ir samērā ar savu mantas stāvokli un spējām, uzturēt bērnu.
   
• Ja vienam vecākam ienākumi ir mazi, tad otram vecākam, kuram tie ir lielāki, ir pienākums segt bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu summas lielāko daļu.  Strīda gadījumā no šķirti dzīvojošā vecāka piedzenamo uzturlīdzekļu summu nosaka tiesa, ņemot vērā konkrētā bērna vajadzības.
   

Izlemjot jebkurus uz bērnu attiecošus jautājums, tiesas un bāriņtiesas vadās no bērna vislabākajām interesēm.

Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem.