Jauniešu biežākās kļūdas, lietojot prezervatīvu

Pauls Sīlis norādīja, ka statistiski seksuāli transmisīvo simību (STS) ziņā Latvija uz citu valstu fona izskatās labi, taču tie ir tikai oficiālie jeb pie medicīnas personāla nonākušie pacienti. Daļai inficēto STS norit asimptomātiski, taču arī tādā gadījumā saslimšana var atstāt negatīvu ietekmi uz reproduktīvo veselību. 

“Bagāža ar zināšanām, kas bērnu var pasargāt visas dzīves laikā, viņam jādod pietiekami agrīnā vecumā,” uzsvēra speciālists, norādot, ka pilnvērtīgas zināšanas šajā jomā trūkst arī jauniešu vecākiem. Pauls Sīlis minēja piemēru ar vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas no šī gada bez maksas pieejama arī zēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem, bet meitenes joprojām var saņemt valsts apmaksātu vakcīnu no 12 līdz 17 gadu vecumam. “Tā ir traģēdija Latvijā, ka šādi medicīnas sasniegumi netiek izmantoti pilnā apmērā,” pauda ārsts, uzsverot, ka vakcinācijas aptvere ir pat ļoti zema. 

Savukārt biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle atklāja, ka ir vecāki, kuri joprojām uzskata – skolās nav jāmāca bērniem par šiem jautājumiem. Taču, viņasprāt, līdz septiņu gadu vecumam galvenā loma bērna dzīvē un līdz ar to arī dažādu zināšanu došanā ir vecākiem. Pēc tam vadošā loma ir izglītības iestādēm.  

Veiktā pētījuma ietvaros sniegtās jauniešu atbildes gan liecina, ka ne izglītības sistēma, ne arī vecāki šobrīd nespēj iedot bērnam pilnvērtīgas zināšanas, “lai mūsu bērni būtu veseli”. 

Sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS pētniece Dace Grīnberga prezentēja intervēto jauniešu atbildes. Starp tām bija tādas atziņas, kā, piemēram, “visi runā tikai pa kaktiem, slēpj viens no otra. Noteikti būtu jāsāk no skolām”; “mums tikai stāstīja par prezervatīviem, neko citu. Vajadzētu aptvert plašāku loku, lai ir izvēles iespējas”. Intervējamie atzinuši, ka izsargāšanās mīlēšanās laikā ir ļoti svarīga un aktuāla tēma, taču viņu zināšanas ir vispārīgas, pietrūkst plašākas informācijas par kontracepcijas veidiem un to ietekmi uz veselību. 

Tāpat jaunieši norādījuši, ka par reproduktīvo veselību skolās mācīts novēloti (15–16 gadu vecumā), kad tēma jau bija zaudējusi savu aktualitāti. 

Kā problēma norādīta arī pārliecināta snieguma trūkums, kautrība, mulsums, “lietu nesaukšana īstajos vārdos”, formāla, virspusēja pieeja (monotona referāta nolasīšana, novecojušu multfilmu demonstrēšana), kā arī skolēnu nodalīšana pēc dzimumiem, lai gan interese bijusi uzzināt arī par pretējā dzimuma specifiskām vajadzībām un atšķirībām. 

Pētījumā arī tiek norādīts, ka seksualitātes jēdzienu nepieciešams “normalizēt”, lai tādējādi veicinātu seksuālo inteliģenci ne tikai skolās, bet visā sabiedrībā kopumā, aktualizējot, izglītojot, iedrošinot runāt, mazinot sabiedrībā valdošos aizspriedumus un nosodījumu. 

Jāpiebilst, ka aptuveni 20 minūšu garajās intervijās piedalījās jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.