Izstāde "Ārpus rāpus" Medicīnas muzejā – mazo apmeklētāju recenzija, intervija un fotogalerija

Kā vēsta anotācija: izstāde ir mudinājums pamanīt tos novārtā atstātos jutekļus, kas nav aizsniedzami klikšķinot vai ritinot, bet ir darbināmi ikdienišķos un apkārtējo vidi pētošos veidos – sarokojoties ar draugiem, pēc smaržas mēģinot atrast ceļu uz mājām, klausoties skaņdarbus, kas stimulē garšas kārpiņas, izaicinot mājiniekus uz sīpolu kapāšanas sacensību vai izslēdzot gaismekli, kad tajā kā lamatās iemaldījies naktstaurenis. Daudzveidīgas un nepastarpinātas maņu pieredzes sniedz pilnvērtīgāku izpratni par to, kā pasaule darbojas.

Vai izstāde piemērota arī pirmsskolas vecuma bērniem? 

Uzreiz jāsaka, ka, lai gan izstādes aprakstā teikts, ka tā domāta muzeja mazajiem apmeklētājiem un tiem sniedz pirmo ieskatu zinātnē, ko sauc par ekoloģiju, izstādes auditorija drīzāk ir skolas vecuma bērni. Tā paredzēta lēnai un rāpus iepazīšanai un stāsta par maņām un to nozīmi apkārtējās vides un sevis paša izzināšanā. Iespējams, tās ir konkrētās temperamentīgās apmeklētājas, kuras nebija pierunājamas aplūkot izstādi “lēnām un rāpus”, taču pirmsskolas vecuma bērniem eksponāti šķita mazliet par pieblīvētu ja ne informatīvi, tad telpas ziņā noteikti, tā kā objekti, kas atradās saliņās telpas vidū, atradās viens otram blakus un bērna skatiens skrēja daļai pāri. 

Par to gan izstādes veidotāji bija pārūpējušies, vecākiem izsniedzot drukātu palīgu izstādes iepazīšanai, kas palīdzēja mazliet samazināt tempu un iedziļināties atsevišķos objektos. Aicinot un parādot priekšā, kas jādara, meitenes kļuva nedaudz pacietīgākas un ar interesi pataustīja gliemežvākus, paklausījās audioierakstus vai aplūkoja dažādus dzīvnieku “aksesuārus” (čūskas ādu, zivju galvaskausu u.c.) atsevišķā vitrīnā. Mierīgo telpu ar mīkstiem spilveniem zvilnēšanai un video-audio materiālu baudīšanai bērni gan uztvēra vairāk kā aktīvo spēļu zonu, un tikai pēc vairākkārtīgiem aizrādījumiem apsēdās un pavēroja, kā mūziķi savvaļā rada dabai raksturīgās skaņas ar mūzikas instrumentu palīdzību. Lielus iespaidus atstāja pagaršojamais eksponāts jeb rūgtumrūgtais ķērpis – pat piešaujot tam pašu mēles galiņu uz pavisam īsu mirklīti, pēcgarša mutē palika vēl uz krietnu laiku. 

Ar pieaugušā acīm raugoties, izstāde tiešām sniedz daudzveidīgas sajūtas, vērtīgas zināšanas un paliekošas jutekļu pieredzes. Tās dizains ir glīts, vienkāršs, bet košs. Gribētos vēlreiz to aplūkot ar mazliet vecāku un nesteidzīgāku kompāniju. 

Muzeja pamatekspozīcija – mūžīga vērtība lieliem un maziem 

Pievienotā vērtība izstādes apmeklējumam, protams, ir muzeja pastāvīgās ekpozīcijas aplūkošana kaut vai garāmskrienot. Visilgāk uzkavējāmies kosmosa ekspozīcijā. Dažādām jauno laiku (no 16.-20.gs.) zālēm, kuras biedē pieaugušos, piecgadnieces pievērsa maz vērības. Visticamāk, sargājošajā bērna neziņā abas ne visai izprata, kāda būtība ir spico instrumentu virknēm un medicīnisko manipulāciju atveidojumiem pilnā augumā ar vaska figūrām, kurām tiek rautas mandeles vai zobi bez anestēzijas. Manai meitai pārsteidzošā kārtā ļoti interesēja embriji burkās, jo tas bija uzskatāms veids, kā parādīt, kāda tad mammas vēderā dzīvojās mazā māsiņa un arī pati.

Pavisam īsi, turklāt pašā apmeklējuma nobeigumā, iemetām skatienu pirmā stāva ievadekspozīcijā, kas veltīta viduslaikiem. Jāsaka, ka tajā nekas nav mainījies – vāji apgaismotās butaforijas šķiet vienlīdz biedējošas kā bērniem, tā nu jau it kā pieaugušajiem, kuri tāpat tiek atsviesti pirmo muzeja apmeklējumu iespaidos. 

Īsa ekspresintervija ar izstādes apmeklētājām 

Jautājām abām muzeja viešņām, kas viņām patika un kas nepatika. Abas apjautājāmās bija diezgan lakoniskas savās atbildēs, īpaši otrā, kas atteicās sniegt komentārus vispār. Iespējams, tas izskaidrojums ar to, ka bija jāsteidzas uz nākamo pasākumu, proti, kafejnīcas apmeklējumu.  

Kas tev patika un kas nepatika izstādē? 
– Man nepatika tumsa. 
Kas patika? 
– Es aizmirsu. 
Izstādē, kas tev patika? 
– Man patika skaistās lietas. 
Kuras skaistās lietas?
– Kuras bija stiklā. 
Visi veco laiku instrumenti? Kaut kas vēl? 
– Un pārējās lietiņas. 
Un izstādē kas tev patika? Augšā, kur varēja čamdīt un garšot? Tev patika tur? 
– Man ļoti negaršoja [ķērpis – autores piezīme]. 
Un kas patika? 
– Man patika skaistās lietas. Es jau stāstīju. 
Un, tev, pastāstīsi, kas tev patika? 
– Mani nekas neinteresēja. 

Šajā brīdī diskusijā iesaistījās pirmā intervētā apmeklētāja, vaicājot, vai viņai nebija bail no tumsas, taču otra vienalga atteicās sniegt turpmākus komentārus. 

7 FOTO

Izstādes "Ārpus rāpus" apmeklējums Medicīnas vēstures muzejā 11.10.2025.

+ 3

Skatīt visus