Arvien vairāk cilvēku cieš no vientulības – liecina vienotā krīzes tālruņa saņemtie zvani

Kā informē krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", apkopotie dati liecina, ka tieši vientulības tēma kļuvusi par vienu no visbiežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pēc psiholoģiskā atbalsta. Zvani atklājot ne tikai izolētības sajūtu, bet arī dziļākas problēmas – depresiju, trauksmi un izmisumu.

Vientulība – ne tikai intīmās attiecībās

Jauna tendence, ko biedrība "Skalbes" iezīmē šī gada datos, ir vientulības pieaugums starp cilvēkiem, kuri saskaras ar grūtībām darbā – šī tēma parādās 13% vīriešu un 13% sieviešu zvanos.

Savukārt finansiālas problēmas kā vientulības cēloni min 15% vīriešu un 10% sieviešu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzams, ka ar vientulību visbiežāk saskaras cilvēki ar fiziskām vai psihiskām saslimšanām – šogad to minējuši 66% zvanījušo vīriešu, kas ir pieaugums par 15%, un 86% sieviešu, kas ir pieaugums 2,5 reizes.

"Skalbes" norāda, ka pieaudzis arī to cilvēku īpatsvars, kuri izjūt grūtības attiecībās ar citiem. Ja vīrieši šīs grūtības izjūt 18% zvanu gadījumu, tad sieviešu skaits ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 31%.

No vientulības līdz depresijai

Kopumā raksturojot vientulības "portretu", biedrībā atzīmē, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzams, ka vientulība un depresīvs stāvoklis kļūst arvien izteiktāki – sevišķi sieviešu vidū. Sievietēm depresijas pazīmes ir gandrīz dubultojušās – pērn deviņu mēnešu periodā tās bija 24% zvanītāju, bet šī gada deviņos mēnešos – 42%. Šis depresīvais stāvoklis visbiežāk izpaužas kā satraukums un izmisums, kas būtiski ietekmē sieviešu spēju tikt galā ar ikdienas grūtībām. Sieviešu vidū kopumā pieaug emocionālās pārslodzes sajūta, "emocionālajam fonam" kļūstot smagākam.

Vienlaikus sieviešu zvanītāju vidū līdz 10% samazinājusies emocionālā izolācija un finanšu grūtības. 

"Skalbes" vērs uzmanību, ka emocionālās vardarbības īpatsvars pieaudzis par 172% pret pagājušo gadu. Šī tendence iezīmējot, ka daudzas sievietes joprojām saskaras ar ilgstošu emocionālu spiedienu ģimenē vai attiecībās, proti, 17% sieviešu ir atzinušas, ka domājušas par pašnāvību, un 3% atzinušas, ka to mēģinājušas.

Vīriešiem depresīvs stāvoklis, pamatojoties uz saņemto zvanu statistiku, nedaudz pieaudzis, sasniedzot 47%.

Atkarības – ne tikai no vielām

Tikmēr alkohola atkarības un pašnāvības mēģinājumu skaits samazinoties. Dati rādot, ka 28% vīriešu domājuši par pašnāvību, bet pašnāvības mēģinājumu skaits sarucis, liecina saņemto zvanu statistika par šo gadu.

Vīriešu vidū situācija uzrādot gan pozitīvas, gan satraucošas tendences. Piemēram, zvanu statistika liecina, ka 42% vīriešu cieš no psihiskām saslimšanām, toties alkohola atkarības īpatsvars samazinājies no 37% līdz 26%.

Biedrības dati liecina, ka depresīvi vīrieši trīs reizes biežāk nekā sievietes cieš no alkohola atkarības. Savukārt sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši min, ka viņām ir attiecību atkarības pazīmes – proti, emocionāla vai psiholoģiska atkarība no partnera, skaidroja centŗā.

Vientulības emocionālās blaknes

Satraukums un nemiers palielinājies abu dzimumu zvanītājiem, skarot 57% vīriešu un 69% sieviešu. Aiz šiem skaitļiem bieži slēpjoties finansiālais spiediens, atbildības sajūta un nespēja lūgt palīdzību, kas "padara vīriešus īpaši ievainojamus", skaidro “Skalbes”. Biedrībā datus interpretē, lēšot, ka, iespējams, pieaug ilgstošs psihoemocionālās spriedzes līmenis sabiedrībā. Lai gan cilvēki aizvien biežāk meklē palīdzību, daudzi joprojām paliek vieni ar savām sajūtām, secina "Skalbes".

Kā skaidro biedrības vadītāja Anda Švinka, vientulības izjūta var radīt ilgstošu spriedzi, depresīvu stāvokli un pat vēlmi pārtraukt dzīvi. 

"Pētījumi apliecina, ka emocionālais sāpju slieksnis šādos brīžos var būt tikpat reāls kā fiziskas sāpes, tāpēc svarīgi uztvert to nopietni un spert pirmo soli – piezvanīt uz valsts apmaksāto krīžu tālruni 116123, lai saņemtu emocionālu atbalstu," uzsver Švinka. Viņa norāda, ka: 

nereti tieši viens zvans palīdz sākt saskatīt iespējas risinājumiem, kas var nebūt ātri vai vienkārši, bet ir iespējami.

Aizvien biežāk cilvēki, kas zvana uz valsts apmaksāto krīzes tālruni 116123, apraksta ne tikai izolētības sajūtu, bet arī ilgstošu izsīkumu, trauksmi un cerības zudumu, līdz ar to vientulība kļūst par nopietnu sabiedrības veselības problēmu, norāda biedrībā. "Skalbes" uzsver, ka palīdzības meklēšana agrīnā stadijā var būt izšķiroša, lai nepieļautu, ka vientulība pārvēršas par dziļāku krīzi. 

Kur zvanīt? 

• Palīdzība pieejama, vēršoties pēc atbalsta pie speciālistiem un zvanot uz kādu no palīdzības tālruņiem – diennakts vienoto krīzes tālruni 116123, kas ir valsts apmaksāts, bezmaksas un pieejams visu diennakti latviešu, krievu un angļu valodā, kā arī diennakts krīzes tālruni 67222922 vai 27722292.
• No plkst. 12.00 līdz 20.00 darbojas arī atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006.
• Tāpat palīdzību var saņemt, zvanot uz vardarbības novēršanas tālruni 22045225. Vardarbības novēršanas tālrunis darbojas no plkst. 6.00 līdz 12.00 un no plkst. 18.00 līdz 24.00 darba dienās, savukārt brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
• Ir arī atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem 29323202, kas darbojas no plkst. 12.00 līdz 20.00.

Biedrības "Skalbes" komandā strādā psihologi, sociālie darbinieki un brīvprātīgie, kas sniedz emocionālu palīdzību. Kopš 1997. gada darbojas vienots krīžu tālrunis, savukārt no 2021. gada 1. jūlija visā Eiropas Savienībā dabojas telefona numurs 116123, kas ir bezmaksas un pieejams visu diennakti. Atbalsts tiek sniegts latviešu, angļu un krievu valodā, nodrošinot palīdzību arī tiem, kas īslaicīgi uzturas Latvijā.