Viņš liek manai sirsniņai trīsēt!

Tas bija jauks piektdienas vakars, kad kāds puisis atrakstīja vēstuli: „Tev skaista bilde!”
Tā sākām sarakstīties! Ar nepacietību gaidīju viņa vēstules! Katrs viņa teikums manai sirsniņai lika trīsēt.

Foto no personīgā arhīva. Sagaidot 2010.gadu.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no personīgā arhīva. Sagaidot 2010.gadu.

Apmainījāmies ar saviem telefona numuriem. Tad sarakstījāmies ar SMS. Ar nepacietību gaidīju viņa SMS. Turēju telefonu blakām un visu laiku uzmanīju, vai nav atnākusi kāda ziņa. Tad kādu vakaru atkal sarakstījāmies ar SMS. jau taisījāmies doties čučēt. Novēlēju viņam saldus sapnīšus. Bet tad viņš atrakstīja: „Es jau domāju, ka zvani.” Man ietrīsējās sirsniņa! Tad nu es viņam pazvanīju! Viņa balstiņa bija tik jauka un maiga! Viņa balstiņā vien es iemīlējos. Mēs runājāmies, runājāmies par visdažādākajām tēmām! Un mums bija tik daudz kā kopīga! Mēs nespējām beigt sarunu! Ar viņu bija tik patīkami runāt. Viņš vienkārši mani aizrāva, nespēju ne par ko citu domāt, kā tikai par viņu! Tā norunājāmies līdz pulksten 5 rītā. Ar grūtībām beidzām sarunu! Vel ilgi nevarēju aizmigt, domas griezās tikai ap viņu! Nākamajā rītā izlasīju tik daudz jauku un mīļu SMS no viņa, ka vienkārši biju kā septītajās debesīs! Tā katru vakaru runājāmies un runājāmies! Līdz brīdim, kad nolēmām satikties!

Ar viņu kopā katrs mirklis ir brīnišķīgs! Jau 4 nedēļas dzīvojam kopā! Un nemaz negribas šķirties.

Viņš bija no Liepājas, es no Rīgas! Tad nu piezvanīju „mikriņam” un pieteicu sev vienu vietu! Tas bija 22. decembris! Atceros vēl šodien to dienu! Nespēju visu nakti gulēt! Visu laiku griezās prātā doma – kas būs, un kā būs rīt? Vai es viņam patikšu? Vai mums viss izdosies? Tad pienāca rīts, devos uz mikroautobusu, un biju ceļā pie viņa! Pēc divām ar pusi stundām biju klāt! Puisis mani ar savu mazo māsiņu sagaidīja pie slimnīcas! Biju tik ļoti satraukusies! Tad viņa mazā masiņa pirmā pieskrēja man klāt un samīļoja! Piegāju klāt viņam, un viņš samīļoja mani un iedeva bučiņu! Tad aizgājām uz kalnu! Tur bija viņa māsīcas dēliņš, un viņi visi trīs spēlējās ar sniegu, bet es viņus lejā vēroju! Tad devāmies uz mājām! Pie mājām uzcēlām lielu sniega vīru! Visi kopā! Tāda sajuta, it kā mēs būtu ģimene! Tad visi četri devāmies augšā pie viņa! Tur puiša vecāki gatavoja svētku mielastu, jo rīt taču Ziemassvētki! Iepazinos ar viņa vecākiem! Tad aizgājām uz viņa māsas istabu, jo mazie gribēja skatīties filmiņu „Burunduki”! Tā skatījāmies filmiņu! Tad viņa mamma teica, ka Krišjānītim vajadzīga eglīte! Tad mēs abi devāmies meklēt eglīti! Bet neatradām! Tad atnācām atpakaļ. Māra mamma cepa pīrādziņus! Māris tēti aicināja iet uzpīpēt! Tāpēc Māris teica, lai eju palīdzēt viņa mammai! Tā nu arī devos palīgā! Sākām runāties un atradām ļoti labu kontaktu! Vēlāk atbrauca mājās viņa māsa ar savu draugu! Tad visi vakarā jauki pasēdējam un parunājāmies! Devāmies gulēt. Pie mums gulēja Māra māsiņa! No rīta piecēlāmies un bija jau Ziemassvētku rīts! Devāmies uz pilsētu sapirkt dāvaniņas! Visi trijatā! Es Māris un maza masiņa Lauriņa! Devāmies mājās! Tā pienāca vakars! Palīdzēju Māra mammai saklāt galdu! Braucām visi uz baznīcu, jo viņi katrus Ziemassvētkus brauca uz baznīcu! Jutos kā daļa no viņu ģimenes! Atbraucām mājas, kur bija visa viņa ģimene! Vecmāmiņa, brālis ar draudzeni, masa ar draugu, māsīca ar vīru un dēliņu, vecāki, mazā masiņa un, protams, mēs! Tie bija pasi jaukākie Ziemassvētki manā mūžā! Viņa ģimene pret mani bija tik jauka un mani pieņēma! Brīžiem, kad ar Māri strīdamies, viņa ģimene mani aizstāv!

Tie bija pasi jaukākie Ziemassvētki manā mūžā! Viņa ģimene pret mani bija tik jauka un mani pieņēma!

Reklāma
Reklāma

Ar viņu kopā katrs mirklis ir brīnišķīgs! Jau 4 nedēļas dzīvojam kopā! Un nemaz negribas šķirties, viņš atbrauca pie manis uz Rīgu! Un tā nu mēs te dzīvojam! Pa retai reizei aizbraucam uz Liepāju pie viņa ģimenes! Nemaz nezināju, ka tiešām var būt tik jauks, brīnišķīgs, interesants un humoristisks cilvēciņš! Pirms gada biju ar draudzeni sarakstījušas īpašības saviem ideālajiem vīriešiem! Un mans mīļums atbilst šīm īpašībām, tik dažas vien nav! Bet tādēļ vien viņu nepametīšu! Mīlu viņu par spīti visam! Un ceru, ka mums viss izdosies un būsim arī turpmāk kopā! Ceru, ka mūžīgi!

Iesūtījusi Madara Helena Gertnere, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI UN VĒRTĒ ŠEIT!

UZMANĪBU! Konkursam papildināti noteikumi!