Bērns lūdz māsiņu vai brālīti. Kā paskaidrot, ka ģimene pieaugumu neplāno?

Atzīstiet bērna vēlmi

Pirmais impulss var būt īss "Nē, mums vairāk bērnu nebūs." Tomēr bērnam ir ļoti svarīgi, lai viņa emocijas tiktu saprastas vai vismaz cieņpilni uzklausītas. Tāpēc labāk  vispirms atzīt viņa vēlmi, piemēram: “Es saprotu, ka tu ļoti gribētu māsiņu. Tas izklausās pēc skaistas domas.”Šāda atbilde bērnam liek justies uzklausītam, nevis noraidītam.

Nav nepieciešamības gari attaisnoties

Vecākiem nav pienākuma bērnam izskaidrot visus iemeslus, kāpēc ģimenē netiek plānots vēl viens mazulis. Finansiālie apsvērumi, veselības problēmas vai citi ļoti personiski jautājumi nav jāizklāsta pirmsskolas vai sākumskolas vecuma bērnam.

Pietiek ar vienkāršu un mierīgu skaidrojumu: "Mūsu ģimene ir tieši tāda, kādu mēs esam izvēlējušies. Mēs neplānojam vēl vienu mazuli, bet tas nemaina to, cik ļoti mēs tevi mīlam."

Izvairieties dot nepamatotu cerību

Dažkārt vecāki, nevēloties bērnu apbēdināt, saka: "Varbūt kādreiz." Ja patiesībā lēmums ir pieņemts un pieaugums ģimenē nav plānots, šāda atbilde var radīt liekas cerības. Bērns var gaidīt mēnešiem vai pat gadiem, regulāri jautājot, kad tad beidzot māsiņa vai brālītis būs.Godīga, bet saudzīga atbilde ilgtermiņā parasti ir daudz labāka.

Palīdziet saprast, ka ģimenes mēdz būt dažādas

Šī ir laba iespēja bērnam pastāstīt, ka visas ģimenes nav vienādas. Vienās aug viens bērns, citās – divi, trīs vai pat vairāk. Ir ģimenes, kurās bērni aug kopā ar pusbrāļiem vai pusmāsām, ir tādas, kurās bērnu nav vispār. Neviens no šiem modeļiem nav ne labāks, ne sliktāks – katra ģimene ir īpaša savā veidā.

Atrodiet citus veidus, kā piepildīt bērna vajadzību pēc sabiedrības

Bieži vien bērns patiesībā ilgojas nevis pēc māsiņas vai brālīša, bet pēc rotaļu biedra. Ja iespējams, aiciniet ciemos draugus, biežāk tiekieties ar brālēniem, māsīcām vai citiem radiniekiem, ļaujiet bērnam apmeklēt pulciņus un veidot draudzības.

Tas var palīdzēt mazināt vēlmi pēc mazā ģimenes locekļa.

Mīlestību nemēra bērnu skaitā

Svarīgākais, ko bērnam vajadzētu sajust šādās sarunās, ir drošība un pieņemšana. Tas, ka ģimene neplāno vēl vienu bērnu, nenozīmē, ka tajā kaut kā pietrūkst. Mīlestību jau īsti nenosaka cilvēku skaits mājās, bet gan rūpes, uzmanība un kopā pavadītais laiks.

Ja vecāki par šo tēmu runā mierīgi, pārliecinoši un bez vainas sajūtas, bērns ar laiku pieņem ģimenes lēmumu daudz vieglāk, nekā pieaugušie nereti ir iedomājušies.