Iesaisties kampaņā „Latvija – zaļākā valsts pasaulē”

Lai gan Latvija Jēla Universitātes pētījumā tiek vērtēta kā otrā zaļākā valsts pasaulē, tomēr mums blakus esošās Baltijas jūras stāvoklis ir kritisks. Kampaņas ietvaros ikvienam būs iespēja uzzināt, kā pasargāt Baltijas jūru no piesārņojuma, kā arī uzklausīt dažādu pašvaldību un vides organizāciju stāstus par to, kas jau tiek darīts Baltijas jūras labā.

Mēs, cilvēki, saražojam milzīgu piesārņojošo vielu daudzumu, kas caur upēm nonāk Baltijas jūrā, tās augos un dzīvniekos, un vēlāk caur zivīm nonāk atpakaļ pie cilvēkiem... Foto: Dāvis Drazdovskis

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Mēs, cilvēki, saražojam milzīgu piesārņojošo vielu daudzumu, kas caur upēm nonāk Baltijas jūrā, tās augos un dzīvniekos, un vēlāk caur zivīm nonāk atpakaļ pie cilvēkiem... Foto: Dāvis Drazdovskis


Biedrība “homo ecos:” uzsākusi sociālo kampaņu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē?”. Kampaņa notiek jau trešo gadu, un šogad tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Baltijas jūras problemātikai.

Kāpēc jāglābj Baltijas jūru
Šobrīd Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, un gandrīz ceturtā daļa no 377 000 km2 lielās platības tiek dēvēta par “mirušo zonu”. Tā ir teritorija, kurā organiskā un ķīmiskā piesārņojuma dēļ ir samazināts skābekļa daudzums, tāpēc dažādi dzīvie organismi šajās vietās vairs nespēj izdzīvot. Organiskā un ķīmiskā piesārņojuma cēlonis ir gan intensīvā lauksaimniecība un tajā izmantotās vielas, gan industriālie un mājsaimniecību notekūdeņi. Baltijas jūru skar arī citas problēmas – bīstamo vielu (svina, litija, pesticīdu utt.) nokļūšana ūdenī, piekrastes piesārņojums, kā arī intensīvā kuģu satiksme un zivju resursu izmantošana.

Tas, kādu sadzīves ķīmiju lietojam, kur liekam bīstamos atkritumus, kā uzvedamies pludmalē – to visu beigu beigās var “redzēt” Baltijas jūrā.

Reklāma
Reklāma

Sociālās kampaņas mērķis ir uzskatāmi parādīt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir nesaraujami saistīts ar Baltijas jūru un ka tieši mūsu ikdienas izvēles nosaka to, kāda Baltijas jūra būs nākotnē. “Patiesībā Baltijas jūra sākas mūsu ūdens glāzē. Tas, kādu sadzīves ķīmiju lietojam, kur liekam bīstamos atkritumus, kā uzvedamies pludmalē – to visu beigu beigās var “redzēt” Baltijas jūrā. Taču mēs negribam stāstīt tikai par  slikto, mēs gribam vēstīt arī labo pieredzi - tiem cilvēkiem, pašvaldībām un uzņēmumiem, kuri jau šobrīd dara labas lietas, lai palīdzētu Baltijas jūrai,” norāda “homo ecos:” vadītāja Evija Rudzīte.

Kampaņas ietvaros notiks vairāki pasākumi. 19.oktobrī pasākumā “Baltijas jūras brokastis” vides organizāciju un piejūras pašvaldību pārstāvji stāstīs par labajiem darbiem Baltijas jūras atveseļošanai, savukārt oktobra beigās notiks izglītojoši pasākumi jauniešiem pašvaldībās. Bērni būs aicināti piedalīties Baltijas jūras plakātu konkursā un citos jūras atveseļošanai veltītos pasākumos, bet kampaņas norisei ikviens varēs sekot līdzi “homo ecos:” twitter.com un facebook.com kontos.

Par Baltijas jūras piesārņojuma aktualitāti atgādinās arī vides stendi Latvijas piejūras pilsētās un galvaspilsētā.

Vairāk par sociālo kampaņu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē?” un Baltijas jūru varat uzzināt www.homoecos.lv.